¹ Svētīgs tas cilvēks, kas nestaigā bezdievīgo runās, nedz stāv uz grēcinieku ceļa, nedz sēž mēdītāju biedrībā; ¹

1. 26,4.5. Ījab.21,16. 34,8. Sak.1,10.15. 3,31. 4,14.

² Bet kam labs prāts pie Tā Kunga bauslības, un kas Viņa bauslību pārdomā dienās, naktīs. ¹

1. 112,1. 119,55.62. 5Moz.6.7. Joz.1,8.

³ Jo tas ir kā koks stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes savā laikā, un viņa lapas nesavīst, un viss, ko viņš dara, tas labi izdodas. ¹

1. 92,13.15. Jes.60,21. 61,3. Jer.17,8. Eceh.47,12.

⁴ Tā nav bezdievīgiem, bet tie ir kā pelus, ko vējš izputina. ¹

1. 35,5. Ījab.21.18.

⁵ Tāpēc bezdievīgie nepastāvēs sodā, nedz grēcinieki taisno draudzē. ¹

1. 149,1.

⁶ Jo Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ies bojā. ¹

1. Ījab.23,10.

¹ Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību? ¹

1. Ap.darb.4,25. 26.27.

² Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto. ¹

1. 1Sam.2,10. Parād.17,18.

³ Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves! ¹

1. Jer.2,20. Lūk.19,14.

⁴ Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku. ¹

1. 37,13. 55,20. 59,9.

⁵ Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās. ¹

1. Jes.34,1.

⁶ Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu. ¹

1. 48,3. Ebr.12,22.

⁷ Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis. ¹

1. Ap.darb.13,33. Ebr.1,5. 5,5.

⁸ Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu. ¹

1. 22,28. 72,8. Jāņ.17,2.24.

⁹ Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi. ¹

1. Zaha.11,7. Parād.2,27. 12,5. Jes.30,14.

¹⁰ Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

¹¹ Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu. ¹

1. Ebr.12,28.

¹² Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras. ¹

1. 34,9. 1Sam.10,1. Jes.30,18. Jāņ.3,36. Parād.1,1. 6,16.

¹ Dāvida dziesma, kad tas bēga no sava dēla Absaloma. Ak Kungs! cik daudz manu pretinieku! Daudz, kas ceļas pret mani ¹

1. 25,19. 2Sam.15,14.

² Daudz saka uz manu dvēseli: tai pestīšanas nav pie Dieva.(Sela.) ¹

1. 35,5.

³ Bet Tu, Kungs, esi par bruņām ap mani, mana godība un kas paceļ manu galvu. ¹

1. 7,11. 18,3. 27,6.

⁴ Es piesaucu To Kungu ar savu balsi, un Viņš mani paklausa no Sava svētā kalna. (Sela.) ¹

1. 99,5.9.

⁵ Es apgūlos un aizmigu, un atmodos, jo Tas Kungs mani uztur ¹

1. 4,9. Sak.3,24.

⁶ Es nebīstos no daudz tūkstošiem ļaužu, kas visapkārt pret mani stājās. ¹

1. 27,3.

⁷ Celies, Kungs, glābi mani, mans Dievs, jo Tu visiem maniem ienaidniekiem siti vaigā, Tu bezdievīgiem salauzi zobus. ¹

1. 58,7. Ījab.16,10.

⁸ Pie Tā Kunga ir pestīšana! Tava svētība pār Taviem ļaudīm! (Sela.) ¹

1. 74,12. 115,15. 129,8.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm. Kad es saucu, tad paklausi mani, Tu, manas taisnības Dievs; bēdās Tu mani esi iepriecinājis; esi man žēlīgs un paklausi manu lūgšanu. ¹

1. 31,2. 71,2.

² Cilvēku bērni, cik ilgi mans gods paliks kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsiet nīcīgas lietas un meklēsiet melus? (Sela.) ¹

1. 62,10. 1Sam.12,21.

³ Atzīstiet jel, ka Tas Kungs brīnišķi vadījis to, kas Viņu bīstas; Tas Kungs mani paklausa, kad es Viņu piesaucu. ¹

1. 17,7.

⁴ Dusmojiet, bet negrēkojiet, runājiet savā sirdī uz savām gultām un esiet klusu (Sela.) ¹

1. 77,7. Efe.4,26.

⁵ Upurējiet taisnības upurus un paļaujaties uz To Kungu. ¹

1. 51,21. 62,9. 5Moz.33,19.

⁶ Daudzi saka: kas mums rādīs labumu? Pacel, ak Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu. ¹

1. 3,3. 30,8. 4Moz.6,26.

⁷ Tu manai sirdij devis vairāk prieka nekā viņiem, kad tiem labības un vīna papilnam. ¹

1. 17,14. (37,4.) Zaha.9,17.

⁸ Es apgulšos ar mieru un aizmigšu, jo Tu vien, Kungs dari, ka es droši dzīvoju. ¹

1. 3,6. 3Moz.26,6.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz stabulēm. Ak Kungs, klausies uz maniem vārdiem, ņem vērā manas domas. ¹

1. 17,1.

² Samani manas kliegšanas balsi, mans ķēniņ un mans Dievs, jo es Tevi gribu pielūgt. ¹

1. 84,4.

³ Rītos, ak Kungs, klausi manu balsi, rītos es uz Tevi gribu sataisīties un skatīties. ¹

1. 88,14.

⁴ Jo Tu neesi tāds Dievs, kam bezdievība patīk; kas ir ļauns, tas pie Tevis nepaliek. ¹

1. 34,17.

⁵ Trakotāji nepastāvēs priekš Tavām acīm, Tu ienīsti visus ļauna darītājus. ¹

1. 75,5.

⁶ Tu nomaitā melkuļus, asins vainīgie un viltnieki Tam Kungam ir negantība. ¹

1. 9,6. 55,24.

⁷ Bet es iešu Tavā namā caur Tavu lielo žēlastību, es pielūgšu Tava svētuma mājoklī, Tevi bīdamies. ¹

1. 138,2.

⁸ Kungs, vadi mani pēc Savas taisnības, manu glūnētāju dēļ, dari līdzenu Savu ceļu manā priekšā. ¹

1. 25,4.5. 27,11. 107.7.

⁹ Jo viņu mutē nav nekādas patiesības, viņu sirdīs ir ļaunums, viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savu mēli tie glauda. ¹

1. 55,22. Rom.3,13.

¹⁰ Sodi tos, ak Dievs, lai tie krīt no saviem padomiem; atstum tos viņu lielos noziegumos, jo tie pret Tevi sacēlušies, ¹

1. 83,17.

¹¹ Bet lai priecājās visi, kas uz Tevi cerē, mūžīgi lai tie gavilē, jo Tu tos pasargi; lai līksmojās iekš Tevis, kas Tavu vārdu mīļo. ¹

1. 40,17.

¹² Jo Tu, Kungs, svētīsi to taisno, un to pušķosi ar žēlastību kā ar bruņām. ¹

1. 103,4.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā! ¹

1. 12,1. 38,2. 1Laik.16,21.

² Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies, ¹

1. 51,10.

³ Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi? ¹

1. 13,2.3.

⁴ Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.

⁵ Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs? ¹

1. 30,10. 115,17.18.

⁶ Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām, ¹

1. Raud.1,2.

⁷ Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ. ¹

1. Ījab.17,7.

⁸ Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.

⁹ Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem. ¹

1. 34,5.18.

¹⁰ Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši. ¹

1. 35,4. 40,15.

¹ Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja, par Benjaminieti Kušu. Kungs, mans Dievs, uz Tevi es paļaujos, atpestī mani no visiem maniem vajātājiem un izglābi mani, ¹

1. 1Sam.24,10. 26,19.

² Ka tas manu dvēseli nelaupa kā lauva, to saplosīdams, tādēļ ka glābēja nav. ¹

1. 10,9.

³ Kungs, mans Dievs, ja to esmu darījis, ja netaisnība ir manās rokās,

⁴ Ja esmu ļaunu maksājis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai aplaupījis to, kas mani bez vainas apbēdināja, ¹

1. 38,21. Ījab.31,7. Sak.3,29.

⁵ Tad lai ienaidnieks manu dvēseli vajā un panāk, lai samin manu dzīvību pie zemes un noliek manu godu pīšļos. (Sela.) ¹

1. 16,9. 22,16. 143,3.

⁶ Celies, ak Kungs, Savā dusmībā, stājies pretī manu spaidītāju bardzībai, uzmosties manis labad; Tu tiesu turēsi. ¹

1. 9,20. 21,14.

⁷ Tautu pulks lai metās ap Tevi, bet Tu pār to atkal pacelies augstībā. ¹

1. 80,3.

⁸ Tas Kungs nesīs tiesu tām tautām; tiesā mani, Kungs, pēc manas taisnības un manas bezvainības.

⁹ Lai jel beidzās bezdievīgo niknums, bet stiprini to taisno, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, ak taisnais Dievs! ¹

1. 104,35. 1Laik.30,17. Jer.11,20.

¹⁰ Manas priekšturamās bruņas ir Dieva rokā, Viņš palīdz tiem sirds taisniem. ¹

1. 3,4. 1Moz.15,1.

¹¹ Dievs ir taisns soģis un tāds Dievs, kas ikdienas biedina. ¹

1. 9,5.

¹² Ja kas negrib atgriezties, tad viņš savu zobenu trinis, savu stopu uzvilcis un sataisījis, ¹

1. 5Moz.23,41. Raud.2,4.

¹³ Un priekš tā nāvīgus ieročus salicis, savas bultas darījis degošas. ¹

1. 38,3. Efe.6,16.

¹⁴ Redzi, kāds ieņem netaisnību un nesās ar nelaimi, bet dzemdē nieku. ¹

1. Ījab.15,35. Jes.59,4.

¹⁵ Tas bedri racis un izmetis, bet iekritis tai bedrē, ko taisījis. ¹

1. 9,16. Ījab.6,27.

¹⁶ Viņa ļaunums atgriezīsies uz viņa galvu, un viņa varas darbs nometīsies uz viņa galvas virsu. ¹

1. 1Sam.25,39. 1Ķēn.8,32.

¹⁷ Es slavēšu To Kungu Viņa taisnības dēļ, un dziedāšu Tā Kunga, tā Visaugstākā, Vārdam.

¹ Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim, uz Ģittit. Kungs, mūsu valdītājs, kāds augsti godājams ir Tavs Vārds visās zemēs, kas esi cēlis Savu godību pār debesīm! ¹

1. 57,12. Jes.6,3.

² No bērniņu un zīdāmo mutes Tu esi sataisījis spēku, Savu pretinieku dēļ, apklusināt ienaidnieku un atriebēju. ¹

1. Mat.11,25. 21,16.

³ Kad es redzu Tavu debesi, Tavu pirkstu darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi taisījis: - ¹

1. 102,26. 1Moz.15,5. Ebr.2,5. 2Pēt.3,13.

⁴ Kas ir tas cilvēks, ka Tu viņu piemini, un tas cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko? ¹

1. 144,3. Ījab.7,17. Ebr.2,6.

⁵ Tu viņu mazliet no Dieva esi atšķīris, un ar godību un jaukumu Tu viņu esi pušķojis. ¹

1. Ebr.2,7.9. Filip.2,8.

⁶ Tu viņu esi iecēlis par valdnieku pār Tavu roku darbiem, visu Tu esi licis apakš viņa kājām, ¹

1. 1Kor.15,27. Efe.1,22.

⁷ Avis un vēršus visnotaļ, arī lauka zvērus, ¹

1. Jes.65,26. Jer.27,6.

⁸ Putnus apakš debess, zivis jūrā, kas jūras ceļus pārstaigā. ¹

1. 1Moz.1,28.

⁹ Kungs, mūsu valdītājs, kāds augsti godājams ir Tavs Vārds visās zemēs!

¹ Dāvida dziesma, dziesmu vadonim, pēc „mūt-laben.“ Es pateikšos Tam Kungam no visas sirds, es sludināšu visus Tavus brīnumus. ¹

1. 26,7. 66,16. 138,1.

² Es priecāšos iekš Tevis un līksmošos, es dziedāšu Tavam Vārdam, ak Visuaugstākais.

³ Ka mani ienaidnieki ir griezušies atpakaļ, krituši un bojā gājuši Tavā priekšā.

⁴ Jo Tu esi iztiesājis manu tiesu un manu tiesas lietu, Tu sēdi uz Sava godības krēsla, taisns soģis. ¹

1. 7,12.

⁵ Tu rāji pagānus un nomaitā bezdievīgo, viņu vārdu Tu izdeldi mūžīgi mūžam, ¹

1. 5,7. 34,17. 94,10.

⁶ Ienaidnieks pagalam! Mūžīgi izpostīts! Pilsētas Tu esi nopostījis, viņu piemiņa ir iznīkusi līdz ar viņām. ¹

1. 109,15. 1Moz.19,29.

⁷ Bet Tas Kungs valda mūžīgi, Savas godības krēslu Viņš sataisījis uz tiesu. ¹

1. 103,19.

⁸ Un Viņš tiesās pasauli ar taisnību, un spriedīs par tautām ar patiesību. ¹

1. 96,13. 98,9. Ap.darb.17,32.

⁹ Un Tas Kungs būs patvērums tam nabagam, patvērums bēdu laikā. ¹

1. 37,39.

¹⁰ Un uz Tevi cerēs, kas Tavu Vārdu pazīst, jo Tu, ak Kungs, neatstāj, kas Tevi meklē. ¹

1. 91,14.

¹¹ Dziedājiet Tam Kungam, kas Ciānā mājo, sludinājiet tiem ļaudīm Viņa darbus. ¹

1. 35,18. 57,10. 74,2. 76,3.

¹² Jo Viņš piemeklē asinis, Viņš tās piemin, Viņš neaizmirst nabaga brēkšanu. ¹

1. 5Moz.32,43. Ījab.34,28.

¹³ Esi man žēlīgs, ak Kungs, uzlūko manas bēdas, kas man notiek no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini no nāves vārtiem. ¹

1. 107,18. Ījab.38,17.

¹⁴ Tādēļ es sludināšu visu Tavu slavu Ciānas meitas vārtos, es līksmošos par Tavu pestīšanu. ¹

1. 2Ķēn.19,21.

¹⁵ Pagāni nogrimuši tai bedrē, ko tie bija rakuši, viņu kāja ir gūstīta tai tīklā, ko tie bija apslēpuši. ¹

1. 7,16. Sak.26,27.

¹⁶ Tas Kungs ir parādījies, Viņš tiesu nesis, bezdievīgais ir satīstījies savā roku darbā: (kokļu skaņa. Sela.)

¹⁷ Bezdievīgie griezīsies atpakaļ uz elli, visi pagāni, kas Dievu aizmirst. ¹

1. 10,16.

¹⁸ Jo nabags nemūžam netaps aizmirsts, un bēdu ļaužu cerība neies bojā ne mūžam.

¹⁹ Celies, ak Kungs, ka cilvēki nepārvar, lai pagāni top tiesāti priekš Tava vaiga.

²⁰ Met, ak Kungs, bailību uz tiem, lai pagāni atzīst, ka tie ir cilvēki. (Sela.) ¹

1. 59,14.

¹ Kāpēc Tu, Kungs, stāvi no tālienes, paslēpies bēdu laikā? ¹

1. Raud.3,56.

² No bezdievīgā lepnības bailes nāk nabagam; lai tie top gūstīti savās blēņās, ko tie izdomājuši.

³ Jo bezdievīgais lielās ar savas dvēseles kārību, plēsējs lād, viņš zaimo To Kungu. ¹

1. 5Moz.29,1.

⁴ Bezdievīgais savā lielā lepnībā nebēdā par nevienu; visas viņa domas ir: Dieva neesam. ¹

1. 10,13.

⁵ Viņa ceļi allažiņ izdodas, Tava sodība ir tālu no viņa; šņākdams viņš turas pret visiem saviem pretiniekiem. ¹

1. 12,6. Ījab.22,12.14. Amos.6,3.

⁶ Viņš saka savā sirdī: es netapšu kustināts, jo ļaunumā es nenākšu līdz radu radiem. ¹

1. 30,7. 1Tes.5,3. Parād.18,7.

⁷ Viņa mute pilna lāstu un viltus un varmācības, apakš viņa mēles ir grūtums un bēdas. ¹

1. 66,17. Ījab.20,12. Rom.3,14.

⁸ Viņš, sēž paslēpies aiz sētām, viņš nokauj nenoziedzīgo slepenās vietās, viņa acis glūn uz nabagu.

⁹ Viņš glūn slepenībā kā lauva savā alā, viņš glūn sakampt bēdīgo, viņš sakampj bēdīgo, to ievilkdams savā tīklā. ¹

1. Ījab.38,40.

