¹ Tad Dievs runāja visus šos vārdus un sacīja:

² Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no tā vergu nama. ¹

1. 12,2. 5Moz.5,6. Dāv.dz.81,11.

³ Tev nebūs citus Dievus turēt priekš Manis.

⁴ Tev nebūs sev darīt nekādu tēlu nedz līdzību, ne no tā, kas augšā debesīs, ne no tā, kas apakšā virs zemes, nedz no tā, kas ūdenī apakš zemes. ¹

1. 3Moz.26,1. Dāv.dz.97,7. Kol.2,18. 5Moz.4,16.17.18.19. Jes.44,13. Eceh.23,14. Jes.41,29. 1Ķēn.12,28.

⁵ Tev nebūs priekš tiem zemē mesties nedz tiem kalpot; jo Es Tas Kungs, tavs Dievs, esmu stiprs un dusmīgs Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam pie tiem, kas Mani ienīst, ¹

1. Jer.2,2. 3,3.20. 5Moz.31,16.

⁶ Un dara žēlastību tūkstošiem, kas Mani mīļo un Manus baušļus tur.

⁷ Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi velti valkāt, jo Tas Kungs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi velti valkā. ¹

1. 3Moz.19,12. Mat.5,33.

⁸ Piemini to svēto dienu, ka tu to svētī. ¹

1. Eceh.20,12.

⁹ Sešas dienas tev būs strādāt un visu savu darbu darīt. ¹

1. 23,12. 43,21. Lūk.13,14.

¹⁰ Bet tā septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt, ne tev pašam, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam lopam, ne tavam svešiniekam, kas tavos vārtos.

¹¹ Jo sešās dienās Tas Kungs ir darījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur iekšā, un septītā dienā dusējis, tādēļ Tas Kungs to dusēšanas dienu ir svētījis un to iesvētījis. ¹

1. 1Moz.2,2.3.

¹² Godā savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvo tai zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos. ¹

1. Mat.15,4. Efe.6,1.

¹³ Tev nebūs nokaut. ¹

1. Mat.5,21.

¹⁴ Tev nebūs laulību pārkāpt. ¹

1. Mat.5,28.

¹⁵ Tev nebūs zagt.

¹⁶ Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko. ¹

1. Est.1,19. Sak.18,17. Lūk.10,29,36.

¹⁷ Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu. Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz kaut ko, kas tavam tuvākam pieder. ¹

1. Rom.7,7.

¹⁸ Un visi ļaudis redzēja tos pērkonus un zibeņus un to bazūnes skaņu un to kalnu kūpam. Kad tie ļaudis to redzēja, tad tie bēga un stāvēja no tālienes.

¹⁹ Un sacīja uz Mozu: runā tu ar mums, un mēs klausīsimies, bet lai Dievs ar mums nerunā, ka nemirstam. ¹

1. 5Moz.5,25. Ebr.12,19.

²⁰ Tad Mozus sacīja uz tiem ļaudīm: nebīstaties, jo Dievs ir nācis jūs pārbaudīt, un lai Viņa bijāšana ir priekš jūsu acīm, ka jūs negrēkojat.

²¹ Un tie ļaudis stāvēja no tālienes, bet Mozus gāja tai tumšumā, kur Dievs bija. ¹

1. 19,17. Ebr.12,18.

²² Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: tā tev būs sacīt Israēla bērniem: jūs esat redzējuši, ka Es ar jums esmu runājis no debesīm. ¹

1. 5Moz.4,36. Nehem.9,13.

²³ Jums nebūs neko celt Man līdzās; jums nebūs sev taisīt sudraba nedz zelta dievus.

²⁴ Cel Man altāri no zemes un upurē uz tā savus dedzināmos upurus un savus pateicības upurus, savas avis un savus vēršus. Ikkurā vietā, kur Es likšu pieminēt Savu vārdu, tur Es pie tevis nākšu un tevi svētīšu. ¹

1. 27,1.38,1. 1Moz.8,20. 3Moz.3,2.

²⁵ Bet ja tu Man gribi celt akmeņu altāri, tad tev to nebūs taisīt no cirstiem akmeņiem; ja tu ar dzelzi pie tā strādāsi, tad tu to apgānīsi. ¹

1. 5Moz.27,5. Joz.8,30.31.

²⁶ Tev arī nebūs kāpt pa trepēm uz Manu altāri, ka pie viņa tavs plikums netop atsegts.