¹ Šis ir Tā Kunga vārds, kas noticis uz Mihu, to Marezieti, Jotama, Ahazs, Hizkijas, Jūda ķēniņu, dienās, ko viņš redzējis par Samariju un Jeruzālemi. ¹

1. Joz.15,44. 2Laik.20,37. Jes.1,1. Jer.26,18.

² Klausāties, tautas visas, ņem vērā, zeme un viss, kas tur iekšā, jo Tas Kungs Dievs pret jums būs liecinieks, Tas Kungs no Sava svētā nama. ¹

1. 1Ķēn.22,28. Dāv.dz.11,4. 49,2. 50,7. Jes.1,2.

³ Jo redzi, Tas Kungs iziet no Savas vietas, viņš nolaižas un stāv uz zemes augstumiem, ¹

1. Jes.26,21. Amos.4,13.

⁴ Un kalni apakš Viņa izkūst, un ielejas izšķīst kā vasks ugunī, kā ūdens, kas gāžas uz leju. ¹

1. Dāv.dz.97,5.

⁵ Šo visu Viņš darīs Jēkaba nozieguma dēļ un Israēla bērnu grēku dēļ. Bet kur ir Jēkaba noziegums? Vai ne Samarijā? Un kur ir Jūda elku altāri? Vai ne Jeruzālemē? ¹

1. Jer.23:13. Amos.7,9.

⁶ Tāpēc Es Samariju darīšu par akmeņu kopu laukā, par vīna dārzu, un Es viņas akmeņus nogāzīšu ielejā un atklāšu viņas pamatus. ¹

1. 3,12. Eceh.13,14.

⁷ Un visi viņas dievekļi taps sadauzīti, un visas viņas mauku dāvanas taps sadedzinātas ar uguni, un visus viņas elkadievus Es darīšu par tuksnesi; jo tie ir sakrāti no mauku algas, un paliks atkal par mauku algu. ¹

1. 5,12. Hoz.2,5.12.

⁸ Par to man jābēdājas un jāraud, es iešu aplaupīts un kails, es sākšu kaukt kā šakāļi un gaust kā jauni strausi. ¹

1. Ījab.30,29. Jer.14,6.

⁹ Jo viņas mocības ir nāvīgas, jo tās ir nākušas līdz Jūdam, un stiepjas līdz manu ļaužu vārtiem, līdz Jeruzālemei. ¹

1. Jer.1,15. Nak.3,13.

¹⁰ Nesludinājiet to Gatā, neraudiet tik gauži, vārtaties pīšļos pīšļu namā, ¹

1. 1Sam.13,17. 2Sam.1,20. Ījab.2,8. Jer.6,26.

¹¹ Aizej Šafīras iedzīvotāja, bezkaunīgi atsegta! Caēnanas iedzīvotāja neiziet; žēlošana Betecelē nestājās; ¹

1. Joz.15,37. 19,33. Jes.20,4. Amos.2,16.

¹² Jo Marotas iedzīvotāja noskumst par to (zudušo) labumu, ka ļaunums no Tā Kunga ir nācis līdz Jeruzālemes vārtiem. ¹

1. p.9. 2Ķēn.6,33.

¹³ Jūdz zirgus ratos, Lakisas iedzīvotāja; še ir grēku iesākums Ciānas meitai, ka iekš tevis Israēla noziegumi ir atrasti. ¹

1. p.5. 2Laik.11,9. 1Ķēn.4,28. Amos.3,14.

¹⁴ Tādēļ sūti dāvanas uz Gatas Marezeti. Aksibas nami Israēla ķēniņiem paliks par meliem. ¹

1. Joz.15,44.

¹⁵ Es tev vēl reiz atvedīšu mantinieku, Marezas iedzīvotāja; uz Adulamu aizies Israēla gods. ¹

1. p.1. 2,4. 1Laik.12,15.

¹⁶ Nodzeni sev galvu pliku savu mīļo bērnu dēļ, dari savu pleiķi platu kā (maitu)lijai, tāpēc ka tie no tevis ir aizvesti. ¹

1. 4,10. Ezr.9,3. (Dāv.dz.103,5.)

¹ Ak vai, tiem, kas domā netaisnību un sataisa ļaunumu uz savām cisām; rīta gaismā tie to izdara, jo viņu roka to iespēj. ¹

1. 1Moz.31,29. Dāv.dz.36,5. Jes.29,20.