¹⁰ Viņš tup un nometās un uzkrīt ar varu nelaimīgiem.

¹¹ Viņš saka savā sirdī: Dievs ir aizmirsis, Viņš Savu vaigu apslēpis, Viņš neredz ne mūžam. ¹

1. 10,5.

¹² Celies, ak Dievs Kungs, pacel Savu roku, neaizmirsti bēdīgos.

¹³ Kādēļ bezdievīgais Dievu zaimos un sacīs savā sirdī: Tu nemeklēsi? ¹

1. 10,5. 73,11. 94,7.

¹⁴ Tu gan redzi, jo Tu uzlūko mokas un sirdēstus, likdams to Savās rokās; nelaimīgais uz Tevi paļaujas, Tu esi bāriņa palīgs. ¹

1. 68,6.

¹⁵ Salauz bezdievīgā elkoni un meklē ļaunā bezdievību, ka to vairs neatrod. ¹

1. 1Sam.2,21. Ījab.38,15.

¹⁶ Tas Kungs ir ķēniņš mūžīgi mūžam; pagāni ir bojā gājuši no Viņa zemes, ¹

1. 9,6. 16,18. 146,10.

¹⁷ Nabagu ilgošanos Tu klausi, ak Kungs! Tu viņiem sirdi stiprini, Tava auss to liek vērā, ¹

1. 6,10.

¹⁸ Tiesu nesdams bāriņam un apspiestam, lai cilvēks, kas no zemes, vairs nedara varas darbus. ¹

1. 9,20.21. 5Moz.10,18.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. 2. Es paļaujos uz To Kungu. Kā tad jūs sakāt uz manu dvēseli: skrej uz saviem kalniem kā putns! ¹

1. 121,1. Mat.24,16.

² Jo redzi, bezdievīgie uzvelk stopu, tie liek savas bultas uz auklām, slepeni šaut tos, kas sirds taisni. ¹

1. 64,5.

³ Jo pamati top nopostīti; ko darīs taisnais? ¹

1. 82,5.

⁴ Tas Kungs ir Savā svētā namā, Tā Kunga godības krēsls ir debesīs, Viņa acis skatās, Viņa acu skati pārmana cilvēku bērnus. ¹

1. Jes.66,1. Habak.2,20. Mat.5,34.

⁵ Tas Kungs pārbauda taisno, bet bezdievīgo un varas darbu mīļotāju Viņa dvēsele ienīst. ¹

1. 5,5.

⁶ Pār bezdievīgiem Viņš liks līt valgiem, ugunij un sēram, un varena vētra būs viņu daļa. ¹

1. 75,9. 140,11. 1Moz.19,24. Ījab.20,23.

⁷ Jo Tas Kungs ir taisns, Viņš mīļo taisnību, Viņa vaigs uzlūko taisno. ¹

1. 17,15.

¹ Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim uz astoņām stīgām. Palīdz, ak Kungs! Jo svētie ir zustin zuduši, un ticīgo ir maz starp cilvēku bērniem. ¹

1. 6,1. 1Laik.16,21.

² Tie runā nelietību ikviens ar savu tuvāko; lūpām smaidīdami, ar divējādu sirdi tie runā. ¹

1. Sak.2,16.

³ Lai Tas Kungs izdeldē visu liekulību, to mēli, kas runā lielību,

⁴ Kas saka: mēs pārvarēsim ar savu mēli, mūsu mute ir ar mums; kas mums ir par kungu?

⁵ Tad nu nabagu postīšanas dēļ un bēdīgo nopūšanās dēļ Es celšos, saka Tas Kungs: Es došu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojās. ¹

1. Jes.33,10.

⁶ Tā Kunga vārdi ir šķīsti vārdi, kā sudrabs mālu traukā kausēts un septiņkārt šķīstīts. ¹

1. 19,9.

⁷ Kaut Tu, ak Kungs, tos gribētu pasargāt, kaut Tu mūs gribētu paglabāt no šīs cilts mūžīgi. ¹

1. Ap.darb.2,40.

⁸ Bezdievīgie lepni staigā visapkārt, kur netiklība augsti ceļas starp cilvēku bērniem. ¹

1. Sak.28,12.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Cik ilgi, ak Kungs, Tu mani it visai aizmirsti? Cik ilgi Tu apslēpi Savu vaigu priekš manis? ¹

1. 42,10. Habak.1,2.

² Cik ilgi man būs padomu meklēt savā dvēselē un savā sirdī ikdienas baiļoties? Cik ilgi mans ienaidnieks pār mani paaugstināsies?

³ Skaties, paklausi mani, ak Kungs, mans Dievs, apgaismo manas acis, ka es nāvē neaizmiegu, ¹

1. 19,9. 76,6. 1Sam.14,27. Sak.29,13.

⁴ Ka mans ienaidnieks nesaka: es viņu esmu pārvarējis, un ka mani pretinieki nepriecājās, ka es šaubos. ¹

1. 25,2.

⁵ Bet es cerēju uz Tavu žēlastību, mana sirds līksmojās iekš Tavas pestīšanas.

⁶ Es dziedāšu Tam Kungam, ka Viņš man labu dara.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Ģeķi saka savā sirdī Dieva nav; tie ir samaitājušies un sagānījušies ar savu darbošanos, neviena nav, kas labu dara. ¹

1. 10,4. Rom.3,11.12.

² Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, raudzīt, vai jel kas būtu prātīgs, kas meklē Dievu. ¹

1. 33,13.24,6.

³ Bet tie visi atkāpušies, visnotaļ smirdoši tapuši, neviena nav, kas labu dara, nav it neviena. ¹

1. 1Moz.8,21. Ījab.14,4. 15,16. Rom.3,12.

⁴ Vai tad nav nekādas atzīšanas tiem ļauna darītājiem, kas ēd manus ļaudis, tā kā ēd maizi, bet To Kungu tie nepiesauc? ¹

1. 79,7. 4Moz.14,9. Hoz.7,7.14.

⁵ Tad tie bīdamies izbīstas, jo Dievs ir pie tās taisnās cilts. ¹

1. 24,6. Ījab.15,2.

⁶ Jūs nievājat nabaga padomu, bet Tas Kungs ir viņa patvērums.

⁷ Ak! Kaut no Ciānas nāktu Israēla pestīšana! Kad Tas Kungs atkal atved Savus cietuma ļaudis, tad Jēkabs priecāsies un Israēls līksmosies. ¹

1. Rom.11,26. Ījab.42,10. Jes.35,10.

¹ Dāvida dziesma. Kungs, kas mājos Tavā dzīvoklī? un kas dzīvos uz Tava svētā kalna?

² Kas bezvainīgi staigā un taisnību dara un patiesību runā no sirds dziļuma; ¹

1. 19,14. (Jes.33,15.) Zaha.8,16.17. Efe.4,25.

³ Kas ar savu mēli citu neaprunā, savam tuvākam ļauna nedara, un neceļ kauna valodu pret savu tuvāko;

⁴ Kas bezdievīgo neciena, bet godā tos, kas To Kungu bīstas, kas zvērējis sev par skādi, un to nepārkāpj; ¹

1. 3Moz.5,4. 2Ķēn.3,14.

⁵ Kas savu naudu nedod uz netaisniem augļiem un neņem dāvanas pret nenoziedzīgo. Kas tā turas, tas nešaubīsies ne mūžam. ¹

1. 1Moz.23,8. 2Moz.22,25. 5Moz.16,19. Jes.5,23. Sak.17,23.

¹ Dāvida sirds dziesma. Pasargi mani, ak Dievs! jo es paļaujos uz Tevi. ¹

1. 25,20. Ebr.2,13.

² Es saku uz To Kungu: Tu esi Tas Kungs, bez Tevis man labuma nav.

³ Pie tiem svētiem, kas virs zemes, un tiem godīgiem ir viss mans labais prāts. ¹

1. Jāņ.17,5. 11,14.19. Efe.5,26.27.

⁴ Tiem, kas pieņem citu dievu, būs lielas sāpes; es neupurēšu viņu asiņu dzeramos upurus, un neņemšu savā mutē viņu vārdu. ¹

1. 2Moz.23,13. Jes.1,11.15. 42,8. 66,3.

⁵ Tas Kungs ir mana tiesa un mana daļa, Tu glabā manu mantas tiesu. ¹

1. (11,6.) 23,5. 73,26. 5Moz.18,1.2. Dan.12,13.

⁶ Man daļa tikusi jaukā vietā, tiešām, man ir nākusi skaista manta. ¹

1. 2,8. 16,3.11. Joz.16,1. Tit.2,14.

⁷ Es slavēšu To Kungu, kas man dod padomu, pat naktī mana sirds mani pamāca. ¹

1. 7,10. 17,3.

⁸ Es turu To Kungu bez mitēšanās savā priekšā, jo Viņš man ir pa labai rokai, - es nešaubīšos. ¹

1. 109,31. Ap.darb.2,25.26.

⁹ Tādēļ mana sirds priecājās, un mans gods līksmojās, un pat mana miesa dzīvos droši. ¹

1. 7,6. 30,13. 1Moz.49,6.

¹⁰ Jo Tu manu dvēseli nepametīsi kapā, Savam Svētam Tu neliksi redzēt satrūdēšanu. ¹

1. Ap.darb.2,27.31. 13,35. Mark.1,24.

¹¹ Tu man dari zināmu dzīvības ceļu, priekš Tava vaiga ir līksmošanās pilnība, un prieks un jaukums pie Tavas labās rokas mūžīgi. ¹

1. 17,15. 41,13.110,1.

¹ Dāvida lūgšana. Kungs, ņem vērā taisnību, klausies uz manu brēkšanu, griez savas ausis uz manu lūgšanu, kas nenāk no viltīgām lūpām. ¹

1. 5,2.

² No tava vaiga lai nāk mana tiesa; tavas acis skatās uz to, kas ir taisnība. ¹

1. 43,1. 1Sam.24,16.

³ Tu pārbaudi manu sirdi, Tu piemeklē to naktīs, Tu mani esi kausējis un nekā neatradis; es esmu apņēmies, ka manai mutei nebūs pārkāpt. ¹

1. 7,10.

⁴ Pie cilvēku darbiem es sargos caur Tavas mutes vārdu no pārkāpēja pēdām. ¹

1. Jāņ.8,44.

⁵ Uzturi manu gājienu uz Taviem ceļiem, ka mani soļi nešaubās. ¹

1. 66,9.

⁶ Es Tevi piesaucu, jo Tu mani paklausi, ak Dievs! Griez' Savu ausi pie manis, klausi manu valodu. ¹

1. 88,3.

⁷ Parādi brīnišķi Savu žēlastību, Tu, kas glābi no pretiniekiem tos, kas tvērās pie Tavas labās rokas. ¹

1. 31,22. 2Moz.15,6.

⁸ Pasargi mani kā acs raugu acī, apslēp mani savu spārnu pavēnī ¹

1. 36,8. 5Moz.32,10-11. Zaha.2,8.

⁹ No bezdievīgo vaiga, kas mani posta, no maniem nikniem ienaidniekiem, kas ap mani apmetās. ¹

1. 118,11.

¹⁰ Savu cieto sirdi tie aizslēguši, ar savu muti tie runā lepni. ¹

1. 73,7.

¹¹ Tie nu ir visapkārt ap mums mūsu ceļos, ar savām acīm tie glūn, mūs gāzt pie zemes.

¹² Viņa ģīmis ir kā lauva, kas tīko saplosīt, un kā jauns lauva, kas sēž paslēpies. ¹

1. 10,9.

¹³ Celies, Kungs, steidzies viņam pretī, nogāz viņu, izglāb ar Savu zobenu manu dvēseli no bezdievīgā,

¹⁴ No tiem ļaudīm ar Savu roku, ak Kungs! no šās pasaules ļaudīm, kam sava tiesa ir šai dzīvībā, kam vēderu Tu pildi ar Savu mantu, kam dēlu papilnam, un kas savu mantu atstāj saviem bērniem. ¹

1. Lūk.16,8.25.

¹⁵ Bet es skatīšu Tavu vaigu iekš taisnības, uzmodies mielošos no Tava ģīmja. ¹

1. 11,7. 4Moz.12,8. Ījab.19,26.

¹ Dziedātāju vadonim, Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš runājis uz To Kungu, kad Tas Kungs viņu bija izglābis no visu ienaidnieku rokas un no Saula rokas; tad viņš sacīja: No sirds dziļuma es Tevi mīlēju, Kungs, mans stiprums. ¹

1. 2Sam.22,1.

² Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, manas priekšturamās bruņas un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs. ¹

1. 71,3.4. 1Moz.15,1. 5Moz.32,4. 1Sam.2,1.10. 22,4. Jes.33,16.

³ Es piesaukšu To Kungu, kas teicams, tad es tapšu atpestīts no saviem ienaidniekiem.

⁴ Nāves saites ap mani tinās, un Beliala(iznīcības) upes mani izbiedēja. ¹

1. 55,5. 5Moz.13,13. Ap.darb.2,24.

⁵ Elles saites mani apņēma, un nāves valgi mani pārvarēja. ¹

1. 116,3. Sak.14,27.

⁶ Savās bēdās es piesaucu To Kungu un kliedzu uz savu Dievu, tad Viņš klausīja manu balsi no Sava nama, un mana brēkšana Viņa priekšā nāca Viņa ausīs. ¹

1. 11,4.

⁷ Zeme tapa kustināta un drebēja, un kalnu pamati trīcēja un kustējās, kad Viņš apskaitās. ¹

1. 68,9.

⁸ Dūmi uzkāpa no Viņa nāsīm, un rijoša uguns no Viņa mutes, zibeņi no Viņa iedegās. ¹

1. 2Moz.19,18.24,17.

⁹ Viņš nolaida debesis un nokāpa, un tumsa bija apakš Viņa kājām. ¹

1. 144,5.

¹⁰ Un Viņš brauca uz ķeruba un skrēja, Viņš skrēja ātri uz vēja spārniem. ¹

1. 99,1. Eceh.1,4.

¹¹ Viņš lika tumsību Sev par apsegu, Viņa dzīvoklis ap Viņu bija ūdeņu tumsība un biezi padebeši. ¹

1. 5Moz.4,11. Ījab.36,29. Jes.50,3. Habak.3,4.

¹² No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un degošiem zibeņiem. ¹

1. 2Moz.9,23.

¹³ Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un tas Visuaugstais pacēla Savu balsi, krusu un degošus zibeņus.

¹⁴ Un Viņš meta Savas bultas un tos izklīdināja, un daudz zibeņus un tos iztrūcināja. ¹

1. 144,6.

¹⁵ Un ūdeņu dziļumi rādījās un zemes pamati tapa atklāti no Tavas bāršanās, - ak Kungs, no Tavu nāšu dvašas pūšanas. ¹

1. 74,1. Ījab.4,9. Jes.50,2.3.

¹⁶ Viņš izstiepa roku no augstības un ņēma mani, Viņš mani izvilka no lieliem ūdeņiem. ¹

1. 57,4. 144,7. 32,6.

¹⁷ Viņš mani atpestīja no mana stiprā ienaidnieka un no maniem nīdētājiem, jo tie bija jo vareni ne kā es. ¹

1. 69,15.

¹⁸ Tie cēlās pret mani manā bēdu laikā; bet Tas Kungs bija mans patvērums.

¹⁹ Un Viņš mani izveda klajumā, Viņš mani izrāva, jo Viņam bija labs prāts uz mani. ¹

1. 18,37. 31,9. 91,15. 2Sam.15,26.

²⁰ Tas Kungs man atmaksā pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atdod. ¹

1. 7,9. Ījab.22,30.

²¹ Jo es esmu sargājis Tā Kunga ceļus, un neesmu atkāpies no sava Dieva.

²² Jo visas Viņa tiesas ir manā priekšā, un Viņa likumus es nelieku nost no sevis. ¹

1. 5Moz.17,19. 1Ķēn.14,8. 15,5.

²³ Bet es esmu bezvainīgs Viņa priekšā un sargos no grēkiem. ¹

1. 15,2. 51,7.

²⁴ Un Tas Kungs man atdos pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības priekš Viņa acīm. ¹

1. 18,21.

²⁵ Pie tiem svētiem Tu rādies svēts un pie tiem sirdsskaidriem Tu rādies skaidrs.

²⁶ Pie tiem šķīstiem Tu rādies šķīsts, un pie tiem pārvērstiem (un pretdabiskiem) Tu pārvērties (un maldini). ¹

1. 3Moz.26,23. 2Sam.22,27.

²⁷ Jo bēdīgus ļaudis Tu atpestī un lepnas acis Tu pazemo. ¹

1. Ījab.22,29. 1Pēt.5,5.

