¹ Un Dāvids runāja Tā Kunga priekšā šīs dziesmas vārdus tai dienā, kad Tas Kungs viņu bija atpestījis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas; un viņš sacīja:

² Tas Kungs ir mans akmens kalns un mana pils un mans glābējs. ¹

1. Dāv.dz.18,3.

³ Dievs ir mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un manas pestīšanas rags, mans augstais palīgs, un mana glābšana, mans Pestītājs, kas mani no varas darba atpestī.

⁴ Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.

⁵ Jo nāves viļņi mani apņēma un posta upes mani izbiedēja,

⁶ Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja.

⁷ Savās bēdās es piesaucu To Kungu, es piesaucu savu Dievu; tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.

⁸ Zeme tapa kustināta un drebēja, un debesu stiprumi kustējās un trīcēja, kad Viņš apskaitās.

⁹ Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās.

¹⁰ Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām.

¹¹ Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, un parādījās uz vēja spārniem.

¹² Viņš lika tumsu ap Sevi par telti, un melnus ūdeņus un biezus mākoņus.

¹³ No spožuma Viņa priekšā iedegās ugunīgi zibeņi.

¹⁴ Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi.

¹⁵ Un Viņš meta bultas un tos izklīdināja, Viņš meta zibeņus un tos iztrūcināja.

¹⁶ Jūras dibeni rādījās, zemes pamati tapa atklāti no Tā Kunga bāršanas, no Viņa nāšu dvašas pūšanas.

¹⁷ Viņš izstiepa (roku) no augstības un satvēra mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem.

¹⁸ Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo varenāki nekā es.

¹⁹ Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.

²⁰ Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani.

²¹ Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, Viņš man atlīdzina pēc manu roku šķīstības.

²² Jo es sargāju Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.

²³ Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis.

²⁴ Bet es biju bezvainīgs Viņa priekšā un sargājos noziegties.

²⁵ Un Tas Kungs man atlīdzina pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības priekš Viņa acīm.

²⁶ Pie tiem svētiem Tu rādies svēts, un pie tiem sirdsskaidriem vīriem Tu rādies skaidrs.

²⁷ Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini).

²⁸ Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī, un Tavas acis ir pret tiem lepniem, tos pazemot.

²⁹ Jo Tu Kungs esi mans spīdeklis. Tas Kungs dara manu tumsību gaišu.

³⁰ Jo ar Tevi es varu sadauzīt karaspēku, ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem.

³¹ Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas. ¹

1. Dāv.dz.18,31.

³² Jo kur ir kāds Dievs, kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums, kā vien mūsu Dievs?

³³ Tas stiprais Dievs ir mans varenais patvērums, un Viņš vada to taisno pa Savu ceļu.

³⁴ Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā.

³⁵ Viņš manas rokas māca karot, ka mans elkonis uzvelk vara stopus. ¹

1. Dāv.dz.144,1.

³⁶ Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava laipnība mani paaugstina.

³⁷ Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši.

³⁸ Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem, un tos iznīcināšu un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos nebūšu izdeldējis.

³⁹ Es tos izdeldēšu un tos satriekšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām.

⁴⁰ Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas.

⁴¹ Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā un savus nīdētājus es iznīcināšu.

⁴² Tie skatās visapkārt, bet glābēja nav, - uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild.

⁴³ Es tos sagrūdīšu kā zemes pīšļus, es tos samīšu un izkaisīšu kā dubļus uz ielām.

⁴⁴ Tu mani izglābi no manu ļaužu ķildām, Tu mani lieci par galvu tautām: ļaudis, ko es nepazinu, man kalpo.

⁴⁵ Svešinieku bērni mīlīgi izrādās manā priekšā; kad viņu auss dzird, tad tie man paklausa.

⁴⁶ Svešinieku bērni nonīkst un drebēdami iziet no savām pilīm.

⁴⁷ Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans Patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, manas pestīšanas Klints,

⁴⁸ Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis,

⁴⁹ Un kas mani izvada no maniem ienaidniekiem. Un Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani cēlās, no tiem varas darītājiem Tu mani izglābi.

⁵⁰ Tāpēc es Tevi, Kungs, slavēšu starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam. ¹

1. Rom.15,9.

⁵¹ Viņš Savam ķēniņam parāda lielu pestīšanu un dara labu Savam svaidītam Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi.