¹ Laba slava der vairāk, nekā liela bagātība; mīlestība pie ļaudīm labāka, nekā sudrabs un zelts. ¹

1. Māc.7,1.

² Bagāts sastopas ar nabagu; Tas Kungs viņus visus radījis. ¹

1. 14,31. 29,13. Ījab.31,19.

³ Gudrais paredz nelaimi un paglābjas; bet neprāta ļaudis skrien vien un dabū ciest. ¹

1. 27,12.

⁴ Pazemības, proti Dieva bijības alga ir bagātība un gods un dzīvība. ¹

1. 15,33.

⁵ Ērkšķi un valgi ir netiklam ceļā; kas savu dvēseli sargā, paliks tālu no tiem. ¹

1. 4Moz.33,55. 1Tim.6,9.

⁶ Māci bērnam viņa ceļu, tad viņš, arī vecs palicis, no tā neatkāpsies. ¹

1. 20,11.

⁷ Bagātais valda pār nabagiem, un kas aizņēmās, ir aizdevēja kalps. ¹

1. 18,23.

⁸ Kas netaisnību sēj, tas bēdas pļaus un ies bojā caur savas blēdības rīksti. ¹

1. Ījab.4,8. Jer.4,3. Gal.6,7.

⁹ Žēlīga acs taps svētīta; jo viņa no savas maizes dod nabagam. ¹

1. 11,25. Jes.58,7.10.

¹⁰ Izdzen garzobi, tad aizies ķilda, un riešana mitēsies un kauns. ¹

1. 26,26. 1Moz.21,9.10.

¹¹ Kam šķīsta sirds un mute mīlīga, tam ķēniņš ir par draugu.

¹² Tā Kunga acis pasargā, kam atzīšana; bet nelieša vārdus viņš izdeldē.

¹³ Slinkais saka: „Lauva ir ārā; ielas vidū mani saplosīs!“ ¹

1. 26,13.

¹⁴ Maukas mute ir dziļa bedre; ko Tas Kungs ienīst, tas krīt tur iekšā. ¹

1. 23,27.

¹⁵ Blēņas līp bērna sirdī; bet pārmācības rīkste tās izdzen tālu. ¹

1. 23,13. 1Moz.8,21.

¹⁶ Kas no nabaga plēš, savu mantu vairot, tas to atkal dos bagātam līdz pat trūcībai. ¹

1. 22,22.

¹⁷ Griez savu ausi un klausies gudro vārdu un loki savu sirdi pie manas atzīšanas. ¹

1. 2,2. 4,20.

¹⁸ Jo tas būs jaukums, ja tu tos sirdī pasargāsi un tos visnotaļ stādīsi uz savām lūpām.

¹⁹ Lai tava cerība stāv uz To Kungu. Šodien es tevi mācu, tiešām tevi! ¹

1. Dāv.dz.71,5.7. Jer.17,7. Ebr.3,7.

²⁰ Vai tev jau sen to neesmu rakstījis ar padomiem un mācībām,

²¹ Ka tev rādītu taisnus un patiesīgus vārdus, atbildēt patiesības vārdus tiem, kas tevi sūta. ¹

1. 25,13. Lūk.1,4.

²² Neaplaupi nabagu, tādēļ ka tas nabags, un nenospaidi sērdieni tiesas priekšā; ¹

1. 14,31. 5Moz.16,18. Ījab.5,4.

²³ Jo Tas Kungs iztiesās viņu tiesu un laupīs dvēseli tiem, kas tos laupa. ¹

1. 23,11. Dāv.dz.35,1.3.

²⁴ Netinies ar bargu, un nesameties ar to, kam ātras dusmas, ¹

1. 15,18. 29,22.

²⁵ Ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.

²⁶ Neturies pie tiem, kas ar roku apsolās un par parādu galvo; ¹

1. 17,18.

²⁷ Kad tev nebūs ko maksāt, tad noņems tavu gultu apakš tevis. ¹

1. 20,16.

²⁸ Neatcel vecās robežas, ko tavi tēvi likuši. ¹

1. 23,10.

²⁹ Ja tu vīru redzi, kas tikuši(prasmīgi) savu darbu dara, tas stāvēs ķēniņu priekšā, un nestāvēs šādu tādu ļaužu priekšā. ¹

1. 21,5. 1Ķēn.10,8.