²⁸ Jo Tu apgaismo manu spīdekli; Tas Kungs, mans Dievs, dara gaišu manu tumsību. ¹

1. 97,11. Ījab.29,3.

²⁹ Jo ar Tevi es varu sadauzīt kara spēku, un ar savu Dievu es varu lēkt pār mūriem. ¹

1. 60,14.

³⁰ Tā stiprā Dieva ceļš ir bezvainīgs, Tā Kunga valoda ir šķīsta, Viņš ir par priekšturamām bruņām visiem, kas uz Viņu paļaujas. ¹

1. 5Moz.12,7. 18,3. 32,4.

³¹ Jo kur ir kāds Dievs kā vien Tas Kungs? Un kur ir kāds patvērums kā vien mūsu Dievs? ¹

1. 1Sam.2,2.

³² Dievs, tas mani apjož ar spēku un dara manus ceļus bezvainīgus. ¹

1. 18,40.

³³ Viņš man kājas dara kā stirnām, un mani uzceļ manā augstā vietā. ¹

1. 61,3. Habak.3,19.

³⁴ Viņš manu roku māca karot, tā ka mans elkonis uzvelk vara stopus. ¹

1. 144,1.

³⁵ Un Tu man dod Savas pestīšanas priekšturamās bruņas, un Tava labā roka mani satur, un Tava laipnība mani paaugstina. ¹

1. 71,19.

³⁶ Maniem soļiem Tu esi darījis platu ceļu apakš manis, ka mani krimšļi nav slīdējuši. ¹

1. Sak.4,12.

³⁷ Es dzīšos pakaļ saviem ienaidniekiem un tos panākšu, un negriezīšos atpakaļ, kamēr tos būšu izdeldējis.

³⁸ Es tos sadauzīšu, ka tie nevarēs celties, tiem jākrīt apakš manām kājām. ¹

1. 110,1.

³⁹ Jo Tu mani apjozīsi ar spēku uz karu, Tu nospiedīsi apakš manis, kas pret mani ceļas. ¹

1. 1Sam.2,4.

⁴⁰ Tu maniem ienaidniekiem liksi bēgt manā priekšā, un savus nīdētājus es iznīcināšu. ¹

1. 2Moz.23,27.

⁴¹ Tie brēks, bet glābēja nav, uz To Kungu, bet Viņš tiem neatbild. ¹

1. 1Sam.28,6. Ījab.27,9.

⁴² Es tos sagrūdīšu kā pīšļus vēja priekšā, un tos izārdīšu kā dubļus uz ielām. ¹

1. 2Ķēn.13,7. Jes.10,6.

⁴³ Tu mani izglābsi no ļaužu ķildām, Tu mani iecelsi tautām par galvu; ļaudis, ko es nepazinu, man kalpos. ¹

1. Jes.65,1.

⁴⁴ Tie man klausīs ar paklausīgām ausīm, svešnieku bērni manā priekšā mīlīgi rādīsies.

⁴⁵ Svešinieku bērni nonīks un drebēdami izies no savām pilīm.

⁴⁶ Tas Kungs ir dzīvs, un slavēts lai ir mans patvērums, un augsti slavēts lai ir Dievs, mans Pestītājs.

⁴⁷ Tas stiprais Dievs, kas man dod atriebšanu, un tautas nomet apakš manis;

⁴⁸ Kas mani izrauj no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini pār tiem, kas pret mani ceļas, Tu mani izglāb no varas darītājiem. ¹

1. 18,18.

⁴⁹ Tāpēc, ak Kungs, es Tevi gribu slavēt starp tautām un dziedāt Tavam vārdam, ¹

1. 57,10. Soģ.5,3. Rom.15,9.

⁵⁰ Jo Tu glābi Savu ķēniņu ar lielu glābšanu, un parādi žēlastību Savam svaidītam, Dāvidam un viņa dzimumam mūžīgi. ¹

1. 89,5. 2Sam.7,12.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Debesis izteic tā stiprā Dieva godu, un izplatījums pasludina Viņa roku darbu. ¹

1. 97,2. Rom.1,20.

² Diena dienai to liecina, un nakts naktij to dara zināmu.

³ Nav ne valodas ne runas, kur viņu balsi nedzird. ¹

1. 8,2. 1Moz.11,1. 1Kor.14,10.

⁴ Viņu skaņa iziet pa visu zemes virsu, un viņu valoda līdz pasaules galam. Viņš saulei telti tur darījis. ¹

1. Jer.31,39. Rom.10,18.

⁵ Un tā iziet kā brūtgāns no sava kambara, un priecājās kā kāds varonis ceļu tecēt. ¹

1. Joēl.2,16. Augst.dz.3,11.

⁶ No viena debess gala viņa uzlec un tek apkārt līdz otram galam, un priekš viņas karstuma nekas nav apslēpts. ¹

1. Māc.1,5.

⁷ Tā Kunga bauslība ir pilnīga un atspirdzina dvēseli, Tā Kunga liecība ir patiesīga un dara neprātīgo gudru. ¹

1. 116,6. 119,130.

⁸ Tā Kunga pavēles ir taisnas un dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir šķīsts un apskaidro acis. ¹

1. 13,4.

⁹ Tā Kunga bijāšana ir šķīsta un pastāv mūžīgi, Tā Kunga tiesas ir patiesība un visas kopā taisnas. ¹

1. 34,12.

¹⁰ Tās ir vairāk iekārojamas nekā zelts un daudz tīra zelta un, tās ir saldākas nekā medus un tīrs medus. ¹

1. 119,72.103. Sak.8,10.

¹¹ Arī tavs kalps caur tām top skaidri pamācīts, tam ir daudz algas, kas tās tur.

¹² Kas samana tās maldīšanās? Šķīsti mani no apslēptām vainām.

¹³ Pasargi Savu kalpu arī no tīšiem grēkiem, ka tie nevalda pār mani; tad es būšu bezvainīgs un šķīsts no lielām pārkāpšanām. ¹

1. 5Moz.18,13.

¹⁴ Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak Kungs, mans patvērums un mans Pestītājs. ¹

1. 104,34.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Lai Tas Kungs tevi paklausa bēdu laikā, lai Jēkaba Dieva vārds tevi paaugstina. ¹

1. 46,8. Sak.18,10.

² Lai Viņš tev palīdzību sūta no svētās vietas un tevi spēcina no Ciānas. ¹

1. 20,7. 18,7. Jes.57,15.

³ Lai Viņš piemin visus tavus upurus, un tavus dedzināmos upurus tur par trekniem.

⁴ Lai Viņš tev dod pēc tavas sirds, un piepilda visus tavus padomus. ¹

1. 21,3.

⁵ Mēs priecāsimies par tavu pestīšanu, un sava Dieva vārdā mēs celsim karogu; lai Tas Kungs piepilda visas tavas lūgšanas. ¹

1. 60,6.

⁶ Nu es zinu, ka Tas Kungs Savam svaidītam palīdz; Viņš to paklausīs no Savām svētām debesīm caur Savas labās rokas stipro pestīšanu. ¹

1. 21,9. 2Moz.15,6.

⁷ Šie paļaujas uz ratiem un šie uz zirgiem, bet mēs pieminam Tā Kunga, sava Dieva, vārdu. ¹

1. 5Moz.20,1. Mih.4,5.

⁸ Tie ir gāzušies un krituši, bet mēs esam cēlušies un stāvam.

⁹ Ak Kungs, palīdzi ķēniņam! Lai viņš mūs paklausa tai dienā, kad saucam.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kungs, par Tavu spēku ķēniņš priecājās, un cik ļoti viņš līksmojās par Tavu pestīšanu! ¹

1. 20,6.

² Tu viņam dod, ko viņa sirds kāro, un neliedzi, ko viņa mute lūdz. (Sela.) ¹

1. 20,5.6. 37,4. 1Ķēn.3,9.

³ Jo Tu nāci viņam pretim ar labu svētīšanu, Tu lieci uz viņa galvu kroni no šķīsta zelta. ¹

1. 132,13.

⁴ Viņš lūdz no Tevis dzīvību, to Tu viņam esi devis, ilgu dzīvošanu mūžīgi mūžam.

⁵ Viņam ir liela godība caur Tavu pestīšanu, Tu lieci godību un jaukumu uz viņu.

⁶ Jo Tu viņu iecēli par svētību mūžīgi, Savā priekšā Tu viņu iepriecini ar prieku. ¹

1. 72,17. 16,11.

⁷ Jo ķēniņš cerē uz To Kungu, un caur tā Visuaugstākā žēlastību viņš nešaubīsies. ¹

1. 16,8.

⁸ Tava roka atradīs visus Tavus ienaidniekus, Tava labā roka atradīs Tavus nīdētājus. ¹

1. 118,15.

⁹ Tu tos darīsi kā degošu cepli Savas dusmības laikā; Tas Kungs tos aprīs Savā bardzībā, un uguns tos norīs. ¹

1. 1Moz.19.24.28.

¹⁰ Viņu augļus Tu nomaitāsi no zemes virsas un viņu dzimumu no cilvēku bērniem.

¹¹ Jo tie ļaunu pret Tevi darījuši, tie izdomāja negantību, bet nespēja to izdarīt.

¹² Tu darīsi, ka tie griež muguru, Savu stopu Tu stiepsi pret viņu vaigiem. ¹

1. 7,13.18,41.

¹³ Paaugstinājies, Kungs, Savā stiprumā, tad dziedāsim un teiksim Tavu varu ar dziesmām.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim pēc: „rīta blāzmas stirna“. Mans Dievs! Mans Dievs! Kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tālu no manas palīdzības, no manas kaukšanas vārdiem. ¹

1. 56,1. Mat.27,46. Ebr.5,7.

² Mans Dievs, es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un nakti es arī klusu neciešu. ¹

1. 69,4.

³ Bet Tu esi svēts, dzīvodams starp Israēla slavas dziesmām. ¹

1. 99,3.6.9.

⁴ Uz Tevi mūsu tēvi cerējuši, tie ir cerējuši, un Tu tos esi izglābis.

⁵ Uz Tevi tie saukuši un ir izpestīti, tie cerējuši uz Tevi un nav palikuši kaunā. ¹

1. 25,2.3. Soģ.3,9.

⁶ Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts. ¹

1. 69,8. Jes.41,14. 53,3.

⁷ Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami: ¹

1. 35,21. 109,25. Ījab.16,10. Mat.27,39. Mark.15,29. Lūk.23,35.36.

⁸ Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts. ¹

1. 18,20. Mat.27,43.

⁹ Tomēr Tu tas esi, kas mani izvedis no mātes miesām; Tu man licis paļauties uz Tevi no mātes krūtīm. ¹

1. 71,6.

¹⁰ Uz Tevi es esmu mests no mātes klēpja, no mātes miesām Tu esi mans Dievs. ¹

1. Ījab.3,12.

¹¹ Neesi tālu no manis, jo bailība ir tuvu, jo palīga nav.

¹² Lieli vērši mani apstājuši, trekni buļļi ap mani apmetušies. ¹

1. 68,31. 5Moz.32,14. Jes.39,18.

¹³ Tie atplēš savu rīkli pret mani kā lauva, plezdams un rūkdams. ¹

1. 104,21. Mat.27,22. 1Pēt.5,8.

¹⁴ Es esmu izgāzts kā ūdens, visi mani kauli ir izlauzti, mana sirds ir manās miesās kā izkausēts vasks. ¹

1. 68,3. Raud.2,19. Lūk.22,44.

¹⁵ Mans spēks ir izkaltis kā poda gabals, un mana mēle līp pie mana zoda, un Tu mani nolieci nāves pīšļos, ¹

1. 32,4. Ījab.29,10.

¹⁶ Jo suņi mani apstājuši, un ļaundarītāju bars ap mani ir apmeties, tie manas rokas un manas kājas ir izurbuši. ¹

1. Zaha.12,10. 13,6. Jāņ.30,25. Lūk.24,39.

¹⁷ Es visus savus kaulus varu skaitīt, bet viņi skatās un lūko uz mani ar prieku. ¹

1. 35,21.

¹⁸ Tie dala manas drēbes savā starpā un met kauliņus par manu apģērbu. ¹

1. Mat.27,35. Mark.15,24. Lūk.23,34. Jāņ.19,24.

¹⁹ Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā. ¹

1. 38,23.

²⁰ Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas. ¹

1. 35,17. Zaha.13,7.

²¹ Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem. ¹

1. 4Moz.23,22. Ījab.39,9. 2Tim.4,17.

²² Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū. ¹

1. 26,12. Jāņ.20,17. Ebr.2,11.12.

²³ Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.

²⁴ Jo Viņš nav nicinājis nedz apsmējis bēdīga bēdas, nedz no tā apslēpis Savu vaigu, un kad tas Viņu piesauca, tad Viņš paklausīja.

²⁵ No Tevis es dziedāšu tai lielā draudzē, es maksāšu savus solījumus to priekšā, kas Viņu bīstas. ¹

1. 50,14. 118,23.

²⁶ Tie bēdīgie ēdīs un būs paēduši, un kas To Kungu meklē, Viņu slavēs; jūsu sirds dzīvos mūžīgi. ¹

1. 24,6. 69,33. Jes.65,13. Mat.5,5.6.

²⁷ Visi zemes gali to pieminēs un atgriezīsies pie Tā Kunga, un visas pagānu tautas klanīsies Viņa priekšā. ¹

1. 72,11.

²⁸ Jo Tam Kungam pieder tā valstība, un Viņš valda pār tām tautām. ¹

1. Zaha.14,9. Obad.21.

²⁹ Visi treknie virs zemes ēdīs un pielūgs, visi, kas pīšļos guļ, klanīsies Viņa priekšā, arī tie, kas nevarēja uzturēt savu dzīvību. ¹

1. Filip.2,10.

³⁰ Viņam būs dzimums, kas Viņam kalpos, par To Kungu sludinās līdz radu radiem; ¹

1. Jes.53,10.

³¹ Nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis. ¹

1. Jāņ.19,30.

¹ Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. ¹

1. 34,11. 80,2. 1Moz.48,15. Jāņ.10,11. 1Pēt.2,25. Ebr.13,20.

² Viņš man liek ganīties uz zālainām ganībām, Viņš mani vada pie palēna ūdens. ¹

1. Jes.49,10. Eceh.34,14. Parād.7,17.

³ Viņš atspirdzina manu dvēseli, Viņš mani ved uz taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ. ¹

1. 25,11. 31,4. Jer.31,25.

⁴ Jebšu es arī staigātu nāves ēnas ielejā, taču ļaunuma nebīstos; jo Tu esi pie manis, Tavs koks(ganu vēzda) un Tavs zizlis mani iepriecina. ¹

1. Ījab.10,21. Mih.7,14.

⁵ Tu sataisi manā priekšā galdu pret maniem ienaidniekiem, Tu svaidi manu galvu ar eļļu, mans biķeris ir papilnam pieliets. ¹

1. 92,11. Ījab.36,16. Lūk.7,46.

⁶ Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienmēr. ¹

1. 15,1. Jāņ.8,35.

¹ Dāvida dziesma. tā zeme pieder Tam Kungam ar savu pilnumu, zemes virsas, un kas uz tā dzīvo. ¹

1. 50,12. 2Moz.9,29.

² Jo Viņš to pie jūras stādījis un pie upēm to stiprinājis. ¹

1. 136,6. 1Moz.7,11.

³ Kas kāps uz Tā Kunga kalnu? Un kas stāvēs Viņa svētā vietā? ¹

1. 15,1. Jes.2,2.

⁴ Kam ir nenoziedzīgas rokas un šķīsta sirds, kam dvēsele nenesās uz nelietību, un kas ar viltu nezvērē. ¹

1. 73,13. Mat.5,8.

⁵ Tas dabūs svētību no Tā Kunga, un taisnību no Dieva, sava Pestītāja. ¹

1. 1Moz.12,2. 15,6. Jes.45,24.

⁶ Šī tā cilts, kas pēc Viņa vaicā, kas tavu vaigu meklē iekš Jēkaba. (Sela.) ¹

1. 22,27.27,8. 2Sam.21,1.

⁷ Jūs vārti, paceliet savas palodas, un topiet paaugstinātas, jūs mūžīgās durvis, lai tas godības Ķēniņš ieiet! ¹

1. 68,5. Jes.45,1-2.

⁸ Kas tas tāds godības Ķēniņš? Tas Kungs, stiprs un varens, Tas Kungs, varens karā. ¹

1. 2Moz.15,3.

⁹ Jūs vārti, paceliet savas palodas, un paaugstinājaties, jūs mūžīgās durvis, lai tas godības Ķēniņš ieiet!

¹⁰ Kas tas tāds godības Ķēniņš? Tas Kungs Cebaot, tas ir tas godības Ķēniņš. (Sela.)

