¹ Ak vai, tev, postītāj, kas pats neesi postīts, un laupītāj, kas neesi aplaupīts; kad būsi beidzis postīt, pats tapsi postīts, kad būsi beidzis laupīt, tad tevi aplaupīs. ¹

1. 21,2. Jer.30,16.

² Kungs, esi mums žēlīgs, uz Tevi mēs gaidām; esi viņu elkonis ikkatru rītu, un mūsu pestīšana bēdu laikā. ¹

1. 49,23.

³ Tautas bēg no trokšņa rībēšanas, pagāni izklīst, kad tu celies. ¹

1. Dāv.dz.68,2.

⁴ Jūsu laupījumu sagrābj, tā kā vaboles lauku noēd, tā kā siseņi skraida, tā tur skraida.

⁵ Tas Kungs ir paaugstināts, jo viņš dzīvo augstībā, viņš Ciānu piepildījis ar tiesu un taisnību. ¹

1. 32,16. 57,15.

⁶ Un tavā laikā būs ticība, pestīšanas bagātība, gudrība un atzīšana, Tā Kunga bijāšana būs Viņa manta.

⁷ Redzi, viņu varenie ārā brēc, tie miera vēstneši gauži raud. ¹

1. 14,32. 36,22. 2Sam.23,20.

⁸ Lielceļi ir tukši, un tur nav ceļa gājēju, Viņš lauž derību, Viņš atmet pilsētas un nebēdā par cilvēkiem. ¹

1. 36,1.19. Soģ.5,6. Habak.1,10.

⁹ Zeme vaid un tvīkst, Lībanus kaunās un kalst, Šarona ieleja palikusi kā tuksnesis, Basans un Karmels birdina savas lapas. ¹

1. 24,4. 35,2.

¹⁰ Nu Es celšos, saka Tas Kungs, nu Es paaugstināšos, nu Es parādīšos liels.

¹¹ Jūs nesaties ar salmiem, rugājus jūs dzemdēsiet; jūsu trakums ir uguns, kas pašus aprīs. ¹

1. 1,31. 50,11. 59,4. Dāv.dz.7,15.

¹² Tautas taps dedzinātas kā kaļķi, ar uguni taps sadedzināti, kā nocirsti ērkšķi. ¹

1. 2Sam.23,6.7.

¹³ Klausiet jūs, kas esat tālu, ko Es esmu darījis, un kad esat tuvu, atzīstiet Manu varu. ¹

1. 57,19.

¹⁴ Grēcinieki Ciānā ir izbijušies, drebēšana uzkrīt bezdievīgiem, (tie saka): kurš no mums var dzīvot rijošā ugunī? Kurš no mums var palikt mūžīgās liesmās? ¹

1. 5Moz.4,24.

¹⁵ Kas taisnībā staigā un runā patiesību, kas netaisnu peļņu ienīst, kas savas rokas sargā no dāvanu ņemšanas, kas savas ausis aizbāž, neklausīties uz asins padomu, kas savas acis aizdara, nelūkot uz ļaunu, - ¹

1. Dāv.dz.15,2.

¹⁶ Tas dzīvos augstībā, kalnu stiprumi viņam būs par patvērumu; viņam būs sava maize, ūdens viņam nepietrūks. ¹

1. 51,14.

¹⁷ Tavas acis redzēs ķēniņu viņa skaistumā. Tās redzēs plašu zemi. ¹

1. 32,1.

¹⁸ Tava sirds pieminēs to bailību un sacīs: Kur ir tas rakstītājs, kur ir tas svērējs, kur ir tas torņu uzzīmētājs ¹

1. 1Kor.1,10. 2Kor.10,4.5.

¹⁹ To briesmīgo tautu tu vairs neredzēsi, tos ļaudis, kam sveša mēle, ka nevar izprast, kas valodā stostās, ka nevar saprast. ¹

1. 28,11. 5Moz.28,49. Eceh.3,5.

²⁰ Redzi Ciānu, mūsu saiešanas pilsētu! Tavas acis redzēs Jeruzālemi, drošu dzīvokli, telti, kas netop aizvesta, kam vadži netop izvilkti ne mūžam, un kam virves netop saraustītas. ¹

1. Dāv.dz.129,4. Jer.10,20.

²¹ Jo Tas Kungs būs tur pie mums, tas augsti teicamais; tā būs vieta, kur upes un plati strauti, ka laiva ar airiem tur neies, un liela laiva tur necelsies pāri. ¹

1. 26,1. Nak.3,8.

²² Jo Tas Kungs ir mūsu tiesātājs, Tas Kungs ir mūsu bauslības devējs, Tas Kungs ir mūsu ķēniņš, Viņš mūs atpestīs. ¹

1. 25,9. 43,15.

²³ Tavas virves būs vaļējas, tās masta koku stingri neturēs, arī karogs nebūs izplests, - tad taps daudz laupījuma izdalīts, kā arī tizlie laupīs laupījumu. ¹

1. 34,6. (2Sam.5,6.)

²⁴ Un neviens iedzīvotājs nesacīs: es esmu vājš; jo tiem ļaudīm, kas tur dzīvo, grēki būs piedoti. ¹

1. 40,29. 45,24. Jer.31,34.