¹ Es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, tur bija vīrs, un viņa rokā mēra aukla. ¹

1. 1,16. 5,1. Eceh.40,3.

² Un es sacīju: kurp iedams? Un viņš sacīja uz mani: Jeruzālemi mērot un lūkot, kāds viņas platums un kāds viņas garums.

³ Un redzi, tas eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā. Un viens cits eņģelis tam nāca pretī. ¹

1. 1,8. Dan.8,13.

⁴ Un viņš uz to sacīja: teci, runā uz šo jaunekli un saki: Jeruzālemē dzīvos bez mūriem aiz liela cilvēku un lopu pulka viņas vidu. ¹

1. Jer.31,38. Eceh.38,11.

⁵ Un Es, saka Tas Kungs, viņai būšu par degošu mūri visapkārt, un Es būšu par godību viņas vidū. ¹

1. 9,8. Dāv.dz.127,1. Eceh.22,30.

⁶ Vai, vai, bēdziet jel no ziemeļa zemes! saka Tas Kungs; jo Es jūs izpletīšu uz tiem četriem debess vējiem, saka Tas Kungs. ¹

1. 6,5. Jer.10,22. 31,8.

⁷ Vai, Ciāna, glābies, tu, kas dzīvo pie Bābeles meitas. ¹

1. Jes.48,20.

⁸ Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: pēc godības Viņš mani sūtījis pie tiem pagāniem, kas jūs aplaupījuši; jo kas jūs aizskar, tas aizskar Viņa acs raugu. ¹

1. p.5. 5Moz.32,10. Dāv.dz.105,15. Jes.48,16.

⁹ Jo redzi, Es cilāšu Savu roku pār tiem; tie būs par laupījumu saviem kalpiem; tā jūs samanīsiet, ka Tas Kungs Cebaot mani sūtījis. ¹

1. 4,9. Jes.19,16.

¹⁰ Gavilē un priecājies, Ciānas meita, jo redzi, Es nāku un dzīvošu tavā vidū, saka Tas Kungs; ¹

1. 4,9. Jes.12,6.

¹¹ Un daudz pagāni tai dienā piebiedrosies Tam Kungam, un tie Man būs par ļaudīm, un Es dzīvošu tavā vidū, un tu samanīsi, ka Tas Kungs Cebaot mani pie tevis sūtījis. ¹

1. 6,15. Jer.50,5. Cef.2,11.

¹² Tad Tas Kungs iemantos Jūdu par Savu tiesu tai svētā zemē un izredzēs atkal Jeruzālemi. ¹

1. 1,17.

¹³ Ciet klusu, visa miesa, Tā Kunga priekšā! Jo Viņš ir uzcēlies no Savas svētās vietas. ¹

1. Eceh.3,12. Habak.2,20.