¹ Dāvida dziesma. Mana dvēsele ilgojās, Kungs, pēc Tevis. ¹

1. 63,2.

² Mans Dievs, uz Tevi es cerēju, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki par mani nepriecājās. ¹

1. 30,2.

³ Jo neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliek kaunā; tie top kaunā, kas velti dodas uz viltību. ¹

1. Jes.49,23.

⁴ Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas. ¹

1. 27,11.

⁵ Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs un Pestītājs; cauru dienu es Tevi gaidu. ¹

1. 143,10.

⁶ Piemini, Kungs, Savu apžēlošanu un Savu žēlastību, kas no mūžības.

⁷ Nepiemini manas jaunības grēkus nedz manas pārkāpšanas, bet piemini mani pēc Tavas žēlastības, Tavas lēnības dēļ ak Kungs! ¹

1. Ījab.13,26.

⁸ Tas Kungs ir labs un taisns, tāpēc Viņš grēciniekiem māca to ceļu. ¹

1. 18,26. 32,8. 5Moz.32,4.

⁹ Pazemīgos Viņš vada taisnībā, un māca pazemīgiem Savu ceļu. ¹

1. Jes.48,17.

¹⁰ Tā Kunga ceļi visi ir žēlastība un patiesība tiem, kas tur Viņa derību un liecību. ¹

1. 26,3. Jāņ.1,14.

¹¹ Tava vārda dēļ, ak Kungs! piedod manu noziegumu, jo tas ir liels. ¹

1. 23,3. Jes.43,25.

¹² Kas ir tas, kas To Kungu bīstas? tam Viņš mācīs to ceļu, kas uzņemams. ¹

1. 25,8.9.

¹³ Viņa dvēsele mitīs labumā, un viņa dzimums iemantos zemi. ¹

1. 37,9.

¹⁴ Tā Kunga noslēpums ir pie tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība tiem dod saprašanu. ¹

1. Ījab.29,4. Sak.3,32. Jāņ.15,15. 1Kor.2,12.

¹⁵ Manas acis vienmēr raugās uz To Kungu, jo Viņš izvilks manu kāju no tīkla. ¹

1. 31,5. 123,1.

¹⁶ Griezies pie manis un esi man žēlīgs, jo es esmu vientulis un bēdīgs.

¹⁷ Mana sirds bailība ir varen liela, izved mani no manām bēdām.

¹⁸ Uzlūko manas bēdas un manas mokas, un piedod visus manus grēkus.

¹⁹ Redzi, ka daudz ir manu ienaidnieku, un ka tie ar briesmīgu nīdēšanu mani ienīst. ¹

1. 35,19.

²⁰ Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo es paļaujos uz Tevi. ¹

1. 16,1. 86,2.

²¹ Sirds skaidrība un taisnība lai mani pasargā, jo es gaidu uz Tevi. ¹

1. Ījab.1,1.

²² Ak Dievs, izpestī Israēli no visām viņa bēdām. ¹

1. 130,8.

¹ Dāvida dziesma. Kungs, spried man tiesu, jo es staigāju savā sirds skaidrībā un paļaujos uz To Kungu - es nešaubīšos. ¹

1. 54,3.

² Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izlūko manas īkstis un manu sirdi. ¹

1. 7,10.17,3.

³ Jo Tava žēlastība ir priekš manām acīm, un es staigāju Tavā patiesībā. ¹

1. 25,10. 36,6. 3Jāņ.3.

⁴ Es nesēžos pie neliešiem un netinos ar viltniekiem. ¹

1. 1,1. Jer.15,17.

⁵ Es ienīstu ļaundarītāju draudzi, un nesēžu pie bezdievīgiem.

⁶ Es mazgāju savas rokas nenoziedzībā un esmu, Kungs, ap Tavu altāri, ¹

1. 73,13. 5Moz.21,6.

⁷ Lai ar teikšanas balsi daru zināmus un sludināju visus Tavus brīnumus. ¹

1. 9,2.

⁸ Kungs, es mīlēju Tava nama mājokli un Tavas godības telts vietu. ¹

1. 27,4.

⁹ Neaizrauj manu dvēseli līdz ar grēciniekiem nedz manu dzīvību līdz ar asins ļaudīm; ¹

1. 28,3. Ījab.27,3.

¹⁰ Viņu rokās ir negantība, un viņu labā roka ir pilna dāvanu. ¹

1. 15,5.

¹¹ Bet es staigāju savā sirds skaidrībā; atpestī mani un apžēlojies par mani. ¹

1. 26,1.

¹² Mana kāja stāv uz līdzena ceļa, draudzes sapulcēs es teikšu To Kungu. ¹

1. 22,23. 109,30. 143,10.

¹ Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīvības stiprums, no kā man baiļoties? ¹

1. Mih.7,8.

² Kad ļaunie, mani pretinieki un ienaidnieki, uz mani laužas manu miesu ēst, tad tiem būs piedauzīties un krist. ¹

1. Ījab.19,22. Mih.3,3.

³ Kad arī pulki pret mani apmetās, taču mana sirds nebīstas; kad karš pret mani ceļas, tad es paļaujos uz Viņu. ¹

1. 3,7. Sak.28,1.

⁴ Vienu lietu es no Tā Kunga lūdzos, to es meklēju tikuši(mana sirds vēlēšanās), ka es varu dzīvot Tā Kunga namā visu savu mūžu, raudzīt Tā Kunga laipnību un pielūgt Viņa svētā vietā. ¹

1. 84,2.

⁵ Jo ļaunā dienā Viņš mani paslēpj Savā dzīvoklī Viņš mani sargā Savas telts ēnā, Viņš mani paaugstina uz akmens kalnu. ¹

1. 31,21.40,3.

⁶ Un nu mana galva taps paaugstināta pār maniem ienaidniekiem, kas ir ap mani; un es upurēšu Viņa teltī teikšanas upurus, es dziedāšu un slavēšu To Kungu. ¹

1. 18,49. 89,36. 110,7.

⁷ Klausi, ak Kungs, manu balsi; kad es saucu, tad žēlo mani un atbildi man.

⁸ Mana sirds saka uz tevi: „Meklējiet Manu vaigu!“ Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu. ¹

1. 24,6. 105,4. 5Moz.4,29.

⁹ Neapslēp Savu vaigu priekš manis, neatstum Savu kalpu dusmībā, - Tu esi mans palīgs; neatmet mani un neatstāj mani, ak Dievs, mans Pestītājs.

¹⁰ Jo mans tēvs un mana māte mani atstājuši, bet Tas Kungs mani uzņem. ¹

1. 1Sam.22,3.4. Jes.49,15.

¹¹ Māci man, Kungs, Tavu ceļu, un vadi mani uz īstenu ceļu, manu ienaidnieku dēļ. ¹

1. 86,11.

¹² Nenodod mani manu pretinieku prātam, jo viltīgi liecinieki ceļas pret mani un runā netaisnību. ¹

1. 31,9. 35,11.

¹³ Ja es nebūtu ticējis, ka es redzēšu Tā Kunga labumu dzīvības zemē,(tad es būtu bojā gājis). ¹

1. 142,6. Ījab.28,13. Jes.38,11.

¹⁴ Gaidi uz To Kungu, esi drošs un stiprs savā sirdī, un gaidi uz To Kungu. ¹

1. 31,25.

¹ Dāvida dziesma. Tevi es piesaucu, Kungs, mans patvērums, nestāvi man klusu; ja Tu man klusu stāvēsi, tad es tapšu līdzīgs tiem, kas grimst bedrē. ¹

1. 88,5. 103,1.

² Klausi manas sirds lūgšanas balsi, kad uz Tevi kliedzu, kad savas rokas paceļu pret Tava nama vissvēto vietu. ¹

1. 1Ķēn.6,16. Raud.3,41.

³ Neaizrauj mani ar tiem bezdievīgiem un ļaundarītājiem, kas no miera runā ar savu tuvāko, bet ļaunums ir viņu sirdī. ¹

1. 26,9. 55,22.

⁴ Dod tiem pēc tā, ko tie dara, un pēc viņu blēdīgiem darbiem, dod tiem pēc viņu roku darbiem, atmaksā tiem pēc viņu nopelna. ¹

1. Ījab.34,11. Nehem.6,14.

⁵ Jo tie neņem vērā, ko Tas Kungs dara, nedz viņa rokas darbu. Viņš tos sadauzīs un tos neuztaisīs. ¹

1. Ījab.22,23. Jes.5,12.

⁶ Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš ir klausījis manas sirds lūgšanas balsi.

⁷ Tas Kungs ir mans stiprums un manas priekšturamās bruņas; mana sirds paļaujas uz Viņu, un man top palīdzēts; par to mana sirds priecājās, un es Viņam pateikšu ar dziesmām. ¹

1. 18,2. 27,1. 63,31.

⁸ Tas Kungs tiem ir par stiprumu, Viņš ir Sava svaidītā stiprums un pestīšana. ¹

1. 18,51.

⁹ Atpestī Savus ļaudis un svētī Savu īpašumu, un gani tos un paaugstini tos mūžīgi. ¹

1. 5Moz.9,29. Mih.7,14.

¹ Dāvida dziesma. Dodiet Tam Kungam, jūs varenie, dodiet Tam Kungam godu un spēku. ¹

1. 68,35.82,1.89,7.8. Parād.10,3.

² Dodiet Tam Kungam Viņa Vārda godu, pielūdziet To Kungu svētā glītumā. ¹

1. 110,3. 115,1.

³ Tā Kunga balss pār ūdeņiem, tas stiprais, godības pilnais Dievs liek pērkoniem rūkt, Tas Kungs pār lieliem ūdeņiem. ¹

1. 18,12. 104,7. Ījab.37,2.5.

⁴ Tā Kunga balss iet ar spēku, Tā Kunga balss iet ar godību. ¹

1. 68,34.

⁵ Tā Kunga balss salauž ciedra kokus, Tas Kungs salauž ciedra kokus uz Lībanus. ¹

1. Jes.2,13.

⁶ Un liek tiem lēkāt kā teļam, Lībanum un Sirjonam kā jaunam vērsim. ¹

1. 22,22. 114,4.5.6. 5Moz.3,9.

⁷ Tā Kunga balss cērt ar uguns liesmām. ¹

1. Jer.23,29.

⁸ Tā Kunga balss dara tuksnesi drebam, Tas Kungs dara drebam Kadešas tuksnesi. ¹

1. 4Moz.33.26.

⁹ Tā Kunga balss iztrūcina stirnas un atklāj mežus, un Viņa svētā vietā ikviens slavē Viņa godu. ¹

1. Ījab.39,1. Parād.4,8. 19,1.

¹⁰ Tas Kungs nosēdies, sūtīt ūdens plūdus; Tas Kungs sēdēs, viens ķēniņš mūžīgi. ¹

1. 93,1.

¹¹ Tas Kungs dos Saviem ļaudīm stiprumu, Tas Kungs svētīs Savus ļaudis ar mieru. ¹

1. 28,8.9. 68,36. 4Moz.6,24.26.

¹ Dziesma pie Dāvida nama iesvētīšanas. Es Tevi augsti teikšu, Kungs, jo Tu mani augsti esi cēlis, un maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani. ¹

1. 35,24. 2Sam.5,11. 5Moz.20,5.

² Kungs, mans Dievs, kad es Tevi piesaucu, tad Tu mani dziedināji. ¹

1. 6,3.

³ Kungs, Tu manu dvēseli esi izvedis no elles, Tu mani dzīvu esi uzturējis, ka neesmu nogrimis kapā. ¹

1. 28,1. 86,13.

⁴ Dziedājiet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, un teiciet Viņa svēto piemiņu.

⁵ Jo Viņa dusmība pastāv acumirkli, Viņa žēlastība cauru mūžu: vakarā nāk raudāšana, bet rītā prieks. ¹

1. 46,6. Jes.54,7.8.

⁶ Es gan sacīju, kad man labi klājās: es nešaubīšos ne mūžam, ¹

1. 10,6.

⁷ Jo, Kungs, caur Tavu labprātību Tu manu kalnu esi darījis pastāvīgu; bet kad Tu Savu vaigu paslēpi, tad es iztrūcinājos.

⁸ Tevi es piesaucu, Kungs, un pielūdzu Tevi, ak Kungs no sirds.

⁹ Kāds labums atlec no manām asinīm, kad es būšu kapā grimis? Vai pīšļi Tevi slavēs? Vai tie sludinās Tavu patiesību? ¹

1. 6,6. 88,12. Ījab.33,24.

¹⁰ Klausi, Kungs, un apžēlojies par mani: Kungs, esi man par palīgu!

¹¹ Manas žēlabas Tu esi pārvērtis par līksmību, Tu man to maisu esi novilcis un mani apjozis ar prieku. ¹

1. Ījab.30,31.

¹² Tāpēc Tev dziedās mans gods un nestāvēs klusu; Kungs, mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi. ¹

1. 16,9.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Uz tevi, Kungs, es paļaujos, nepamet mani kaunā mūžīgi, izglāb mani caur Tavu taisnību. ¹

1. 71,1.2.

² Atgriez Savu ausi pie manis, izglāb mani drīz, esi man par stipru patvērumu, par stipru pili man palīdzēt. ¹

1. 18,3.

³ Jo Tu esi mans akmens kalns un mana stiprā pils, un Tava Vārda dēļ ved un vadi mani. ¹

1. 23,3.

⁴ Izved mani no tīkla, ko tie priekš manis paslēpuši, jo Tu esi mans stiprums. ¹

1. 25,15. 140,6.

⁵ Tavā rokā es pavēlu savu garu, Tu mani esi atpestījis, Kungs, Tu stiprais patiesības Dievs. ¹

1. 49,16. Lūk.23,46.

⁶ Es ienīstu tos, kas dodas uz blēņu mācībām, bet es paļaujos uz To Kungu. ¹

1. 119,113.

⁷ Es priecāšos un līksmošos par Tavu žēlastību, ka Tu uzlūko manas bēdas, un vērā lieci manu dvēseli bailēs, ¹

1. 2Sam.7,20.

⁸ Un nenodod mani ienaidnieka rokā; Tu manām kājām lieci stāvēt plašā vietā. ¹

1. 18,20. 27,12. Ījab.36,16.

⁹ Esi man žēlīgs, ak Kungs! Jo man ir bail', no skumības ir sarucis mans vaigs, mana dvēsele un mana miesa. ¹

1. 6,8. 44,26. 88,10. Ījab.17,7.

¹⁰ Jo mana dzīvība ir nonīkusi caur noskumšanu un mani gadi caur nopūšanos, mans spēks caur manu noziegumu ir sakritis, un mani kauli ir sanīkuši. ¹

1. 32,3. 38,4.

¹¹ Caur visiem saviem pretiniekiem es esmu par kaunu tapis saviem kaimiņiem, un saviem pazīstamiem par biedēkli; kas mani uz ielām redz, tie bēg no manis. ¹

1. 44,14. 80,7.

¹² Es sirdīs esmu aizmirsts kā mironis, esmu tapis kā sadauzīts trauks. ¹

1. Māc.9,5. Hoz.8,8.

¹³ Jo es dzirdu no daudziem lamāšanās: bailība ir visapkārt; kad tie kopā sarunājās pret mani, tie domā paņemt manu dzīvību.

¹⁴ Bet es cerēju uz Tevi, Kungs; es saku tā: Tu esi mans Dievs. ¹

1. 140,7.

¹⁵ Mani laiki stāv Tavā rokā; izglāb mani no manu ienaidnieku rokas un no tiem, kas mani vajā. ¹

1. Ījab.14,5.

¹⁶ Liec Savam vaigam spīdēt pār Savu kalpu, atpestī mani caur Tavu žēlastību. ¹

1. 80,4.

¹⁷ Kungs, neliec man kaunā palikt, jo es Tevi piesaucu; lai bezdievīgie paliek kaunā un top klusināti ellē.

¹⁸ Lai mēmas paliek melkuļu lūpas kas bezkaunīgi runā pret taisno ar lepnību un nicināšanu.

¹⁹ Cik liels ir Tavs labums, ko Tu esi glabājis tiem, kas Tevi bīstas, un sataisījis tiem, kas cilvēku priekšā uz Tevi paļaujas. ¹

1. 36,6-8.

²⁰ Tu tos slēpi Sava vaiga ēnā priekš cilvēku dumpjiem, Tu tos glabā kā namā priekš rējēju mēlēm. ¹

1. 27,5.

²¹ Slavēts lai ir Tas Kungs, jo Viņš brīnišķi man parādījis Savu žēlastību tā kā stiprā pilsētā. ¹

1. 17,7. 60,11. Jes.26,1.

