¹ Un tie atveda Dieva šķirstu un to nolika tai teltī, ko Dāvids tam bija uzcēlis, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Dieva priekšā.

² Un kad Dāvids tos dedzināmos upurus un pateicības upurus bija pabeidzis, tad viņš tos ļaudis svētīja Tā Kunga Vārdā. ¹

1. 4Moz.6,23.

³ Un viņš izdalīja ikkatram no Israēla, tā vīram kā sievai, pa klaipam maizes un pa gabalam gaļas un pa mēram vīna.

⁴ Un kādus no Levitiem viņš nolika par kalpotājiem priekš Tā Kunga šķirsta, godāt, teikt un slavēt To Kungu, Israēla Dievu.

⁵ Asafs bija par virsnieku un otrs pēc viņa Zaharija; Jeīls, Zemiramots, Jeķiēls un Matitija un Elijabs un Benaja un ObedEdoms un Jeīels ar spēlēm, somastabulēm un koklēm, un Asafs skandināja ar pulkstenīšiem.

⁶ Un Benaja un Jeaziēls, tie priesteri, pūta vienmēr trumetes Dieva derības šķirsta priekšā.

⁷ Tai dienā Dāvids pirmo reiz deva šo dziesmu, To Kungu slavēt, caur Asafu un viņa brāļiem:

⁸ Teiciet To Kungu, piesauciet Viņa vārdu, dariet zināmus starp tautām Viņa darbus. ¹

1. Dāv.dz.105,1. Jes.12,4.

⁹ Dziedājiet Viņam, slavējiet To ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.

¹⁰ Slavējiet viņa svēto vārdu, lai sirds priecājās tiem, kas To Kungu meklē.

¹¹ Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa stipruma, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās.

¹² Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš darījis, Viņa brīnuma zīmes un Viņa mutes tiesas.

¹³ Tu, Israēl, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie.

¹⁴ Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas iet pār visu zemi.

¹⁵ Pieminiet mūžīgi Viņa derību, to vārdu, ko Viņš iecēlis tūkstošiem dzimumiem,

¹⁶ Ko Viņš derējis ar Ābrahāmu un ko zvērējis Īzakam. ¹

1. 1Moz.15,18. 17,2. 22,16. 32,16. 26,3. Lūk.1,73.

¹⁷ To Viņš arī Jēkabam iecēlis par likumu un Israēlim par mūžīgu derību, ¹

1. 1Moz.28,13. 35,11. 13,15.

¹⁸ Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu; -

¹⁹ Kad jūs bijāt mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās.

²⁰ Un tie staigāja no vienas tautas pie otras, un no vienas valsts pie citiem ļaudīm.

²¹ Viņš nekam neļāva tos spaidīt, Viņš arī ķēniņus pārmācīja viņu dēļ. ¹

1. 1Moz.12,17.

²² Neaizskariet Manus svaidītos, un nedariet ļauna Maniem praviešiem.

²³ Dziedājiet Tam Kungam, visa zeme, sludinājiet ikdienas Viņa pestīšanu. ¹

1. Dāv.dz.96,1. 98,1.

²⁴ Teiciet pagānu starpā Viņa godu, visu tautu starpā Viņa brīnumus.

²⁵ Jo Tas Kungs ir liels un ļoti slavējams un bijājams pār visiem dieviem.

²⁶ Jo visi pagānu dievi ir elki, bet Tas Kungs debesis radījis.

²⁷ Augstība un gods ir Viņa priekšā, spēks un līksmība ir Viņa vietā.

²⁸ Dodiet Tam Kungam, jūs ļaužu tautas, dodiet Tam Kungam godu un spēku, ¹

1. Dāv.dz.29,1.

²⁹ Dodiet Tam Kungam Viņa vārda godu, atnesiet dāvanas un nāciet priekš Viņa vaiga, pielūdziet To Kungu svētā glītumā.

³⁰ Bīstaties priekš Viņa, visa pasaule; tiešām zeme stāv un nekustās.

³¹ Lai debess priecājās un lai zeme līksmojās, un lai saka tautu starpā: Tas Kungs ir ķēniņš.

³² Lai jūra kauc un viss, kas iekš tās ir, lai lauki līksmojās ar visu, kas tur virsū.

³³ Lai gavilē meža koki Tā Kunga priekšā, jo Tas nāk, zemi tiesāt.

³⁴ Teiciet To Kungu, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi. ¹

1. Dāv.dz.107,1. 118,1. 136,1.

³⁵ Un sakāt: atpestī mūs, Dievs, mūsu Pestītājs, un sapulcini mūs un izglāb mūs no pagāniem, ka teicam Tavu svēto vārdu un Tevi augsti slavējam. ¹

1. Dāv.dz.106,47.48.

³⁶ Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen, un lai slavē To Kungu. -

³⁷ Tā viņš tur Tā Kunga derības šķirsta priekšā lika palikt Asafam un viņa brāļiem, vienmēr kalpot tā šķirsta priekšā, ikdienas savā kārtā,

³⁸ Un ObedEdomam ar saviem brāļiem, - to bija sešdesmit un astoņi, ObedEdomam, Jedituna dēlam, un Osam par vārtu sargiem,

³⁹ Un priesterim Cadokam un viņa brāļiem, tiem priesteriem, priekš Tā Kunga dzīvokļa uz tā kalna Gibeonā,

⁴⁰ Tam Kungam upurēt dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra vienmēr, rītos un vakaros, tā kā rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko viņš Israēlim bija pavēlējis. ¹

1. 4Moz.28,3.4.

⁴¹ Un ar viņiem bija Hemans un Jedituns un tie citi izredzētie, kas ar vārdiem bija noteikti, To Kungu slavēt, ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

⁴² Un ar šiem Hemans un Jedituns, skandināt ar trumetēm un pulkstenīšiem un ar svētu dziesmu spēlēm, bet Jedituna bērni bija par vārtu sargiem.

⁴³ Tā visi ļaudis nogāja ikkatrs savā namā, un Dāvids atgriezās, savu namu sveicināt.