² Un tie iekāro tīrumus un tos laupa, un namus, un tos paņem; tā tie dara varas darbu pie vīra un viņa nama, pie cilvēka un viņa mantas. ¹

1. 1Ķēn.21. Jes.5,8.

³ Tādēļ Tas Kungs tā saka: redzi, Es domāju ļaunumu pret šo cilti, no tā jūs savus kaklus neizvilksiet un nestaigāsiet tik grezni; jo laiks ir ļauns. ¹

1. Amos.5,13.

⁴ Tai dienā cels sakāmu vārdu par jums un gauži žēlosies: „tas noticis“, sacīs: „mēs pavisam postīti! Manu ļaužu tiesa top izmīta; kā Viņš man to atrauj! Atkāpējiem Viņš izdala mūsu tīrumus.“ ¹

1. Habak.3,6.

⁵ Tāpēc tev nebūs neviena, kas tev zemi mēros un dalīs Tā Kunga draudzē. ¹

1. 5Moz.23,2. Ap.darb.8,21.

⁶ „Nesludinājiet!” Tā tie sludina. Ja tiem nesludinās, tad negods nezudīs. ¹

1. Amos.7,16.

⁷ Tu, ko sauc par Jēkaba namu, vai tad Tas Kungs nepacietīgs? Vai tādi ir viņa darbi? Vai Mani vārdi nav laipnīgi tam, kas staigā, kā piederās? ¹

1. Sak.8,8. Raud.3,25. Jes.2,6. 59,1.

⁸ Bet nesen Mani ļaudis cēlās kā ienaidnieki; jūs laupāt no apģērba mēteli tiem, kas mierīgi iet garām un nemeklē kara. ¹

1. 2Moz.22,26.

⁹ Jūs izdzenāt Manu ļaužu sievas no viņu skaistiem namiem, jūs atņemat viņu bērniņiem Manu glītumu mūžam. ¹

1. 4Moz.36,7. Jes.10,2. (Mat.23,14.)

¹⁰ Ceļaties un ejat projām, jo šī zeme jums nebūs par dusu tās nešķīstības dēļ, kas pavisam maitāt samaitā.

¹¹ Ja es būtu tāds vīrs, kas pēc vēja un viltības grābstās un melotu, ja es tev sludinātu par vīnu un dzērienu, tad es būtu pravietis priekš šiem ļaudīm. ¹

1. Eceh.13,3. Amos.4,5. (Kol.2,23.)

¹² Pulcināt Es tevi sapulcināšu, Jēkab, lasīt Es salasīšu kopā Israēla atlikušos, Es tos kā avis likšu stiprā kūtī, kā ganāmu pulku viņu laidaros, - tur no cilvēkiem rībēs. ¹

1. Jāņ.10,16. 11,52.

¹³ Lauzējs staigās viņu priekšā, tie lauzīsies iekšā un ieies pa vārtiem un atkal izies tur ārā, un viņu ķēniņš tiem ies priekšā, un Tas Kungs būs viņu vadonis. ¹

1. 4,7. Jes.52,12. Hoz.3,5.

¹ Un es sacīju: “Klausāties jel, Jēkaba virsnieki un Israēla nama valdnieki: Vai jums nepiekrīt tiesu zināt? ¹

1. Jes.1,10. Jer.5,4.

² Jūs ienīstat labu un mīļojat ļaunu, jūs tiem noplēšat ādu un gaļu no viņu kauliem. ¹

1. Eceh.22,29. Amos.5,15.

³ Tiešām tie ir, kas ēd Manu ļaužu gaļu un tiem nodīrā ādu un satriec viņu kaulus un pa gabaliem saliek tā kā podā un kā gaļu katlā.” ¹

1. Dāv.dz.14,4. 27,2.

⁴ Tad tie brēks uz To Kungu, bet Viņš tos nepaklausīs, Viņš tanī laikā Savu vaigu no viņiem apslēps, tā kā viņu darbi bijuši ļauni. ¹

1. 5Moz.31,17. Jer.11,11.