²² Gan es sacīju savās bailēs: es esmu atmests no Tava vaiga; taču Tu klausīji manas sirds lūgšanas balsi, kad es Tevi piesaucu. ¹

1. 116,11.

²³ Mīlējiet To Kungu, visi Viņa svētie; Tas Kungs pasargā tos ticīgos, un atmaksā papilnam tam, kas dara pārgalvību.

²⁴ Esiet droši un stipri savā sirdī, visi, kas cerējiet uz To Kungu. ¹

1. 27,14.

¹ Dāvida pamācīšana. Svētīgs ir tas, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki apklāti. ¹

1. 78,1. 2Sam.12,13. 85,3. Rom.4,7.

² Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs noziegumus nepielīdzina, un kura garā viltības nav. ¹

1. 2Sam.19,19. Ījab.31,33. 2Kor.5,19.

³ Kad es klusu cietu, tad panīka mani kauli caur manu kaukšanu cauru dienu. ¹

1. 31,11. Sak.17,22.

⁴ Jo Tava roka dienām naktīm bija grūta uz manis, ka mans zaļums nokalta kā vasaras bullā. (Sela.) ¹

1. 38,3. 102,5.12.

⁵ Savus grēkus es Tev sūdzu un neapklāju savus noziegumus; es sacīju: es izteikšu Tam Kungam savus pārkāpumus, tad Tu piedevi manu grēku noziegumus. (Sela.) ¹

1. 38,19. Sak.28,13.

⁶ Par to Tevi pielūgs visi svētie īstenā atrašanas laikā; tādēļ jebšu lieli ūdens plūdi nāktu, taču tie tos neaizņems. ¹

1. 69,2.3.14. Jes.55,6.

⁷ Tu esi mans patvērums, no bailēm Tu mani pasargāsi; Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Sela.)

⁸ “Es tev došu saprašanu un tev mācīšu to ceļu, pa kuru jāiet; Es došu padomu, Mana acs būs pār tevi. ¹

1. 25,12. Sak.4,11.

⁹ Neesiet kā zirgi un zirgēzeļi, kam prāta nav, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad negrib nākt pie tevis.” ¹

1. Sak.26,3. Jēk.3,3.

¹⁰ Bezdievīgam ir daudz sāpes, bet kas uz To Kungu cer, to žēlastība apkamps. ¹

1. 16,4.

¹¹ Priecājaties iekš Tā Kunga un līksmojaties, jūs taisnie, un slavējiet, visi jūs sirds skaidrie. ¹

1. 64,11.

¹ Dziedājiet priecīgi Tam Kungam, jūs taisnie; tiem sirds skaidriem pieklājās teikšana. ¹

1. 97,12. 147,1.

² Pateiciet Tam Kungam ar koklēm un dziedājiet Viņam ar desmit stīgu spēlēm. ¹

1. 92,4.

³ Dziedājiet Viņam jaunu dziesmu, skandinājiet jauki ar bazūņu skaņu.

⁴ Jo Tā Kunga vārds ir taisns, un viss Viņa darbs ir pastāvīgs. ¹

1. 146,2. 2Sam.7,28.

⁵ Viņš mīļo taisnību un tiesu; zeme ir pilna Tā Kunga žēlastības. ¹

1. 119,64.

⁶ Caur Tā Kunga vārdu debesis darītas, un viss viņu spēks caur Viņa mutes garu. ¹

1. 1Moz.1,2.3. Sak.3,19. Jāņ.1,3.

⁷ Viņš sakrāj jūras ūdeni kā kopu, un liek dziļumus slepenībā. ¹

1. 24,2. 2Moz.15,8.

⁸ Bīstaties no Tā Kunga, visa pasaule, baiļojaties priekš Viņa, visi zemes iedzīvotāji. ¹

1. 67,8. 66,4.

⁹ Kad Viņš runā, tad notiek, kad Viņš pavēl, tad stāv. ¹

1. 148,5. 1Moz.1,3.

¹⁰ Tas Kungs iznīcina tautu padomu, Viņš salauž ļaužu domas. ¹

1. Nehem.4,15. Ījab.5,12.

¹¹ Tā Kunga padoms pastāv mūžīgi, Viņa sirds domas uz radu radiem. ¹

1. Sak.19,21. Jes.14,27.

¹² Svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu, tie ļaudis, ko Viņš Sev izredzējis par īpašumu. ¹

1. 144,15.

¹³ Tas Kungs skatās no debesīm un uzlūko visus cilvēku bērnus. ¹

1. 102,20.

¹⁴ Viņš raugās no Sava stiprā krēsla uz visiem, kas dzīvo virs zemes.

¹⁵ Viņš sataisa visas viņu sirdis, Viņš liek vērā visus viņu darbus. ¹

1. Zaha.12,1. Jer.10,23.

¹⁶ Ķēniņam nepalīdz viņa lielais spēks, vareno neizglābs viņa lielais stiprums. ¹

1. 1Sam.17,45.

¹⁷ Arī zirgi nevar palīdzēt, un viņu lielais spēks nevar izglābt. ¹

1. 147,10. Sak.21,31.

¹⁸ Redzi, Tā Kunga acs uzlūko tos, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību. ¹

1. 34,16.

¹⁹ Ka Tas viņu dvēseli izpestī no nāves, un bada laikā tos uztur dzīvus. ¹

1. 37,19.

²⁰ Mūsu dvēsele gaida uz To Kungu; Viņš mums ir par palīgu un par priekšturamām bruņām.

²¹ Jo mūsu sirds priecājās iekš Viņa, un mēs paļaujamies uz Viņa svēto vārdu.

²² Lai, ak Kungs, Tava žēlastība pār mums paliek, itin kā mēs uz Tevi cerējam.

¹ Dāvida dziesma, kad viņš izlikās negudrs Abimeleka priekšā, kas viņu aizdzina, un viņš aizgāja. Es teikšu To Kungu allažiņ, Viņa teikšana būs manā mutē vienmēr. ¹

1. 63,5. 1Moz.26,1. 1Sam.21,12.

² Mana dvēsele lielīsies ar To Kungu; pazemīgie to dzirdēs un priecāsies.

³ Teiciet augsti To Kungu līdz ar mani; mēs kopā augsti slavēsim Viņa vārdu.

⁴ Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja, un izglāba mani no visām manām izbailēm.

⁵ Kas Viņu uzlūko un Viņam pieskrien(tuvojās priecīgi), to vaigs netaps kaunā. ¹

1. 25,3. 1Ķēn.2,16.

⁶ Kad šis bēdīgais sauca, tad Tas Kungs klausīja un to izpestīja no visām viņa bēdām. ¹

1. 91,15.

⁷ Tā Kunga eņģelis apmetās ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj. ¹

1. 91,11. 1Moz.32,1.2.

⁸ Baudāt un redzat, ka Tas Kungs ir labs; svētīgs tas vīrs, kas uz Viņu paļaujas. ¹

1. 2,12. 1Pēt.2,23.

⁹ Bīstaties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo kas Viņu bīstas, tiem netrūkst nenieka.

¹⁰ Jaunie lauvas cieš trūkumu un badu, bet kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma. ¹

1. 91,13. Lūk.1,53.

¹¹ Nāciet šurp, bērni, klausiet mani, es jums mācīšu Tā Kunga bijāšanu. ¹

1. Sak.1,8. 16,6.

¹² Kas tas vīrs, kam gribās dzīvot? Kam tīk redzēt labas dienas? ¹

1. 1Pēt.3,10.

¹³ Pasargi savu mēli no ļauna un savas lūpas no viltīgas valodas; ¹

1. Ījab.27,4.

¹⁴ Atkāpies no ļauna un dari labu, meklē mieru un dzenies tam pakaļ. ¹

1. 37,27. 97,10. Ebr.12,14.

¹⁵ Tā Kunga acis lūko uz taisniem, un Viņa ausis uz viņu kliegšanu. ¹

1. 33,18. Ījab.36,7.

¹⁶ Tā Kunga vaigs ir pretī tiem, kas ļaunu dara, ka Tas viņu piemiņu izdeldē no zemes. ¹

1. 9,7. 3Moz.17,10.

¹⁷ Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs klausa, un tos izglābj no visām viņu bēdām.

¹⁸ Tas Kungs ir tuvu tiem, kam satriektas sirdis, un palīdz tiem, kam sagrauzts prāts. ¹

1. 51,19. 145,18.

¹⁹ Taisnam ir daudz bēdu, bet no visām tām Tas Kungs to izpestī. ¹

1. 2Kor.1,5.

²⁰ Viņš pasargā visus viņa kaulus, ka neviens no tiem netiek salauzts. ¹

1. Jāņ.19,36.

²¹ Blēdība nokaus bezdievīgo, un kas taisno ienīst, tie būs noziedzīgi.

²² Tas Kungs izpestī Savu kalpu dvēseli, un visi, kas tic uz Viņu, nebūs noziedzīgi. ¹

1. 37,33.

¹ Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani iet tiesā, karo ar tiem, kas ar mani karo. ¹

1. 1Sam.24,16. Jes.49,25.

² Sagrāb priekšturamās bruņas un ieroci un celies man par palīgu.

³ Izvelc šķēpu un zobenu pret tiem, kas man dzenās pakaļ; saki uz manu dvēseli: Es esmu tava pestīšana.

⁴ Lai top kaunā un par apsmieklu, kas manu dvēseli meklē, lai top dzīti atpakaļ un likti kaunā, kas pret mani ļaunu domā. ¹

1. 40,15. 70,3.

⁵ Lai tie top kā pelavas vējā, un Tā Kunga eņģelis lai tos aizdzen. ¹

1. 1,4. 83,14.

⁶ Viņu ceļš lai paliek tumšs un slidens, un Tā Kunga eņģelis lai tos vajā. ¹

1. 73,18.

⁷ Jo bez vainas tie priekš manis apslēpuši sava tīkla bedri, bez vainas tie priekš manas dvēseles rakuši bedri. ¹

1. 31,5. 35,19. Jer.18,20. Jes.19,4.8.

⁸ Posts tam uzies, kad viņš to nezin, un viņa tīkls, ko tas ir paslēpis, sagūstīs viņu pašu; sev par postu viņš tur iekritīs. ¹

1. 9,16.

⁹ Bet mana dvēsele priecāsies iekš Tā Kunga, un līksmosies par Viņa pestīšanu.

¹⁰ Visi mani kauli sacīs: Kungs, kas ir kā Tu? Tu bēdīgo izglābi no tā, kas ir stiprāks, nekā viņš, arī bēdīgo un nabagu no viņa laupītāja. ¹

1. 89,7. Jer.10,6.

¹¹ Viltus liecinieki ceļas, tie prasa no manis, ko es nezinu. ¹

1. 27,12. Mat.26,59.61.65.

¹² Tie man maksā ļaunu par labu; mana dvēsele ir atstāta. ¹

1. 38,21. Jāņ.10,32.

¹³ Bet es, kad tie bija neveseli, apvilku maisu un mērdēju savu dvēseli ar gavēšanu un lūdzu no sirds dibina. ¹

1. 1Ķēn.18,42. Jes.4,1.

¹⁴ Es tā staigāju, tā kā viņš man būtu par draugu un brāli, es gāju noskumis, nospiests, tā kā kas žēlojās par savu māti.

¹⁵ Bet kad es straipalēju, tad tie priecājās un sapulcējās, nelieši, ko es nepazinu, sapulcējās pret mani; tie plosās un nepaliek klusu. ¹

1. Jer.18,18. Sak.18,8.

¹⁶ Ar viltīgiem mēdītājiem un kumosu lišķiem tie griež zobus pret mani. ¹

1. 112,10. Ījab.16,9.

¹⁷ Kungs, cik ilgi Tu to gribi redzēt? Izglāb manu dvēseli no viņu postīšanas, manu vientuli no jauniem lauvām. ¹

1. 22,21. 34,11.

¹⁸ Es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu ¹

1. 22,26. 40,10.

¹⁹ Lai par mani nepriecājās, kas mani ienīst par nepatiesu, nedz mirkšķina ar acīm, kas mani nīdē bez vainas. ¹

1. 69,5. Sak.6,13.

²⁰ Jo no miera tie nerunā, bet izgudro viltīgus vārdus pret tiem klusiem iekš zemes. ¹

1. 55,21.

²¹ Tie atplēš savu muti pret mani, tie saka: tā, tā, mūsu acs to redzējusi! ¹

1. 22,8. 70,4.

²² Kungs, Tu to redzi, neciet klusu, Kungs, neesi tālu no manis! ¹

1. 28,1.

²³ Uzmodies un celies par manu tiesu, mans Dievs un mans Kungs, par manu lietu. ¹

1. 44,24. Ījab.8,6.

²⁴ Tiesā mani pēc Tavas taisnības, Kungs, mans Dievs, ka tie par mani nepriecājās.

²⁵ Lai tie nesaka savā sirdī: labi, tas mums pa prātam; lai tie nesaka: mēs viņu esam aprijuši. ¹

1. 35,21.

²⁶ Lai kopā top kaunā un par apsmieklu, kas priecājās par manu nelaimi; lai top apģērbti ar kaunu un negodu tie, kas pret mani lielās. ¹

1. 35,4. 132,18.

²⁷ Priecīgi lai dzied un līksmojās, kam patīk mana taisnība, lai tie saka vienmēr: augsti slavēts lai ir Tas Kungs, kam labs prāts pie Sava kalpa labklāšanās. ¹

1. 40,17.

²⁸ Tad mana mēle sludinās Tavu taisnību, un ikdienas Tavu slavu.

¹ Dāvida, Tā Kunga kalpa, dziesma. Dziedātāju vadonim. Savā sirds dziļumā es nomanu vienu Dieva vārdu par bezdievīgā pārkāpšanu: ka Dieva bijāšanas nav priekš viņa acīm. ¹

1. Rom.3,18.

² Jo tas pārrunājās pats savās acīs, ka viņa noziegumu neatradīs un nenīdēs. ¹

1. 5Moz.29,19.

³ Viņa mutes vārdi ir nelietība un viltība, viņš vairs neprot laba darīt.

⁴ Viņš izdomā nelietību savā gultā, viņš iet pa tādu ceļu, kas nav labs, ļaunu viņš neatmet. ¹

1. Mih.2,1.

⁵ Ak Kungs, Tava žēlastība sniedzās līdz pat debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem. ¹

1. 26,3. 57,11. 108,4.

⁶ Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavas tiesas kā lieli dziļumi; Kungs, Tu palīdzi cilvēkiem un lopiem. ¹

1. 125,1.2. Jāņ.3,2. Rom.11,33.

⁷ Cik dārga ir, ak Dievs, Tava žēlastība, ka cilvēku bērni patveras apakš Tavu spārnu ēnas! ¹

1. 57,2. Rut.2,12.

⁸ Tie top pildīti no Tava nama taukumiem, un Tu tos dzirdini no Tava garduma upēm, ¹

1. 65,5.

⁹ Jo pie Tevis ir dzīvības avots, Tavā gaismā mēs redzam gaismu. ¹

1. 4,7. Ījab.29,3. Jer.2,13. 2Kor.4,6.

¹⁰ Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār sirds skaidriem.

¹¹ Lai lepno kāja nenāk pār mani, un bezdievīgo roka lai mani nevajā.

¹² Redzi, ļaundarītāji krīt; tie top zemē gāzti un vairs nevar celties. ¹

1. 27,2.

¹ Dāvida dziesma. Neapskaities par bezdievīgiem, neiekarsies par ļauna darītājiem,

² Jo tā kā zāle tie drīz top nocirsti, un savītīs kā zaļa zāle. ¹

1. 103,16.

³ Cerē uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un uzturies ar uzticību. ¹

1. 37,9.27.29. 2Moz.20,12.

⁴ Priecājies iekš Tā Kunga, tad Viņš tev dos tavas sirds lūgšanas. ¹

1. (4,7.) 20,5.

⁵ Pavēli Tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, tad Viņš gan darīs. ¹

1. 52,11. 55,23.

⁶ Viņš liks aust tavai taisnībai kā gaismai un tavai tiesai kā dienas spožumam. ¹

1. 112,4. Ījab.11,17.

⁷ Ciet klusu Tam Kungam un gaidi uz Viņu, neapskaities par to, kam ceļš labi izdodas, par vīru, kas dodas uz blēdīgiem padomiem. ¹

1. Jes.30,15.(Raud.3,26.)

⁸ Atstājies no dusmības un mities no bardzības, nesaskaities, ka tu ļauna nedari.

⁹ Jo ļaunie taps izdeldēti; bet kas uz To Kungu gaida, tie zemi iemantos. ¹

1. 25,13. Sak.2,21.

