¹ Un Gars mani pacēla un mani nesa pie Tā Kunga nama priekšējiem vārtiem, kas pret rītiem stāv; un redzi, pie vārtu durvīm bija divdesmit un pieci vīri, un viņu vidū es redzēju Jazaniju, Asura dēlu, un Platiju, Benajas dēlu, ļaužu virsniekus. ¹

1. 8,3.16. 10,19.

² Un Viņš uz mani sacīja: cilvēka bērns, šie ir tie vīri, kas netaisnību izdomā un dod ļaunu padomu šinī pilsētā.

³ Tie saka: laiks vēl nav klāt, namus celt! Šī (pilsēta) ir tas pods un mēs tā gaļa. ¹

1. Dāv.dz.75,7. Amos.6,3.

⁴ Tāpēc sludini pret tiem, sludini, cilvēka bērns!

⁵ Tad Tā Kunga Gars krita uz mani un uz mani sacīja: runā: tā saka Tas Kungs: jūs, ak Israēla nams, sakāt tā, jo Es zinu, kādas domas jums nāk prātā. ¹

1. 5Moz.31,21.

⁶ Varen daudz ir to, ko esat nokāvuši šinī pilsētā, un viņas ielas jūs esat pildījuši ar nokautiem.

⁷ Tādēļ Tas Kungs Dievs tā saka: jūsu nokautie, ko jūs viņas vidū esat nogāzuši, tie ir tā gaļa, un šī ir tas pods, bet jūs no viņas vidus izvedīs ārā. ¹

1. p.3.11.

⁸ Jūs bīstaties no zobena, un zobenu Es vedīšu pār jums, saka Tas Kungs Dievs. ¹

1. Sak.10,24.

⁹ Es jūs no viņas vidus izvedīšu ārā un jūs nodošu svešiem rokā un nesīšu jums tiesu. ¹

1. 7,3.21.

¹⁰ Jūs kritīsiet caur zobenu, Es jūs sodīšu pie Israēla robežām, un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs. ¹

1. 7,3. 12,15.16. Jer.52,9.

¹¹ Šī (pilsēta) jums nebūs par podu, un jūs nebūsiet par gaļu viņas vidū; pie Israēla robežām Es jūs gribu sodīt. ¹

1. p.3.

¹² Un jūs samanīsiet, ka Es esmu Tas Kungs, tāpēc ka neesat staigājuši Manos likumos nedz darījuši Manas tiesas, bet turējušies pēc pagānu tiesām, kas jums visapkārt. ¹

1. 3Moz.18,3. 20,23.

¹³ Un notikās, kad es sludināju, tad Platija, Benajas dēls, nomira. Tad es kritu uz savu vaigu un brēcu ar stipru balsi un sacīju: Ak Kungs Dievs, vai tu pavisam galu darīsi Israēla atlikušiem? ¹

1. p.1. 9,8.

¹⁴ Tad Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:

¹⁵ Cilvēka bērns, tie ir tavi brāļi, tavi brāļi, tavi radi, un viss Israēla nams visnotaļ ir tie, uz ko Jeruzālemes iedzīvotāji saka: atkāpjaties tālu no Tā Kunga, šī zeme mums ir dota par mantību.

¹⁶ Tādēļ saki: tā saka Tas Kungs Dievs: jebšu Es tos tālu esmu aizvedis starp tautām un tos izkaisījis pa valstīm: taču Es par mazu brīdi tiem būšu par svētumu tanīs valstīs, kur tie nākuši. ¹

1. 12,15. Jer.8.14.

¹⁷ Tādēļ saki: tā saka Tas Kungs Dievs: tiešām, Es jūs sapulcināšu no tām tautām un jūs salasīšu no tām valstīm, kur esat izkaisīti, un Es jums došu Israēla zemi. ¹

1. Jer.23,3.

¹⁸ Un tie nāks uz turieni un ņems visus viņas gānekļus un visas viņas negantības no tās nost. ¹

1. 7,20.

¹⁹ Un Es tiem došu vienādu sirdi un Es jums došu jaunu garu, un atņemšu to akmens sirdi no viņu miesām un tiem došu miesīgu sirdi, ¹

1. 36,26. (1Ķēn.18,21.) Jer.24,6.7. 32,39.

²⁰ Lai tie staigā Manos likumos un sarga Manas tiesas un tās dara, un tie Man būs par ļaudīm, un Es tiem būšu par Dievu. ¹

1. 14,11. Jer.31,33.

²¹ Bet tiem, kam sirds pēc savu gānekļu un neganto elku prāta dzenās, tiem Es viņu grēkus metīšu uz viņu galvu, saka Tas Kungs Dievs. ¹

1. 16,43. 9,10.

²² Tad tie ķerubi pacēla savus spārnus un tie skrituļi bija viņiem sānis, un Israēla Dieva godība bija virsū pār tiem. ¹

1. 10,19.

²³ Un Tā Kunga godība cēlās no pilsētas vidus un nostājās uz tā kalna, kas pilsētai pret rītiem. ¹

1. 10,18. 43,2.

²⁴ Tad Gars mani pacēla un mani aizveda parādīšanā un caur Dieva Garu uz Kaldeju pie tiem aizvestiem, un tā parādīšana, ko es biju redzējis, no manis nozuda. ¹

1. p.1. 8,3.

²⁵ Un es tiem aizvestiem runāju visus Tā Kunga vārdus, ko Viņš man bija parādījis.