⁵ Tā saka Tas Kungs pret tiem praviešiem, kas Manus ļaudis maldina, kas izsauc mieru, kad viņu zobiem ir ko kost; bet kas viņiem nekā nedod mutē, pret to viņi sludina karu: ¹

1. Eceh.13,10.19.

⁶ “Nakts pār jums metīsies parādīšanu vietā, un tumsa būs pār jums zīlēšanas vietā, un saule noies pār šiem praviešiem, un diena taps melna pār viņiem. ¹

1. Amos.8,9.

⁷ Un pareģi taps kaunā, un zīlnieki nosarks, un tiem visiem būs aptīt savu muti, jo Dieva atbildes nebūs.” ¹

1. Eceh.24,17. Amos.8,12.

⁸ Bet es esmu pilns spēka no Tā Kunga Gara un pilns tiesas un sirds drošības, pasludināt Jēkabam viņa pārkāpumu un Israēlim viņa grēkus. ¹

1. Jes.58,1.

⁹ Klausiet jel šo, Jēkaba nama virsnieki un Israēla nama valdnieki, kam taisnība ir riebīga un kas pārgrozāt visu patiesību, ¹

1. p.1. Jes.5,20. Ap.darb.13,10.

¹⁰ Un uztaisāt Ciānu ar asinīm un Jeruzālemi ar netaisnību. ¹

1. Habak.2,12.

¹¹ Viņas virsnieki tiesā par dāvanām, un viņas priesteri māca par algu, un viņas pravieši zīlē par naudu, tomēr tie paļaujas uz To Kungu un saka: “Vai Tas Kungs nav mūsu vidū? Mums ļaunums neuzies.” ¹

1. p.5. Jer.7,4. Eceh.22,26.

¹² Tāpēc jūsu dēļ Ciāna taps arta kā tīrums, un Jeruzāleme paliks par akmeņu kopu un šī nama kalns par meža kalnu. ¹

1. 1,6. Jer.26,18.

¹ Un notiks pastara laikā, tad Tā Kunga nama kalns stāvēs pāri pār visiem kalniem un būs paaugstināts pār pakalniem. ¹

1. Jes.2,2.

² Un tautas tur plūdīs un daudz pagāni tur noies un sacīs: “Nāciet, ejam augšā uz Tā Kunga kalnu un uz Jēkaba Dieva namu, ka Viņš mums māca Savus ceļus, un mēs staigājam Viņa tekās”, jo no Ciānas izies mācība un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes. ¹

1. Jes.60,3.

³ Un Viņš tiesās lielas tautas un sodīs varenus pagānus it tālu, un tie pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par cirpēm (ecešām), tauta pret tautu nepacels zobenu un vairs nemācīsies karot, ¹

1. Jes.2,4.

⁴ Bet tie sēdēs ikviens apakš sava vīna koka un apakš sava vīģes koka, un nebūs neviena, kas tos iztrūcinās, jo Tā Kunga Cebaot mute to runājusi. ¹

1. Jes.1,2. Zaha.3,10.

⁵ Jo visas tautas staigā ikviena sava dieva vārdā, bet mēs staigāsim Tā Kunga, sava Dieva, vārdā mūžīgi mūžam.

⁶ “Tai dienā,” saka Tas Kungs, “Es sapulcināšu, kas klibo, un salasīšu, kas aizdzīts, un ko Es biju mocījis, ¹

1. Jer.31,8. Cef.3,19.

⁷ Un Es darīšu, ka klibajam būs atlikums un ka aizdzītais paliks par varenu tautu, un Tas Kungs būs ķēniņš pār tiem Ciānas kalnā no šā laika un mūžīgi mūžam. ¹

1. Dāv.dz.2,7. Dan.7,14. Obad.21.

⁸ Un tu ganības torni, Ciānas meitas stiprums, pie tevis nāks un tev tiks tā pirmā valdība, Jeruzālemes meitas valstība.” ¹

1. 5,1. 1Moz.35,21. (Lūk.2,8.)

⁹ Nu tad, kāpēc tu brēc ar tādu brēkšanu? Vai tev nav ķēniņa? Vai tavs padoma devējs gājis bojā, ka tevi sāpes sagrābušas, kā dzemdētāju? ¹

1. (Jes.33,22.) Jer.4,31. 8,19. Hoz.10,3.

¹⁰ Ciet jel un vaidi, Ciānas meita, kā dzemdētāja. Jo nu tu gan iziesi no pilsētas ārā un dzīvosi laukā un iesi uz Bābeli, bet tur tu tapsi izglābta, tur tevi Tas Kungs izpestīs no tavu ienaidnieku rokas. ¹

1. Jes.45,17. Jer.20,4. 31,11.

¹¹ Nu gan daudz pagānu pret tevi sapulcināti un saka: lai viņa top sagānīta, lai mūsu acis (prieku) redz pie Ciānas. ¹

1. Obad.12.

¹² Bet tie nezin Tā Kunga domas un nesaprot Viņa padomu, ka Viņš tos sakrājis kā kūlīšus piedarbā. ¹

1. Jer.51,33. Joēl.3,7. 17,19.

¹³ Celies un kul, Ciānas meita, jo Es tavu ragu darīšu par dzelzi un tavus nagus par varu, un tu sakulsi daudz tautas; tad es Tam Kungam nosvētīšu, ko viņi laupījuši, un viņu padomu visas pasaules Valdītājam. ¹

1. 1Ķēn.22,11. Jes.23,18. (Zaha.14,20.)