¹⁰ Mazs brīdis vēl, un bezdievīgā vairs nav; un kad Tu raudzīsi pēc viņa vietas, tad tā vairs nav. ¹

1. Ījab.20,9.

¹¹ Bet lēnprātīgie iemantos zemi un priecāsies lielā mierā. ¹

1. Mat.5,5.

¹² Bezdievīgais glūn uz taisno un sakož savus zobus pret viņu. ¹

1. 35,16. Ap.darb.7,54.

¹³ Bet Tas Kungs par viņu smejas, jo tas redz, ka viņa diena nāks. ¹

1. 2,4. Ījab.18,20. Jer.50,27.

¹⁴ Bezdievīgie izvelk zobenu un uzvelk savu stopu, gāzt bēdīgo un nabagu un nokaut tos, kas uz taisniem ceļiem. ¹

1. Rom.8,36.

¹⁵ Bet viņu zobens ies viņu pašu sirdī, un viņu stopi taps salauzti. ¹

1. 7,16. 46,10. 1Sam.2,4.

¹⁶ Tas mazums, kas taisnam, ir labāks, nekā tā bagātība, kas daudz bezdievīgiem. ¹

1. Sak.15,16.

¹⁷ Jo bezdievīgiem elkonis taps salauzts, bet Tas Kungs uztur taisnos. ¹

1. 10,15.

¹⁸ Tas Kungs zina sirds skaidro dienas, un viņu manta paliks mūžīgi.

¹⁹ Bēdu laikā tie netaps kaunā, un bada laikā tie taps paēdināti. ¹

1. 33,19. Ījab.5,20.

²⁰ Jo bezdievīgie ies bojā, un Tā Kunga ienaidnieki kā lauku jaukums iznīks, tie iznīks kā dūmi. ¹

1. 68,3. 102,4.

²¹ Bezdievīgais aizņem uz parādu un neatdod, bet taisnais ir žēlīgs un devīgs. ¹

1. 5Moz.15,6. 37,26.

²² Jo Tā Kunga svētītie iemantos zemi, bet Viņa nolādētie taps izdeldēti. ¹

1. Mat.25,34. Sak.2,21.

²³ No Tā Kunga būs stiprināti tāda vīra soļi, un ved tādu, kura ceļš viņam patīk.

²⁴ Ja viņš krīt, tad nepaliek guļam, jo Tas Kungs viņu tur pie rokas.

²⁵ Es esmu jauns bijis un arī vecs palicis, bet es neesmu redzējis taisno atstātu, nedz viņa dzimumu meklējam maizi. ¹

1. 109,10. Lūk.22,35.

²⁶ Vienmēr viņš apžēlojās un aizdod, un viņa dzimums ir par svētību. ¹

1. Sak.11,25.

²⁷ Atstājies no ļauna un dari labu, tad tu paliksi mūžīgi. ¹

1. 37,3.29. 34,15.

²⁸ Jo Tas Kungs mīl tiesu un neatstās Savus svētos; tie top mūžīgi pasargāti, bet bezdievīgo dzimums top izdeldēts. ¹

1. 11,7.

²⁹ Taisnie iemantos zemi, un dzīvos iekš tās mūžam. ¹

1. Jes.60,21. Dan.7,18.

³⁰ Taisnā mute izteic gudrību, un viņa mēle runā tiesu.

³¹ Dieva bauslība ir viņa sirdī, viņa soļi nestraipelēs. ¹

1. Jes.51,7.

³² Bezdievīgais glūn uz taisno un meklē viņu nokaut. ¹

1. 10,8.

³³ Bet Tas Kungs to nepamet viņa rokā, un to nepazudina, kad to tiesā. ¹

1. 34,23. 109,7.

³⁴ Gaidi uz To Kungu un sargi Viņa ceļu, tad Viņš tevi paaugstinās, ka tu zemi iemanto; tu redzēsi, ka bezdievīgie taps izdeldēti. ¹

1. 37,11.

³⁵ Es esmu redzējis vienu bezdievīgu, tas darīja varas darbus un zaļoja kā paša audzis koks.

³⁶ Bet tas iznīka, un redzi, tā nebija vairs; es pēc viņa vaicāju bet viņš netapa atrasts. ¹

1. 10,15. Sak.29,16.

³⁷ Ņem vērā sirds skaidro un uzlūko taisno, jo tādam vīram beidzot labi klāsies. ¹

1. 37,5.

³⁸ Bet pārkāpēji kopā taps samaitāti, bezdievīgie taps beidzot izdeldēti.

³⁹ Bet taisno palīdzība ir no Tā Kunga; Tas tiem ir par stiprumu bēdu laikā. ¹

1. 46,2.

⁴⁰ Un Tas Kungs tiem palīdzēs un tos izglābs, Viņš tos izglābs no bezdievīgiem, un tos izpestīs, jo tie paļaujas uz Viņu. ¹

1. Lūk.18,8.

¹ Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā. ¹

1. 6,2. 70,1. 1Moz.41,9. Jer.10,24.

² Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies. ¹

1. 7,14.32,4. Ījab.6,4.

³ Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem. ¹

1. 6,3. 51,10.

⁴ Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti. ¹

1. Ezr.9,6. Raud.1,14.

⁵ Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ. ¹

1. Jer.30,12.

⁶ Es eju salīcis un ļoti nospiests, cauru dienu es eju noskumis.

⁷ Jo manas iekšas ir moku pilnas, nekādas veselības nav pie manas miesas.

⁸ Es esmu pavisam sastindzis un sasists, es kaucu savas sirds vaimanās.

⁹ Kungs, Tavā priekšā ir visa mana kārošana, un mana nopūšanās Tev nav apslēpta.

¹⁰ Mana sirds trīc, mans spēks mani atstājis, arī pat manu acu gaismiņas man vairs nav. ¹

1. Ījab.16,16.

¹¹ Mani mīļie un mani draugi stāv tālu nost no manas mocības, un mani tuvākie stāv no tālienes. ¹

1. 88,9.19. Ījab.19,14.

¹² Un kas manu dvēseli meklē, liek man valgus, un kas manu nelaimi meklē, runā postu un izdomā viltību cauru dienu. ¹

1. 35,4. 57,7. 71,10.

¹³ Bet es esmu kā kurls, kas nedzird, un kā mēms, kas neatver savu muti. ¹

1. 39,3.

¹⁴ Un es esmu kā vīrs, kas nedzird, un kam mutē vārdu pretim nav. ¹

1. Mark.14,60. 15,4. 1Pēt.2,23.

¹⁵ Jo es gaidu, Kungs, uz Tevi, Tu paklausīsi, Kungs, mans Dievs.

¹⁶ Jo es sacīju: lai tie par mani nepriecājās; kad mana kāja šaubās, tad tie lai nelielās pret mani. ¹

1. 35,15. 19,24.

¹⁷ Jo es esmu pie pašas krišanas un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā.

¹⁸ Jo savu noziegumu es izsūdzu, un man ir bail manu grēku dēļ. ¹

1. 32,5.

¹⁹ Bet mani ienaidnieki dzīvo un ir vareni, un kas mani par nepatiesu ienīst, tie vairojās. ¹

1. 35,19.

²⁰ Un kas ļaunu par labu maksā, tie stāv man pretim, tāpēc ka es uz labu dzenos. ¹

1. 35,12.109,5.

²¹ Neatstājies no manis, Kungs, mans Dievs! neesi tālu no manis nost, ¹

1. 22,12.

²² Steidzies man palīgā, Kungs, mana pestīšana! ¹

1. 40,14.85,3.

¹ Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim, Jedutunam. Es esmu apņēmies, ka savu ceļu sargāšu, ka negrēkošu ar savu mēli; es sargāšu savu muti kā ar iemauktiem, kamēr bezdievīgais manā priekšā. ¹

1. 17,3.4. 37,1. 141,3. 1Laik.26,1.5.6.

² Es esmu palicis kā mēms un klusu cietis, un nepieminu vairs labuma, bet manas sāpes vairojās. ¹

1. 38,14.

³ Mana sirds ir iekarsusi iekš manis; kad es uz to domāju, tad es iedegos kā uguns; es runāju ar savu mēli:

⁴ Kungs, māci man manu galu un kāds ir manu dienu mērs, lai es zinu, cik nīcīgs es esmu. ¹

1. 90,12. Ījab.14,5.

⁵ Redzi, Tu manas dienas esi licis plaukstas platumā, un mans mūžs ir kā nekas Tavā priekšā; tiešām niecība vien ir ikviens cilvēks savā stiprumā. (Sela.)

⁶ Cilvēks staigā kā ēna un nieka dēļ raizējās; viņš krāj, bet nezin, kas to dabūs. ¹

1. 49,11. Ījab.14,1.2. Lūk.12,20.

⁷ Nu tad, uz ko man būs gaidīt, Kungs? Es cerēju uz Tevi.

⁸ Izglāb mani no visām manām pārkāpšanām, un neliec man ģeķiem palikt par apsmieklu.

⁹ Es esmu klusu un neatdaru savu muti; jo Tu to esi darījis. ¹

1. 2Sam.16,10. Mih.7,9.

¹⁰ Atņem Savu mocību no manis, jo es nīkstu no Tavas rokas grūtuma. ¹

1. 32,4.

¹¹ Kad Tu cilvēku pārmāci par noziegumiem, tad Tu iznīcini viņa skaistumu kā kodes; tiešām: visi cilvēki ir niecība.(Sela.) ¹

1. Ījab.4,19. Hoz.5,12. 39,5.

¹² Klausi, Kungs, manu lūgšanu, ņem vērā manu saukšanu, un neciet klusu pie manām asarām, jo es esmu svešinieks un piedzīvotājs Tavā priekšā, tā kā visi mani tēvi. ¹

1. 5,2.3. 1Laik.30,15. 1Ķēn.17,1. Ebr.11,13. 1Pēt.2,11.

¹³ Atstājies no manis, ka es atspirgstos, pirms noeju un vairs neesmu. ¹

1. Ījab.14,6. 10,20.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Es gaidu gaidīdams uz To Kungu, Viņš griežas pie manis un paklausa manu kliegšanu.

² Jo Viņš mani izvilka no briesmīgas bedres un no dubļainām dūņām un cēla manas kājas uz akmens kalnu un stiprināja manus soļus. ¹

1. 69,3. 18,34.

³ Un ir licis manā mutē jaunu dziesmu, teikšanas dziesmu mūsu Dievam; daudzi to redzēs un bīsies un cerēs uz To Kungu. ¹

1. 33,3. 2Kor.5,17.

⁴ Svētīgs tas vīrs, kas savu cerību liek uz To Kungu, un negriežās pie tiem lepniem un pie tiem, kas ar meliem tinās.

⁵ Kungs, mans Dievs, lieli ir Tavi brīnumi, ko Tu mums parādi, un Tavi padomi; nekas Tev nav līdzinājams. Es tos gribu pasludināt un izteikt, tie nav izskaitāmi. ¹

1. 92,6. 106,2. 139,18. Jer.29,11.

⁶ Upuri un ēdami upuri Tev nepatīk, ausis Tu man esi atvēris; dedzināmos upurus un grēku upurus Tu neprasi. ¹

1. 51,18. 2Moz.21,6. 1Sam.15,22. Jes.50,5. Jer.7,22. Ebr.10,5.

⁷ Tad es sacīju: Redzi, es nāku, grāmatā stāv par mani rakstīts. ¹

1. Lūk.24,25. Jāņ.5,39.46. Ebr.10,7.

⁸ Man ir prieks, darīt Tavu prātu, mans Dievs, un Tava bauslība ir manā sirds dziļumā. ¹

1. Jes.50,5. 51,7. Jer.31,33.

⁹ Es sludināšu taisnību lielā draudzē; redzi, savas lūpas es neaizdarīšu; Kungs, Tu to zini. ¹

1. 22,23.26. 35,18. Jer.20,9.

¹⁰ Tavu taisnību es neslēpju savā sirdī, no Tavas patiesības un pestīšanas es runāju, Tavu žēlastību un uzticību es neslēpju lielā draudzē. ¹

1. Jāņ.1,17.18.

¹¹ Tu, ak Kungs, nenovērs Savu apžēlošanu no manis; lai Tava žēlastība un patiesība vienmēr mani pasargā! ¹

1. 57,4.

¹² Jo ap mani ir apmetušās bēdas, ko nevar skaitīt, mani noziegumi mani sagrābuši, ka nevaru redzēt; viņu ir vairāk, nekā matu uz manas galvas, un mana sirds mani atstājusi. ¹

1. 40,9. 69,5.

¹³ Lai tev patīk, Kungs, mani izglābt, steidzies, ak Kungs, man palīgā! ¹

1. 22,20. 70,2.

¹⁴ Lai top kaunā un kopā paliek par apsmieklu, kas manu dvēseli meklē, to samaitāt; lai top dzīti atpakaļ un paliek kaunā, kas par manu nelaimi priecājās! ¹

1. 35,4.

¹⁵ Lai savas bezkaunības dēļ tie iztrūcinājās, kas no manis saka: tā, tā. ¹

1. 35,21.25.

¹⁶ Lai priecājās un līksmojās iekš Tevis visi, kas Tevi meklē, un lai tie, kas Tavu pestīšanu mīļo, allažiņ saka: Tas Kungs ir augsti teicams. ¹

1. 1Moz.22,27. 35,27. 49,18.

¹⁷ Gan es esmu bēdīgs un nabags, bet Tas Kungs par mani gādā. Tu esi mans palīgs un mans glābējs; ak, mans Dievs, nekavējies!

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Svētīgs tas, kas nabagu apgādā; to Tas Kungs izglābs ļaunā dienā. ¹

1. Mat.11,6. Efe.6,13.

² Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, Viņš tam liks labi klāties virs zemes un to nenodos viņa ienaidnieku prātam. ¹

1. 27,12.

³ Tas Kungs to atspirdzinās uz neveselības gultas; Tu viņam palīdzēsi guļā no visas viņa sērgas.

⁴ Es sacīju: ak Kungs, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es pret Tevi esmu grēkojis. ¹

1. 6,3.

⁵ Mani ienaidnieki runā ļaunu no manis: kad viņš nomirs un viņa vārds ies bojā?

⁶ Un kad tie nāk, mani apraudzīt, tad tie viltu runā; ar savu sirdi tie sameklē niekus, iziet ārā un izplukšķ. ¹

1. Mat.19,3. 22,15.

⁷ Visi, kas mani ienīst, musina kopā pret mani, un domā ļaunu pret mani.

⁸ Blēņu darbu tie apņēmušies savā prātā: kad tas guļ, tad viņš vairs necelsies! ¹

1. Ījab.14,12. Mat.27,66.

⁹ Un pat mans draugs, kam es uzticējos, kas manu maizi ēda, mani min pa kājām. ¹

1. 55,14. Jāņ.13,18. Ap.darb.1,16. Dan.11,26.

¹⁰ Bet Tu, ak Kungs, esi man žēlīgs, un uzcel mani, tad es tiem to maksāšu! ¹

1. 103,10. Jes.59,18. 40,2.

¹¹ Pie tam es zinu, ka Tev labs prāts pie manis, ka mans ienaidnieks par mani negavilēs. ¹

1. 30,2.

¹² Bet Tu mani uzturi manā nenoziedzībā, un mani iecel Savā priekšā mūžīgi. ¹

1. 16,11. 141,10.

¹³ Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Āmen, Āmen. ¹

1. 72,18. 89,53. 106,48. 159,6.

¹ Koraha bērnu mācība, dziedātāju vadonim. Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak Dievs, pēc Tevis! ¹

1. 32,1. 4Moz.26,11. 2Laik.20,19. Jes.41,17.

² Manai dvēselei slāpst pēc Dieva, pēc tā dzīvā Dieva; kad nākšu turp un parādīšos priekš Dieva vaiga? ¹

1. 27,4. 63,2.3. Jer.2,13.

³ Manas asaras ir mana barība dienām naktīm, tāpēc ka vienmēr uz mani saka: kur ir tavs Dievs? ¹

1. 79,10. 80,6.

⁴ To es pieminu un izgāžu savu dvēseli pie sevis paša, jo es gribētu labprāt noiet ar to draudzi un ar tiem uz Dieva namu staigāt, ar priecīgām dziesmām un teikšanām tai pulkā, kas svētkus tur. ¹

1. 55,15. Ījab.36,16.

⁵ Ko tu bēdājies, mana dvēsele, un esi tik nemierīga iekš manis? Cerē uz Dievu, jo es viņam vēl pateikšu par viņa vaiga pestīšanu. ¹

1. 42,12.

