¹ Bels grūst, Nebus krīt, viņu tēlus uzliek kustoņiem un lopiem; ko jūs nesat, ir nesama nasta piekusušiem (lopiem). ¹

1. Jer.50,2.

² Tie visi kopā klūp un krīt, tie nevar izglābt to nastu, bet iet paši cietumā.

³ Klausies uz Mani, Jēkaba nams, un visi atlikušie no Israēla nama, ko esmu nesis no mātes miesām un uzņēmis no mātes klēpja. ¹

1. 63,3. 5Moz.1,31.

⁴ Un līdz pašam vecumam Es būšu tas pats, kamēr jūs topat sirmi, Es nesīšu. Es to esmu darījis, un Es jūs uzņemšu, un Es nesīšu un izglābšu. ¹

1. 41,4. Dāv.dz.71,18.

⁵ Kam jūs Mani līdzināsiet un turēsiet līdzīgu? Ar ko Mani salīdzināsiet, ka būtu vienādi? ¹

1. 40,18. 41,7. 44,9.

⁶ Tie izber zeltu no maka un sver sudrabu ar svaru, tie sader sudraba kalēju, un tas to iztaisa par dievekli, tie metās ceļos un to pielūdz. ¹

1. Soģ.17,4.

⁷ Tie to ceļ uz pleciem, to nes, un to noliek savā vietā. Tur viņš stāv un neatstājās no savas vietas; viņu arī piesauc, bet tas neatbild un neviena neizglābj no bēdām. ¹

1. 45,20. Jer.10,5.

⁸ Pieminiet to un turaties stipri, jūs pārkāpēji, ņemiet to pie sirds. ¹

1. 44,19.21.

⁹ Pieminiet pagājušās lietas no vecu veciem laikiem; jo Es esmu Dievs, un cits neviens, Es esmu Dievs, un nav neviena kā Es,

¹⁰ Kas no iesākuma galu dara zināmu, un no senlaikiem to, kas vēl nav noticis, kas saka: Mans padoms pastāvēs, un Es darīšu visu, kas Man patīk. ¹

1. 42,8.9. 44,26.28. Dāv.dz.33,11. Sak.19,21.

¹¹ Es aicināju ērgli no rīta puses un vīru pēc Sava padoma no tālas zemes. Es to esmu runājis un tam likšu nākt, Es to esmu apņēmies, Es to arī izdarīšu. ¹

1. 41,25. Jer.49,22. Eceh.17,3.

¹² Klausāties uz Mani, cietsirdīgie, kas esat tālu no taisnības.

¹³ Es Savu taisnību tuvu esmu atnesis, tā nebūs tālu, un Mana pestīšana nekavēsies, jo Es došu pestīšanu Ciānā, iekš Israēla Savu godību. ¹

1. 52,10. 56,1.