¹ Nu tad pulcējies, pulku meita; viņi pret mums apmetīsies. Tie ar rīksti sitīs Israēla soģi vaigā. ¹

1. 1Ķēn.22,24. Ījab.16,10. Jāņ.18,22.

² Un tu Bētleme Efrata, jebšu tu esi maza starp tiem tūkstošiem no Jūda, no tevis Man izies (Tas), kas būs Valdnieks iekš Israēla, un kura iziešana ir no iesākuma, no mūžīgām dienām. ¹

1. 1Moz.35,19. 4Moz.1,16. 24,19. (Joz.19,15.) Rut.1,22. 4,11. (1Laik.24,11.) Dāv.dz.72. Jes.43,13. 48,16. (Jes.42,1. 53,1.) Mat.2,6. Kol.1,15.

³ Tādēļ Viņš tos nodos līdz tam laikam, kur dzemdētāja dzemdēs. Tad viņa atlikušie brāļi atgriezīsies pie Israēla bērniem. ¹

1. 4,10. Jes.7,14. Rom.9,27. Ebr.2,11.12. Parād.12,2.5.

⁴ Un Viņš stāvēs un ganīs Tā Kunga spēkā, ar Tā Kunga, sava Dieva, vārda augstību. Un tie dzīvos, jo nu Viņš taps liels līdz pasaules galiem. ¹

1. 1Laik.11,2. Dāv.dz.72,8. Eceh.34,11.23.

⁵ Un šis būs miers. Kad Asurs nāks mūsu zemē un ieies mūsu pilīs, tad mēs pret to iecelsim septiņus ganus un astoņus cilvēku virsniekus. ¹

1. Dāv.dz.72,7. Efe.2,14.

⁶ Tie noganīs Asura zemi ar zobenu un Nimroda zemi viņas vārtos. Tā Viņš mūs izglābs no Asura, kad tas nāks mūsu zemē, un kad ieies mūsu robežās. ¹

1. 1Moz.10,8-11.

⁷ Un Jēkaba atlikums būs daudz tautu starpā kā rasa no Tā Kunga, kā lietus lāses uz zāles, kas negaida uz nevienu nedz cerē uz cilvēka bērnu. ¹

1. Dāv.dz.110,3. Hoz.14,6.

⁸ Tiešām, Jēkaba atlikums būs pagānu starpā, daudz tautu vidū, kā lauva starp meža zvēriem, kā jauns lauva starp avju ganāmiem pulkiem, kas ielauzies samin un saplosa, un nav glābēja. ¹

1. 4,13. Dāv.dz.7,3.

⁹ Tava roka būs paaugstināta pār taviem pretiniekiem, un visi tavi ienaidnieki taps izdeldēti. ¹

1. Dāv.dz.118,16.

¹⁰ “Un notiks tai dienā”, saka Tas Kungs, “ka Es izdeldēšu tavus zirgus no tava vidus un iznīcināšu tavus ratus. ¹

1. 4,3. Jes.2,7.

¹¹ Un Es izdeldēšu tavas zemes pilsētas un nolauzīšu visas tavas stiprās vietas.

¹² Un Es izdeldēšu buršanu no tavas rokas, ka zīlnieki pie tevis vairs nebūs. ¹

1. 3Moz.19,26.

¹³ Un Es izdeldēšu tavus dievekļus un tavus elkudievu stabus no tava vidus, un tu nemetīsies zemē priekš savu roku darba. ¹

1. 1,7. Jes.2,8. Zaha.13,2.

¹⁴ Es izraušu tavas ašeras no tava vidus un iznīcināšu tavas pilsētas. ¹

1. Jes.27,9.

¹⁵ Un Es atriebšos ar dusmību un bardzību pie tiem pagāniem, kas neklausa.” ¹

1. Dāv.dz.149,7. 2Tes.1,8.

¹ Klausāties jel, ko Tas Kungs saka: “Celies, tiesājies ar kalniem, un pakalni lai dzird tavu balsi.” ¹

1. p.2.9. Eceh.36,1.