⁶ Mans Dievs, mana dvēsele ir noskumusi, tāpēc es Tevi pieminu no Jardānes un Hermona zemes, no Micar kalna. ¹

1. Joz.11,3. 2Sam.17,22.

⁷ Tavi plūdi šņāc, un jūra uz jūru rūc, visas Tavas bangas un Tavi viļņi iet pāri pār manu galvu. ¹

1. Jon.2,4.

⁸ Dienā Tas Kungs ir cēlis savu žēlastību, un naktī es viņam dziedu, es pielūdzu savas dzīvības Dievu,

⁹ Un saku uz Dievu, savu akmens kalnu: kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc man būs staigāt noskumušam, kad ienaidnieks spaida? ¹

1. 13,2.

¹⁰ Manu pretinieku mēdīšana ir kā nāve manos kaulos, kad tie uz mani vienmēr saka: kur ir tavs Dievs? ¹

1. 42,4.

¹¹ Ko tu bēdājies, mana dvēsele, un esi tik nemierīga iekš manis? Cerē uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, ka tas manam vaigam par pestīšanu un mans Dievs.

¹ Tiesā mani, Dievs, un iztiesā manu tiesu pret tiem nesvētiem ļaudīm, izglāb mani no tiem viltīgiem un netaisniem. ¹

1. 17,2. Jer.11,20.

² Jo Tu esi mans stiprais Dievs, kāpēc Tu mani atstūmi? Kāpēc man būs staigāt noskumušam, kad ienaidnieks spaida? ¹

1. 42,10.

³ Sūti Savu gaišumu un Savu patiesību, ka tie mani vada un noved uz Tavu svēto kalnu un Tavā dzīvoklī; ¹

1. 15,1.

⁴ Ka es ieeju pie Dieva altāra, pie tā stiprā Dieva, kas man par prieku un līksmību, un Tev uz koklēm pateicos, ak Dievs, mans Dievs! ¹

1. 26,6.

⁵ Ko tu bēdājies, mana dvēsele, un esi tik nemierīga iekš manis? Cerē uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, ka tas manam vaigam par pestīšanu un mans Dievs. ¹

1. 42,6.12.

¹ Koraha bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu Tu esi darījis viņu laikā sendienās. ¹

1. 42,1. 5Moz.6,20.

² Ar savu roku pagānus Tu esi izdzinis, bet viņus Tu esi dēstījis; tautas Tu esi mocījis, bet viņus Tu esi izplatījis. ¹

1. 78,55. 80,9.

³ Jo tie to zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet Tava labā roka un Tavs elkonis un Tava vaiga gaišums, jo Tev bija labs prāts pie tiem. ¹

1. 4,7. 44,7.

⁴ Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu. ¹

1. 74,12. 24,6.

⁵ Ar Tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, Tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim. ¹

1. 80,14.

⁶ Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.

⁷ Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un Tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.

⁸ Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies Tavam vārdam mūžīgi. (Sela.)

⁹ Bet nu Tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku. ¹

1. 60,12.

¹⁰ Tu mūs dzeni atpakaļ priekš mūsu pretiniekiem, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.

¹¹ Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem. ¹

1. 44,23. 5Moz.28,64.

¹² Tu pārdevi Savus ļaudis pa velti, un nespriedi priekš viņiem nekādas maksas. ¹

1. 5Moz.32,30. Soģ.10,7.

¹³ Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums. ¹

1. 31,12. 79,4.

¹⁴ Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata. ¹

1. 22,8. 1Ķēn.9,7.

¹⁵ Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu ¹

1. 69,8.

¹⁶ Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.

¹⁷ Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību.

¹⁸ Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem,

¹⁹ Ka Tu mūs tā satriec zvēru vidū, un mūs apklāj ar nāves ēnu. ¹

1. Jes.13,22.

²⁰ Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu, ¹

1. 143,6.

²¹ Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus. ¹

1. 7,10.

²² Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visaugošu dienu, un topam turēti līdzi kaujamām avīm. ¹

1. Rom.8,36.

²³ Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi. ¹

1. 35,23. 59,5.

²⁴ Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?

²⁵ Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.

²⁶ Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.

¹ Koraha bērnu mīlestības dziesma un pamācība. Dziedātāju vadonim, pēc, „lilijas.“ Mana sirds izverd košu vārdu; es dziedāšu Ķēniņam; mana mēle ir veikla rakstītāja rakstāmais. ¹

1. 69,1. 44,1. 2Sam.23,2.

² Tu esi tas skaistākais starp cilvēku bērniem, Tavas lūpas ir laipnības pilnas, tādēļ Dievs Tevi svētī mūžīgi. ¹

1. Augst.dz.5,16. Jes.50,4. 61,1. Lūk.4,22.

³ Apjozi Savu zobenu pie Saviem gurniem, Tu varenais, Savu godību un jaukumu.

⁴ Lai Tev labi izdodas Tavā godībā, celies patiesībai, lēnībai un taisnībai par labu, tad Tava labā roka Tev mācīs brīnuma darbus. ¹

1. Parād.6,2. 19,11.

⁵ Tavas bultas ir asas ķēniņa ienaidnieku sirdī; tautas apakš Tevis kritīs. ¹

1. 110,6. Jes.49,2.

⁶ Tavs godības krēsls, ak Dievs, paliek mūžīgi mūžam, Tavas valstības scepteris ir taisns scepteris. ¹

1. 2Sam.7,13. Ebr.1,8.9.

⁷ Tu mīļo taisnību un ienīsti bezdievību, tādēļ Dievs, Tavs Dievs, Tevi svaidījis ar prieka eļļu pāri pār Taviem biedriem. ¹

1. Jes.61,3. Jāņ.3,29.34.

⁸ Visas Tavas drēbes ir(smaržu pilnas ar) mirres, alvejas un kasija(kanēlis), ziloņkaulu namos stīgu spēles Tevi iepriecina. ¹

1. Augst.dz.4,11. Amos.3.15.

⁹ Tavā glītumā staigā ķēniņu meitas, brūte stāv Tev pa labo roku šķīstā Ofira zeltā. ¹

1. 1Ķēn.2,19. Augst.dz.6,8. Parād.21,9.

¹⁰ Klausies, meita, un redzi un griez šurp savas ausis, un aizmirsti savus ļaudis un sava tēva namu. ¹

1. 1Moz.2,24. 12,1. Mat.10,37.

¹¹ Tad Ķēniņam patiks tavs skaistums, jo Viņš ir tavs Kungs, un tev būs Viņu pielūgt. ¹

1. 1Pēt.3,6. Jes.54,5.

¹² Cora meita būs klāt ar dāvanām, bagāti ļaudis tavā priekšā pielūgs. ¹

1. 72,10. Joz.19,29. Joēl.3,9.

¹³ Viscaur skaistums ir ķēniņa meitas pilī, viņas apģērbs ir no rakstīta zelta darba! ¹

1. 2Moz.28,4. 1Pēt.3,3.4.

¹⁴ Izrakstītās drēbēs viņa top vadīta pie Ķēniņa, viņas draudzenes, tās jaunavas, kas iet viņai pakaļ, top vestas pie Tevis!

¹⁵ Ar prieku un līksmību tās top vadītas, un ieiet Ķēniņa pilī.

¹⁶ Tavu tēvu vietā Tev būs dēli, tos Tu celsi par lieliem kungiem pār visu zemi. ¹

1. Ebr.11,13.40. Jes.60,22. Zaha.12,8.

¹⁷ Es pieminēšu Tavu vārdu uz visiem radu radiem, tādēļ tautas Tevi teiks mūžīgi mūžam.

¹ Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim, augstām balsīm. Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, īsti varens palīgs bēdu laikā. ¹

1. 37,39. 45,1. 1Laik.16,20.

² Tādēļ nebīstamies, lai arī zeme pazūd, un kalni pašā jūras vidū nogrimst, ¹

1. Jes.54,10. Mat.21,21.

³ Lai viņas ūdeņi kauc un plosās un no viņas greznošanās kalni dreb. (Sela.) ¹

1. 46,7. Parād.17,15.

⁴ Taču upes strautiņi iepriecinās Dieva pilsētu, kur tā Visuaugstākā svētie dzīvokļi. ¹

1. 8,2. Jes.12,3. Eceh.47,1.

⁵ Dievs ir viņas vidū; tā nešaubīsies, Dievs viņai palīdzēs rītam austot. ¹

1. 30,6. 48,4. 87,1. Mat.16,18.

⁶ Pagāni kauc, valstis krīt, zeme izkūst, kad Viņš paceļ Savu balsi. ¹

1. 97,5.

⁷ Tas Kungs Cebaot ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu augstais patvērums. (Sela.) ¹

1. 20,2. 24,8.10. 135,4.

⁸ Nāciet un raugāt Tā Kunga darbus, kas postīšanu sūta virs zemes, ¹

1. 66,5.

⁹ Kas kariem liek mitēties pa visu pasauli, kas stopus salauž un šķēpus sadauza, kas ratus ar uguni sadedzina. ¹

1. 76,4. Joz.11,6.

¹⁰ Nostājaties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs. - Es būšu paaugstināts starp pagāniem. Es būšu paaugstināts zemes virsū.

¹¹ Tas Kungs Cebaot ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu augstais patvērums. (Sela.)

¹ Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Plaukšķinājiet priecīgi, visi ļaudis, un gavilējiet Dievam ar priecīgu balsi. ¹

1. 46,1. 2Ķēn.11,12.

² Jo Tas Kungs, tas visuaugstais, ir bijājams, liels ķēniņš pa visu zemi. ¹

1. 76,8. 93,1.

³ Viņš sadzīs tautas apakš mums, un ļaudis apakš mūsu kājām. ¹

1. 18,48.

⁴ Viņš mums izrauga mūsu mantojumu, Jēkaba godību, ko Viņš mīļo. (Sela.) ¹

1. 5Moz.9,26. Mal.1,2. Jes.61,6.

⁵ Dievs uzkāpj ar gavilēšanu, Tas Kungs ar skaņu bazūni. ¹

1. 68,19. 2Sam.6,15.

⁶ Dziediet Dievam, dziedājiet; dziediet mūsu Ķēniņam, dziedājiet.

⁷ Jo Dievs ir Ķēniņš pār visu zemi, dziediet Viņam dziesmu. ¹

1. Parād.11,15.

⁸ Dievs valda pār pagāniem, Dievs sēž uz Sava svētā krēsla. ¹

1. 2,8. 103,19.

⁹ Tautu lielkungi sapulcējušies par tautu Ābrahāma Dievam, jo zemes varenie pieder Dievam; Viņš ir ļoti paaugstināts. ¹

1. 5Moz.32,43.

¹ Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Tas Kungs ir liels un ļoti teicams mūsu Dieva pilsētā Viņa svētā kalnā. ¹

1. 2,6. 46,5. Parād.3,12.

² Jauki paceļas Ciānas kalns, visas zemes prieks, ziemeļa pusē, tā lielā Ķēniņa pilsēta. ¹

1. Raud.2,15. Mat.5,35.

³ Dievs viņas pilīs ir atzīts par patvērumu. ¹

1. 122,7. 46,6.8.

⁴ Jo redzi, ķēniņi sapulcējās un atnāca kopā;

⁵ Tie redzēja un brīnījās, tie iztrūcinājās un steidzās projām.

⁶ Drebēšana tos tur aizņēma, mokas tā kā sievu bērnu sāpēs. ¹

1. Jes.13,8.

⁷ Tu sadauzi lielos jūras kuģus caur austriņu. ¹

1. Ījab.27,21.

⁸ Tā kā bijām dzirdējuši, tā to esam redzējuši Tā Kunga Cebaot pilsētā, mūsu Dieva pilsētā. Dievs to stiprinās mūžīgi. (Sela.) ¹

1. Mat.16,18.

⁹ Ak Dievs, mēs pieminam Tavu žēlastību Tavā svētā namā.

¹⁰ Ak Dievs, tā kā Tavs vārds, tāpat ir Tava slava līdz pasaules galam, Tava labā roka ir taisnības pilna.

¹¹ Lai Ciānas kalns priecājās un Jūda meitas lai līksmojās Tavu tiesu labad. ¹

1. 97,8.

¹² Ejat ap Ciānu un apmetaties ap viņu, skaitiet viņas torņus.

¹³ Liekat vērā viņas mūrus, apraugāt viņas augstos namus, ka pēcnākamiem radiem to varat izteikt.

¹⁴ Jo šis Dievs ir mūsu Dievs mūžīgi mūžam. Viņš mūs vadīs līdz mūža galam. ¹

1. 68,21. Jes.25,6.10.

¹ Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,

² Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.

³ Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.

⁴ Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm. ¹

1. 78,2. 4Moz.12,8.

⁵ Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās? ¹

1. 27,1.

⁶ Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību. ¹

1. 52,9. Sak.11,28.

⁷ Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu, ¹

1. 3Moz.25,48.

⁸ (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi,) ¹

1. Mat.16,26.

⁹ Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.

¹⁰ Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem. ¹

1. Māc.2,16.18.

¹¹ Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.

¹² Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj. ¹

1. Māc.3,19. 2Pēt.2,12.

¹³ Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela.) ¹

1. Ījab.21,33.

¹⁴ Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. ¹

1. 49,12. Jes.66,24.

¹⁵ Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela.) ¹

1. 73,24. 1Moz.5,24. 1Ķēn.19,4. Hoz.13,14.

¹⁶ Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.

¹⁷ Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ. ¹

1. Māc.5,13.14. 1Tim.6,7.

¹⁸ Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis. ¹

1. 10,3.6.

¹⁹ Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam. ¹

1. 36,10. 58,9.

²⁰ Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj. ¹

1. 49,13.

¹ Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem. ¹

1. 1Laik.17,5. 26,1. 113,3. Joz.22,22.

² No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu. ¹

1. Raud.2,15. Jes.2,3. 60,2.3.

³ Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra. ¹

1. 96,13. 1Ķēn.19,11.12.

⁴ Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis. ¹

1. 5Moz.32,36.

⁵ Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem. ¹

1. 2Moz.24,8. Mat.24,30-31.

⁶ Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.) ¹

1. 1Moz.18,25. Jāņ.5,22.27.

⁷ Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs. ¹

1. 28,1. 2Moz.20,2. Nehem.9,26.27.

⁸ Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā. ¹

1. Jer.7,22.

⁹ No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.

¹⁰ Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.

¹¹ Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.

¹² Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums. ¹

1. 21,1. 2Moz.19,5. 1Kor.10,25.

¹³ Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?

¹⁴ Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus. ¹

1. 61,9. 69,31.32. Ebr.13,15.16.

¹⁵ Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt. ¹

1. (1Sam.15,22.) 91,15.

¹⁶ Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē. ¹

1. Rom.2,17.

¹⁷ Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus? ¹

1. 1Ķēn.14,9. Sak.3,11. 5,12. 12,1.

¹⁸ Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem. ¹

1. 1Pēt.4,4. Efe.5,11.

¹⁹ Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.

²⁰ Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.

²¹ To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm. ¹

1. Jes.42,14.

²² Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav. ¹

1. 5Moz.32,39.

²³ Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu. ¹

1. Lūk.1,77.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības! ¹

1. 2Sam.12,1.2. Lūk.18,13.

² Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.

³ Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr. ¹

1. 32,5.

⁴ Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā. ¹

1. 119,137. 2Sam.12,9. Rom.3,4.19.

⁵ Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi. ¹

1. 58,4. Jāņ.3,6.

⁶ Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību. ¹

1. Ījab.38,36. 1Kor.2,7.

⁷ Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs. ¹

1. 3Moz.14,6. 4Moz.19,6.18.

⁸ Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis. ¹

1. 38,4. Jes.38,13.

⁹ Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.

¹⁰ Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu. ¹

1. Jer.24,7. Eceh.16,26. Ap.darb.15,9.

¹¹ Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu. ¹

1. 1Sam.15,26. 16,14. Jer.7,15.

¹² Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.

¹³ Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas. ¹

1. Lūk.22,32. Hoz.14,10.

¹⁴ Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.

¹⁵ Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.

¹⁶ Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk. ¹

1. 40,7. 50,8.

¹⁷ Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi. ¹

1. 34,19. Jes.57,15. 66,2.

¹⁸ Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.

¹⁹ Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.

¹ Dāvida mācības dziesma dziedātāju vadonim, Kad Doēgs, tas Edomietis, nāca un Saulam sludināja un tam sacīja: Dāvids ir nācis Aķimeleka namā. Ko tu lielies ar ļaunumu, tu varmāka? Dieva žēlastība pastāv vienmēr. ¹

1. 32,1. 71,4.

² Tava mēle meklē postu kā trīts dzenams nazis, tu viltus perētājs. ¹

1. 5,10. 38,13. 57,5. Sak.18,8.

³ Tu mīļo ļaunumu vairāk nekā labumu, un melus vairāk nekā taisnību. (Sela.)

⁴ Tu labprāt runā posta vārdus, tu viltus mēle.

⁵ Tad Dievs arī tevi postīs mūžīgi, Viņš tevi sagrābs un tevi izraus no dzīvokļa, un izsakņos no dzīvības zemes. (Sela.) ¹

1. 55,14.

