¹ Un Tā Kunga vārds notika otru reizi uz Jonu sacīdams:

² Celies, ej uz Ninivi, to lielo pilsētu, un sludini pret viņu to sludināšanu, ko Es tev sacīšu. ¹

1. 1,1.2. Jer.1,7.

³ Tad Jona cēlās un gāja uz Ninivi pēc Tā Kunga vārda. Bet Ninive bija liela Dieva pilsēta treju dienu gājumu. ¹

1. 4,10.11.(Dāv.dz.36,7.)

⁴ Un Jona sāka pilsētā iet vienas dienas gājumu un sludināja un sacīja: vēl četrdesmit dienas, tad Ninive taps apgāzta.

⁵ Tad Ninives ļaudis ticēja uz Dievu un izsauca gavēni un apģērbās ar maisiem, gan lieli, gan mazi. ¹

1. 1Ķēn.21,9. Jer.4,8. Joēl.1,13. Mat.12,4.

⁶ Un kad tas vārds Ninives ķēniņa priekšā nāca, tad viņš cēlās no sava goda krēsla un nolika savas ķēniņa drēbes no sevis un apvilka maisu un apsēdās pelnos. ¹

1. Est.4,1. Augst.dz.7,5. Eceh.26,16.

⁷ Un viņš lika izsaukt un sludināt Ninivē ķēniņa un viņa lielkungu pavēli: lai ne cilvēks, ne lops, ne vērsis, ne avs nekā nebauda, lai neiet ganos un nedzer ūdeni. ¹

1. Ezr.7,23. Dan.5,2.

⁸ Bet cilvēki un lopi lai sedzās ar maisiem un Dievu gauži piesauc, un lai tie atgriežas ikviens no sava ļaunā ceļa un no tā varas darba, kas viņu rokās. ¹

1. Jer.25,5.

⁹ Varbūt ka Dievs atgriezīsies, un Viņam būs žēl un atkāpsies no Savas dusmības karstuma, ka mēs neejam bojā. ¹

1. Jer.18,7.8.

¹⁰ Un Dievs redzēja viņu darbus, ka tie atgriezās no sava niknā ceļa, un Dievam palika žēl viss tas ļaunums, ko Viņš bija runājis, tiem darīt, un to nedarīja. ¹

1. 2Sam.24,16. Amos.7,3.