² Klausāties, kalni, Tā Kunga tiesāšanos un jūs stiprie zemes pamati, jo Tam Kungam ir tiesas lieta ar Saviem ļaudīm, un Viņš grib tiesāties ar Israēli. ¹

1. Dāv.dz.82,5. Jes.1,18. Hoz.4,1.

³ “Ak Mana tauta, ko Es tev esmu darījis? Ar ko Es tevi esmu apgrūtinājis? Atbildi Man! ¹

1. Jer.2,5.

⁴ Gan Es tevi esmu izvedis no Ēģiptes zemes un tevi izpestījis no vergu nama un tavā priekšā sūtījis Mozu un Āronu un Mirjamu. ¹

1. 2Moz.5,1. 12,37. 15,20. 20,2.

⁵ Mana tauta, piemini jel, ko Balaks, Moaba ķēniņš, izdomāja, un ko Bileāms, Peora dēls, viņam atbildēja, no Sitimas līdz Gilgalai, lai tu atzīsti Tā Kunga taisnību.” ¹

1. 4Moz.22-24. 25,1. Joz.5,9.

⁶ Ar ko es iešu pretī Tam Kungam? Kā zemošos tā augstā Dieva priekšā? Vai iešu Viņam pretī ar dedzināmiem upuriem, ar gada veciem teļiem. ¹

1. 3Moz.9,3.

⁷ Vai Tam Kungam būtu labs prāts pie tūkstošiem auniem? Vai pie desmit tūkstošām eļļas upēm? Vai došu savu pirmdzimto par savu noziegumu, savas miesas augli par savas dvēseles grēkiem? ¹

1. 3Moz.2,1. 2Ķēn.3,27. Dāv.dz.50,9.

⁸ Viņš tev, cilvēks, darījis zināmu, kas labs, un ko Tas Kungs no tevis prasa: tikai taisnību darīt, žēlastību mīlēt un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā. ¹

1. 5Moz.10,12. Mat.23,23.

⁹ Tā Kunga balss sauc pilsētai un gudrība ir Tavu Vārdu bīties: “Klausies to rīksti(zizli) un Kas to draud. ¹

1. Raud.3,1.

¹⁰ Vai bezdievīga namā vēl paliek netaisnas mantas un tā sasodītā mazā ēfa? ¹

1. Amos.8,5.

¹¹ Vai nenoziedzīgs būšu pie bezdievīga svara un pie maisa ar viltīgiem svara akmeņiem? ¹

1. 5Moz.25,13.

¹² Viņas bagātie piepildās ar varas darbu, un viņas iedzīvotāji runā melus, un viņu mēle ir viltīga viņu mutē! ¹

1. Dāv.dz.52,5.6.

¹³ Tādēļ arī Es tevi ievainošu, un tevi sitīšu un postīšu tavu grēku dēļ.

¹⁴ Tu ēdīsi, bet nepieēdīsies, un tavs vēders būs tukšs; un ko tu nesīsi, to tu neaiznesīsi, un ko tu aiznesīsi, to es nodošu zobenam. ¹

1. 3Moz.26,26.

¹⁵ Tu sēsi, bet nepļausi, tu mīsi eļļas ogas, bet ar eļļu nesvaidīsies, un jaunu vīnu(darināsi), bet vīna nedzersi. ¹

1. 5Moz.28,38.

¹⁶ Jo tur cienī Omrus ieradumu un visus Ahaba nama darbus, un jūs staigājat viņu padomos. Tādēļ Es tevi nodošu par postu un viņas iedzīvotājus par apsmieklu, un jūs nesīsiet Manu ļaužu negodu.” ¹

1. 2Laik.29,8. 1Ķēn.16,25.29. Raud.2,15.16.

¹ Vai man, jo es esmu, kā kad koku augļi sakrāti, kā kad vīna ogas otru reiz nolasītas; neviena ķekara ko ēst, nevienas agrīnās vīģes, kas manai dvēselei gribās. ¹

1. Jes.24,13. Obad.5.

² Dievbijīgie iznīkuši no zemes, un taisna nav cilvēku vidū; tie visnotaļ glūn uz asinīm, cits citam tie met tīklus. ¹

1. 3,9.10. (Dāv.dz.12,2.) Sak.1,11. Jes.57,1.

³ Abām rokām tie dara ļaunu cik spēdami; valdnieks prasa un soģis tiesā par maksu, un lielskungs izrunā savas sirds kārību, un tā tie to sapin. ¹

1. 3,11. Dāv.dz.58,3. Jes.5,18.

