¹ Neiekarsies uz nelabiem cilvēkiem un nekāro būt ar viņiem; ¹

1. 23,17.

² Jo viņu sirds domā uz postu, un viņu lūpas runā mokas.

³ Ar gudrību uzceļ namu un ar saprašanu to stiprina, ¹

1. 3,33.

⁴ Un ar samaņu pilda kambarus ar visādu dārgu un jauku bagātību. ¹

1. 21,20. Dāv.dz.144,13.

⁵ Gudrs vīrs ir spēcīgs, un vīrs, kam atzīšana, ir varens spēkā; ¹

1. 21,22. Māc.9,16.

⁶ Jo ar gudriem padomiem tu izvedīsi savu karu, un uzvarēšana ir, kur padoma devēju papilnam. ¹

1. 11,14. 20,18.

⁷ Ģeķim gudrība ir neaizsniedzama; savu muti lai tas neatdara pilsētas vārtos. ¹

1. 14,6. Ījab.29,7.

⁸ Kas tīšām ļaunu dara, tas jāsauc blēdis pār visiem blēžiem.

⁹ Ģeķības nodomi ir grēks, un mēdītājs cilvēkiem ir negantība.

¹⁰ Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam. ¹

1. 27,10.

¹¹ Glāb, kas uz nāvi pazudināti, un kas pie kaušanas top vesti, vai tu no tiem atrausies? ¹

1. 31,8.9. Ījab.29,12.

¹² Ja tu saki: „Redzi, mēs to nezinām!“ Vai tad tas, kas sirdis pārmana, to nemana, un kas tavu dvēseli pasargā, to nezin un cilvēkiem neatmaksās pēc viņu darba? ¹

1. 21,2. Rom.2,6.

¹³ Ēd, mans dēls, medu, jo tas ir labs, un tīrs medus ir salds tavā mutē; ¹

1. 25,16.

¹⁴ Tāpat tavai dvēselei būs gudrības atzīšana, ja tu to atrodi; jo ir pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga. ¹

1. 23,18. Dāv.dz.9,19.

¹⁵ Neglūn, tu bezdievīgais, uz taisnā dzīvokli, neposti viņa vietu;

¹⁶ Jo taisnais krīt septiņ reiz un ceļas augšām; bet bezdievīgie nogrimst nelaimē. ¹

1. Ījab.5,19. Dāv.dz.37,24. Jer.8,4.

¹⁷ Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmojās, kad viņš klūp, ¹

1. Ījab.31,29. Mih.7,8.

¹⁸ Ka Tas Kungs to neredz, un tas viņa acīm neriebj, un viņš savu dusmību no tā nenovērš.

¹⁹ Neapskaities par ļauniem un neiekarsies par bezdievīgiem! ¹

1. Dāv.dz.37,73. Māc.10,4.

²⁰ Jo ļaunam nenāk cerētais gals; bezdievīgo spīdeklis izdzisīs. ¹

1. 13,9. Ījab.18,5.

²¹ Mans dēls, bīsties To Kungu un ķēniņu, un nejaucies ar dumpiniekiem. ¹

1. 1Laik.30,20. 1Pēt.2,17. Rom.13,2.

²² Jo piepeši nāks viņiem nediena, - un abēju sodu, kas to zin!

²³ Arī šie ir gudro vārdi: Tiesā cilvēka vaigu uzlūkot nav labi. ¹

1. 18,5. 25,1. 3Moz.19,15.

²⁴ Kas uz vainīgo saka: „Tev taisnība!“ to cilvēki lād un ļaudis ienīst. ¹

1. 17,15.

²⁵ Bet tie (viņiem) mīļi, kas (tādu) pārmāca, un pār tiem nāks visu labākā svētība. ¹

1. 28,23.

²⁶ Kas pareizi atbildējis, ir kā saldu muti devis. ¹

1. 25,11.

²⁷ Padari savu darbu laukā un apkopies tīrumā, un tad vēl uztaisi savu namu. ¹

1. 12,9. 17,19. 28,19.

²⁸ Nedod velti liecību pret savu tuvāko! Vai tu mānīsi ar savām lūpām? ¹

1. 25,18.

²⁹ Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es viņam darīšu; es tam atmaksāšu pēc viņa darba!“ ¹

1. 20,22. Mat.5,39.

³⁰ Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar ģeķa vīna kalnu.

³¹ Un redzi, tur auga tik nātres vien, un dadži pārņēma visu, un viņa akmeņu mūris bija sagruvis. ¹

1. Dāv.dz.80,13.

³² Un es to ieraudzīju, to liku vērā: es to redzēju, ņēmos mācību:

³³ Guli maķenīt, snaud maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā; ¹

1. 6,10.

³⁴ Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums kā apbruņots vīrs. ¹

1. 6,11.