¹ Jesajas, Amoca dēla, parādīšana, ko viņš redzējis par Jūdu un Jeruzālemi Uzijas, Jotama, Ahaza un Hizkijas, Jūda ķēniņu, dienās. ¹

1. 2,1. Hoz.1,1.

² Klausāties, debesis, un ņem vērā, zeme, jo Tas Kungs runā: “Bērnus Es esmu uzaudzinājis un izvilcis, bet tie no Manis atkāpušies. ¹

1. 5Moz.32,1.5.

³ Vērsis pazīst savu kungu un ēzelis sava kunga sili; Israēls nepazīst, Mani ļaudis nesaprot.” ¹

1. Hoz.2,8.

⁴ Ak vai, tai grēcīgai tautai, tiem ļaudīm, kas grūti noziegušies, tam ļaundarītāju dzimumam, tiem bērniem, kas samaitājās; tie ir atstājuši To Kungu, nicinājuši to Svēto iekš Israēla, nogriezušies atpakaļ. ¹

1. 30,1. 5Moz.32,20. 2Laik.27,2. Dāv.dz.71,22.

⁵ Par ko jūs vēl vairāk būs sist, kad jūs vienmēr atkāpjaties? Visa galva ir vāja, un visa sirds nogurusi. ¹

1. 2Laik.28,22. Jer.2,30.

⁶ No pēdas līdz pat galvai tur nav veseluma, bet vātis un brūces un jaunas vainas, kas nav izspiestas nedz sasietas nedz ar eļļu mīkstinātas. ¹

1. Ījab.2,7. Jer.30,12. Lūk.10,34.

⁷ Jūsu zeme ir postaža, jūsu pilsētas ar uguni sadedzinātas, jūsu tīrumus, sveši ļaudis tos ēd, jums klāt esot, un ir posts, kā sveši ļaudis posta. ¹

1. 5Moz.28,51. 29,23. 2Laik.28,5. Jes.13,17.

⁸ Un Ciānas meita atlikusi kā būdiņa vīna dārzā, tā kā pieguļnieka vietiņa gurķu dārzā, kā aplēģerēta pilsēta. ¹

1. 2Ķēn.19,21.

⁹ Ja Tas Kungs Cebaot mums nebūtu atlicinājis kādu mazumu, mēs būtu kā Sodoma, mēs būtu tā kā Gomora. ¹

1. 3,9. Jer.23,14. Rom.9,29.

¹⁰ Klausiet Tā Kunga vārdu, Sodomas virsnieki, ņemiet vērā mūsu Dieva mācību, Gomoras ļaudis. ¹

1. Mih.3,1.9.

¹¹ Kas man no jūsu upuru pulka? Saka Tas Kungs; Es esmu apnicis aunu dedzināmos upurus un barotu teļu taukus, un vēršu un jēru un āžu asinis Es negribu. ¹

1. 3Moz.1,10. 3,15. 17,11. Jer.6,20. Amos.5,22.

¹² Kad jūs nākat parādīties Manā priekšā, kas to no jums prasa, ka jūs saminat Manus pagalmus?

¹³ Nenesiet vairs nelietīgu ēdamu upuri, tā Man ir neganta kvēpināšana; jaunos mēnešus un svētdienas un draudzes sapulces Es neieredzu, jūsu svētki ir blēdība. ¹

1. 3Moz.23,3. 4Moz.28,11.

¹⁴ Mana dvēsele ienīst jūsu jaunos mēnešus un jūsu svētku laikus. Tie Man ir par nastu, Es esmu piekusis tos panest.

¹⁵ Un kad jūs savas rokas izpletīsiet, Es apslēpju Savas acis no jums, un kad jūs daudz lūgšanas turiet, tomēr Es neklausu, jo jūsu rokas ir asiņu pilnas. ¹

1. 59,3.(11.) 5Moz.31,17. 1Ķēn.8,22,29. Ījab.11,14. Sak.1,29.

¹⁶ Mazgājaties, šķīstaties, atmetat savus ļaunos darbus no Manām acīm nost, nedarāt vairs ļauna. ¹

1. Jer.4,14. Amos.5,14.15.24.

¹⁷ Mācieties labu darīt, meklējat tiesu, atgriežat varas darītāju, izdodiet bāriņam tiesu, aizstāviet atraitni. ¹

1. Dāv.dz.82,3. Jer.7,3. 21,12. 1Pēt.3,11.

¹⁸ Tad nāciet nu, tiesāsimies, saka Tas Kungs: kad jūsu grēki tik sarkani būtu kā asinis, taču tie taps balti kā sniegs, un jebšu tie būtu kā purpurs, taču tie kļūs tāpat kā vilna. ¹

1. 41,1. 2Sam.1,24. Dāv.dz.51,9. 147,16. Jer.2,35.

¹⁹ Ja jūs gribēsiet un klausīsiet, tad jūs ēdīsiet zemes labumu. ¹

1. 3,10. 3Moz.25,18.

²⁰ Bet ja jūs liedzaties un turaties pretī, tad jūs no zobena tapsiet aprīti; jo Tā Kunga mute to runājusi. ¹

1. 58,14. 3Moz.26,25. 2Sam.18,8.

²¹ Kā tā ticīgā pilsēta palikusi par mauku? Tā bija pilna tiesas, taisnība tur mājoja, bet nu slepkavas.

²² Tavs sudrabs ir tapis par sārņiem, tavs vīns ir jaukts ar ūdeni. ¹

1. Eceh.22,18. 2Kor.2,17. Mat.15,6.

²³ Tavi virsnieki ir atkāpēji un zagļu biedri; tie visi kāro dāvanas un dzenās pēc maksas; bāriņam tie neizdod tiesu un atraitnes sūdzība nenāk viņu priekšā. ¹

1. 1,17. 2Moz.22,22. Jer.5,28. Dan.7,10. Hoz.9,15.

²⁴ Tādēļ saka Tas Kungs Dievs Cebaot, Israēla Varenais: ak vai! Es iepriecināšos par Saviem pretiniekiem, es atriebšos pie Saviem ienaidniekiem. ¹

1. 5Moz.32,41.

²⁵ Un Es griezīšu Savu roku pret tevi un tīrīšu kā ar sārmu tavus sārņus un nošķiršu visu tavu alvu. ¹

1. 1,22. Jer.9,7.

²⁶ Un Es tev atkal došu soģus kā senāk, un padoma devējus kā vecos laikos. Pēc tam tu tapsi saukta taisnības pils, ticīgā pilsēta. ¹

1. 1,21. 60,14.17.

²⁷ Ciāna caur tiesu taps izpestīta un viņas(dēli) atgriezīsies caur taisnību. ¹

1. 59,17.20.

²⁸ Bet tie pārkāpēji un grēcinieki visi taps satriekti, un kas no Tā Kunga atkāpjās, ies bojā.

²⁹ Jo tie taps kaunā to ozolu dēļ, ko jūs bijāt iekārojuši, un jūs kaunēsities to dārzu dēļ, ko bijāt izredzējušies. ¹

1. 65,3. 2Ķēn.16,4.

³⁰ Jo jūs būsiet tā kā ozols, kam lapas savīst, un kā dārzs, kam ūdens nav. ¹

1. 5,6. 28,4.

³¹ Tad varenais būs kā pakulas, un viņa darbs kā dzirkstele, un abi kopā degs un nebūs neviena, kas dzēš. ¹

1. Jer.17,27.