⁴ Tas labākais no tiem ir kā ērkšķis, un tas taisnākais kā ērkšķu krūms. Tavu sargu diena, tava piemeklēšana nāk - tad tie būs izsamisuši. ¹

1. 2Sam.23,6. Eceh.33,2.

⁵ Neticat tuvākam un nepaļaujaties uz draugu; pasargi savas mutes durvis priekš tās, kas guļ tavā klēpī. ¹

1. 5Moz.13,6. 28,54. 1Ķēn.1,2. Dāv.dz.141,3. Jer.9,4.

⁶ Jo dēls nicina tēvu, meita ceļas pret savu māti, vedekla pret savu vīra māti, cilvēka ienaidnieki ir viņa paša mājas ļaudis. ¹

1. Mat.10,21. 35,36.

⁷ Bet es cerēšu uz To Kungu, es gaidīšu uz Dievu, savu Pestītāju; mans Dievs mani paklausīs. ¹

1. 2Moz.5,2.

⁸ Nepriecājies, mana ienaidniece! Kad es esmu kritis, es atkal celšos; kad es sēžu tumsībā, tad Tas Kungs ir mans gaišums. ¹

1. Dāv.dz.27,1. Sak.24,17.

⁹ Es nesīšu Tā Kunga dusmību, jo es pret Viņu esmu grēkojis, tiekams Viņš iztiesās manu tiesas lietu un man nesīs tiesu. Viņš mani vedīs gaismā, es redzēšu ar prieku Viņa taisnību. ¹

1. Dāv.dz.9,5. 17,2. 37,6. Jer.10,19.

¹⁰ Un mana ienaidniece to redzēs un taps apsegta ar kaunu, - kas uz mani saka: kur ir Tas Kungs, tavs Dievs? Manas acis redzēs, ka viņu samīs kā dubļus ielā. ¹

1. Jes.5,25. Joēl.2,17.

¹¹ Nāks diena, tad tavi mūri taps uzcelti, tanī dienā robeža tālu sniegsies. ¹

1. 2Moz.34,24. Dāv.dz.51,20. 102,14. Jes.26,15. 54,2. Amos.9,11.

¹² Tanī dienā pie tevis nāks no Asura un Ēģiptes pilsētām, un no Ēģiptes līdz lielupei, un no vienas jūras līdz otrai un no viena kalna līdz otram. ¹

1. Dāv.dz.72,8. Jes.19,23.

¹³ Bet zeme taps postā savu iedzīvotāju dēļ, viņu darba augļu dēļ. ¹

1. 3,12. Jer.21,14.

¹⁴ Tu tad gani Savus ļaudis ar Savu zizli, Savas mantības ganāmo pulku, kas savrup dzīvo Karmeļa mežā; lai tie gana pa Basanu un Gileādu tā kā vecos laikos. ¹

1. 4Moz.23,9. Dāv.dz.23,4. 80,2. Raud.5,21. Jer.50,19. Zaha.11,7.

¹⁵ Es tiem likšu brīnumus redzēt, kā tanīs dienās, kad jūs izgājāt no Ēģiptes zemes. ¹

1. 2Moz.34,10. Dāv.dz.106,22. Jes.10,24.26.

¹⁶ Pagāni to redzēs un taps kaunā ar visu savu varu, tie roku liks uz muti, viņu ausis taps kurlas. ¹

1. Ījab.39,34.

¹⁷ Tie laizīs pīšļus kā čūska, kā zemes tārpi tie trīcēs savās pilīs, tie bīsies To Kungu, mūsu Dievu, un baiļosies no Tevis. ¹

1. Dāv.dz.18,48. 72,9. Jes.65,25.

¹⁸ Kur ir tāds Dievs kā Tu? Kas piedod noziegumu un pamet pārkāpumu Savas mantības atlikušiem; Viņš nepatur Savu dusmību mūžīgi, jo Viņam ir labs prāts žēlot. ¹

1. 2,12. 4,6. Dāv.dz.103,8. Jes.28,6.

¹⁹ Viņš atkal par mums apžēlosies, Viņš deldēs mūsu noziegumus. Tiešām, Tu visus viņu grēkus metīsi jūras dziļumos. ¹

1. Jes.38,17. 43,25.

²⁰ Jēkabam Tu parādīsi uzticību, Ābrahāmam žēlastību, ko mūsu tēviem esi zvērējis no vecām dienām. ¹

1. Dāv.dz.89,2.3. Lūk.1,72.