⁶ Un tie taisnie to redzēs un bīsies un smiesies par viņu: ¹

1. Ījab.22,19.

⁷ Redzi, tas ir tas vīrs, kas Dievu neturēja par savu spēku, bet paļāvās uz savu lielo bagātību; tas bija varens savā ļaunumā. ¹

1. 49,7. Ījab.31,24.

⁸ Bet es būšu kā zaļš eļļas koks Dieva namā, es paļaujos uz Dieva žēlastību mūžīgi mūžam. ¹

1. 92,13.15.

⁹ Es Tev pateikšos mūžam, ka Tu to esi darījis, un gaidīšu uz Tavu Vārdu, jo tas ir labs priekš Taviem svētiem. ¹

1. 37,5. 54,8.

¹ Dāvida mācības dziesma. Dziedātāju vadonim ar stabulēm. Ģeķis saka savā sirdī: Dieva nav. Tie samaitājās un sagānās ar netaisnību, nav neviena, kas labu dara.

² Dievs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, redzēt, vai jel kas esot prātīgs, kas Dievu meklē.

³ Bet tie visi atkāpušies, tie kopā samaitājušies; nav, kas labu dara, it neviena. ¹

1. Rom.3,10.

⁴ Vai tad to neatzīst tie ļauna darītāji, kas manus ļaudis ēd, kā ēd maizi, bet Dievu tie nepiesauc.

⁵ Tad tiem uzkrita bailes, kur bailes nebija; jo Dievs izklīdināja tavu spaidītāju kaulus; Tu tos liki kaunā, jo Dievs tos bija atmetis. ¹

1. Sak.28,1.

⁶ Ak, kaut Israēla pestīšana nāktu no Ciānas! Kad Dievs novērsīs Savu ļaužu cietumu, tad Jēkabs priecāsies un Israēls līksmosies.

¹ Dāvida mācības dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Kad Zifieši nāca un Saulam sacīja: vai Dāvids pie mums nav paslēpies? Ak Dievs atpestī mani caur Savu vārdu un nes man tiesu caur Savu varu. ¹

1. 25,11. 52,1. 82,3. 1Sam.23,19. 26,1.

² Ak Dievs, klausi manu lūgšanu, liec vērā, ko mana mute runā. ¹

1. 4,2.

³ Jo svešinieki ceļas pret mani, un briesmīgi ļaudis meklē manu dvēseli; tie netur Dievu priekš savām acīm. (Sela.) ¹

1. 10,16. 86,14. 120,5.

⁴ Redzi, Dievs man ir par palīgu; Tas Kungs ir tas, kas manu dvēseli uztur.

⁵ Viņš maksās to ļaunumu maniem nicinātājiem; izdeldē tos pēc Tavas uzticības.

⁶ Tad es Tev upurēšu ar labu prātu, es pateikšos, Kungs, Tavam Vārdam, ka tas ir tik labs. ¹

1. 52,11. 54,3. 3Moz.7,16. 22,21.23.

⁷ Jo Viņš mani izglābis no visām bēdām, ka mana acs ar prieku uzlūko manus ienaidniekus. ¹

1. 59,11.

¹ Dāvida mācības dziesma, dziedātāju vadonim, uz koklēm. Griezies, ak Dievs, pie manas lūgšanas un nepaslēpies no manām sirds nopūtām. ¹

1. 54,1.

² Liec mani vērā un paklausi mani; es esmu pilns nemiera savās raizēs, ka man jānopūšās.

³ Tāpēc ka ienaidnieks kliedz un bezdievīgais spaida; jo tie gāž postu uz mani un ienīst mani ar dusmām.

⁴ Mana sirds mokās iekš manis, un nāves izbailes man uzkritušas. ¹

1. 18,5.

⁵ Trīcēšana un drebēšana man uzgājusi, un bailes man uzbrukušas. ¹

1. Eceh.7,18.

⁶ Es sacīju: kaut man būtu spārni kā balodim; es gribētu skriet, kur varētu palikt. ¹

1. Jes.60,8.

⁷ Redzi, es tālu nobēgtu un apmestos tuksnesī. (Sela.) ¹

1. Parād.12,14.

⁸ Steigšus es izglābtos no bargas aukas un vētras. ¹

1. Jes.25,4.

⁹ Aprij tos, Kungs, sajauc viņu mēles; jo es redzu varas darbus un ķildas pilsētā. ¹

1. 1Moz.11,7. 2Sam.15,31.

¹⁰ Dienām naktīm tādas lietas ir pa viņas mūriem, un netaisnība un varas darbs ir viņas vidū. ¹

1. Augst.dz.3,3.

¹¹ Posts tur iekšā, pārestība un viltība neatstājās no viņas ielām.

¹² Jo tas nav ienaidnieks, kas mani apkauno, to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas pret mani lielās, priekš tā es varētu apslēpties;

¹³ Bet tu esi cilvēks no manas kārtas, mans biedrs un mans draugs. ¹

1. 2Sam.15,12.31. 41,10.

¹⁴ Mēs kopā mīļi sarunājamies un kopā gājām Dieva namā. ¹

1. 42,5.

¹⁵ Lai nāve tiem uzbrūk, lai tie dzīvi nogrimst ellē, jo blēdības ir iekš viņu dzīvokļiem pašā viņu vidū. ¹

1. 4Moz.16,33.

¹⁶ Bet es piesaukšu Dievu, un Tas Kungs mani izpestīs.

¹⁷ Vakaros un rītos un dienas vidū es nopūtīšos un žēlošos, tad Viņš klausīs manu balsi. ¹

1. Dan.6,10.

¹⁸ Viņš uz mieru atpestī manu dvēseli no tiem, kas pret mani karo, jo to ir liels pulks man pretim. ¹

1. 3,2.

¹⁹ Tas stiprais Dievs, kas mūžam paliek, mani paklausīs un tos pazemos. (Sela.) Jo tie nemaz neatgriežas un Dievu nebīstas! ¹

1. 9,5. Jer.2,30. 5,3.

²⁰ Jo tie pieliek savas rokas pie viņa draugiem un sagāna viņa derību. ¹

1. 35,20.

²¹ Viņu mute ir glumāka nekā sviests, bet viņu sirdī ir karš; viņu vārdi ir mīkstāki nekā eļļa, un ir taču pliki zobeni. ¹

1. 57,5. Sak.5,3.4. Jer.9,8.

²² Met savu nastu uz To Kungu, Tas tevi uzturēs; Viņš ne mūžam neļaus, ka taisnais šaubās. ¹

1. 37,5. (Mat.11,28.)

²³ Bet Tu, ak Dievs, tos nometīsi dziļā bedrē. Tie asins kārīgie un viltnieki nepanāks ne pusmūžu; bet es uz Tevi paļaujos. ¹

1. 5,7.

¹ Dāvida sirds dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „mēmais balodis svešumā“; kad Fīlisti Gatā viņu bija saņēmuši. Apžēlojies par mani, ak Dievs, jo cilvēki mani grib aprīt; cauru dienu pretinieks mani apbēdina. ¹

1. 16,1. 22,1. 124,3 1Sam.21,11.

² Mani ienaidnieki cauru dienu mani grib aprīt, jo daudz ir, kas man pretī stāv lepnībā.

³ Baiļu dienā es uz Tevi paļaujos.

⁴ Iekš Dieva es slavēšu Viņa vārdu, es paļaušos uz Dievu un nebīšos; ko miesa man darīs? ¹

1. 56,11.12.

⁵ Cauru dienu tie pārgroza manus vārdus, visas viņu domas pret mani ir uz ļaunu.

⁶ Tie turas kopā un glūn, tie apsargā manas pēdas, tā kā kas pēc manas dvēseles tīko.

⁷ Vai tad tie ar tādu netaisnību izglābsies? Gāz zemē, ak Dievs, tos ļaudis iekš dusmības! ¹

1. 55,24. 59,12.

⁸ Tu skaiti manas bēgšanas, saņem traukā manas asaras; vai tās nav Tavā grāmatā? ¹

1. 139,16.

⁹ Tad mani ienaidnieki griezīsies atpakaļ tai dienā, kad es saukšu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani.

¹⁰ Iekš Dieva es slavēšu to vārdu, iekš Tā Kunga es slavēšu to vārdu. ¹

1. 56,5.

¹¹ Es paļaujos uz Dievu, es nebīšos; ko cilvēki man var darīt? ¹

1. 118,6. Ebr.13,6.

¹² Tev, Dievs, es esmu apsolījies, Tev es maksāšu pateicības upurus. ¹

1. 50,14.

¹³ Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, ir manu dvēseli no slīdēšanas, ka es priekš Dieva vaiga staigāju dzīvības gaismā. ¹

1. 17,5. 27,13. 116,8.9.

¹ Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „nesamaitā“; kad tas no Saula bēga alā. Apžēlojies par mani, ak Dievs, apžēlojies par mani, jo uz Tevi cerē mana dvēsele, un apakš Tavu spārnu ēnas es gribu cerēt, kamēr nelaime būs pārgājusi. ¹

1. 56,1. 61,5. 1Sam.22,1. 24,4. Jes.26,20.

² Es piesaukšu Dievu, to visuaugsto, to stipro Dievu, kas par mani visu izdarīs. ¹

1. 138,8.

³ Viņš sūta no debesīm un palīdz man, un apkauno manu aprijēju. (Sela.) Dievs sūta Savu žēlastību un patiesību. ¹

1. 40,11.

⁴ Mana dvēsele ir starp lauvām; es guļu starp cilvēku bērniem kā starp liesmām; viņu zobi ir šķēpi un bultas, un viņu mēle ass zobens. ¹

1. 7,3. 55,22. 59,8.

⁵ Parādi, Dievs, Savu augstību pār debesīm, un Savu godību pār visu pasauli! ¹

1. 8,2.

⁶ Tie izpleš tīklu maniem soļiem, mana dvēsele ir nospiesta; manā priekšā tie bedri rakuši, paši krituši iekšā. (Sela.) ¹

1. 7,16. 31,5.

⁷ Mana sirds ir droša, Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu.

⁸ Uzmosties, mans gods, uzmostaties, stabules un kokles, es uzmodīšos ar rīta blāzmu. ¹

1. 16,9. 33,2.

⁹ Es Tev pateikšos, Kungs, starp tiem ļaudīm, es Tevi slavēšu starp tautām. ¹

1. 18,50.

¹⁰ Jo Tava žēlastība ir liela līdz debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem. ¹

1. 36,6.

¹¹ Parādi, Dievs, Savu augstību pār debesīm, Savu godību pār visu pasauli. ¹

1. 57,6.

¹ Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „nesamaitā.“ Vai tad jūs esat mēmi, ka nerunājat taisnību un nepareizi tiesājat, jūs cilvēku bērni? ¹

1. 57,1. 82,6.7. Sak.31,8.9.

² Tiešām, savā sirdī jūs darāt netaisnību virs zemes, ar savām rokām jūs dzenaties uz varas darbu.

³ Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, kas melus runā, alojās no pašām mātes miesām. ¹

1. 51,7. 1Moz.8,21.

⁴ Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž, ¹

1. 140,4.

⁵ Ka tā nedzird vārdotāja balsi, kas labi māk apvārdot. ¹

1. Māc.10,11.

⁶ Ak Dievs, salauzi viņiem zobus mutē, ak Kungs, izrauj jauno lauvu dzerokļus! ¹

1. 3,8. Ījab.29,12.

⁷ Lai tie izšķīst kā ūdens, kas notek; kad tie uzvelk savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas, ¹

1. 2Sam.14,14.

⁸ Tā kā gliemezis, kas izkūst, tā lai tie izgaist tā kā sievas nelaikā dzimis bērns, tā lai tie neredz saules. ¹

1. Ījab.3,16. Māc.6,3.

⁹ Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, viņš tos aizraus dzīvus, kā ar karstu dusmību.

¹⁰ Tas taisnais priecāsies, kad viņš redz atriebšanu, viņš mazgās savas kājas bezdievīgo asinīs. ¹

1. 68,24.

¹¹ Un cilvēki sacīs: tam taisnam būs augļi; tiešām, Dievs ir soģis virs zemes. ¹

1. 7,9. Jes.3,10.

¹ Dāvida sirds dziesma, pēc: „nesamaitā“; kad Sauls nosūtīja, vaktēt to namu, ka viņu nokautu. Izglāb mani, mans Dievs, no maniem ienaidniekiem, pasargi mani no tiem, kas pret mani ceļas. ¹

1. 58,1. 1Sam.19,11.

² Izglāb mani no ļauna darītājiem un atpestī mani no asins ļaudīm.

³ Jo redzi tie glūn uz manu dvēseli, vareni sapulcējās pret mani, lai gan neesmu grēkojis nedz noziedzies, ak Kungs!

⁴ Bez vainas tie tek un sataisās. Uzmosties man palīgā un skaties! ¹

1. 44,24.

⁵ Tu, ak Kungs, Dievs Cebaot, Israēla Dievs, uzmosties, piemeklēt visus pagānus, neapžēlojies par nevienu, kas tik viltīgi dodas uz netaisnību. (Sela.)

⁶ Vakarā tie atnāk, rūc kā suņi, un tekā(skraida) apkārt pa pilsētu. ¹

1. 59,15.16.

⁷ Redzi, tie ar savu muti plukšķ, zobeni ir viņu lūpās, jo - kas to dzird? ¹

1. 57,5. 64,6.

⁸ Bet Tu, Kungs, par tiem smiesies, Tu apmēdīsi visus pagānus. ¹

1. 2,4. Sak.1,26.

⁹ Pret viņu varu es gaidīšu uz Tevi, jo Dievs ir mans patvērums.

¹⁰ Dievs man bagātīgi parāda Savu žēlastību, Dievs man liek ar prieku uzlūkot savus pretiniekus. ¹

1. 54,9.91,8.

¹¹ Nenokauj tos, ka mani ļaudis to neaizmirst, izklīdini tos ar Savu varu, un nogāz tos, ak Kungs, mūsu priekšturamās bruņas! ¹

1. 56,8.

¹² Tīri grēks ir viņu lūpu vārdi, tāpēc lai tie top sagūstīti savā lepnībā, viņu lādēšanas un to melu pēc, ko tie runā.

¹³ Izdeldē tos dusmībā, izdeldē tos, ka to vairs nav, un lai atzīst, ka Dievs ir valdītājs iekš Jēkaba līdz pasaules galam. (Sela.) ¹

1. 9,21.

¹⁴ Vakarā tie atnāk, rūc kā suņi, un tekā apkārt pa pilsētu.

¹⁵ Tie skraida šurp un turp barības pēc, un kad nav paēduši, paliek pa nakti.

¹⁶ Bet es dziedāšu no Tava stipruma un teikšu rītos Tavu žēlastību, jo Tu man esi bijis augsts patvērums un glābšana bēdu dienā. ¹

1. 30,6.

¹⁷ No Tevis es dziedāšu, mans stiprums, jo Tu, Dievs, esi mans patvērums, mans žēlīgais Dievs!

¹ Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: „lilija ir liecība“; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums. ¹

1. 59,1. 80,1. 2Sam.1,18. 8,13. 10,1.18. 1Laik.19,3.

² Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās. ¹

1. Jes.24,19.20.

³ Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis. ¹

1. 75,9.

⁴ Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela.) ¹

1. 20,6. Jes.11,10. Rom.15,8.

⁵ Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs! ¹

1. 108,6.

⁶ Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju. ¹

1. 89,36. Soģ.8,5.

⁷ Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis. ¹

1. 1Moz.49,10. 2Sam.2,9.

⁸ Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedzi par Mani! ¹

1. 2Sam.8,1. 2,14.

⁹ Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam? ¹

1. 31,22.

¹⁰ Vai ne tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku? ¹

1. 44,10.

¹¹ Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas. ¹

1. 118,8.

¹² Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus. ¹

1. 44,6.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Klausi, ak Dievs, manu saukšanu, ņem vērā manu lūgšanu. ¹

1. 5,2.

² No zemes gala es Tevi piesaucu, kad mana sirds bēdājās; vadi Tu mani uz akmens kalnu, jo man tas par augstu. ¹

1. 27,5. 42,7.

³ Jo Tu man esi patvērums, stiprs tornis pret maniem ienaidniekiem. ¹

1. 71,3.

⁴ Es palikšu Tavā dzīvoklī mūžīgi, es patveršos Tavu spārnu pavēnī. (Sela.) ¹

1. 15,1. 36,8. 63,8.

⁵ Jo Tu, Dievs, esi klausījis manas solīšanas, Tu devis mantību tiem, kas Tavu Vārdu bīstas.

⁶ Tu vairosi ķēniņam dzīvības laiku; viņa gadi paliks līdz radu radiem. ¹

1. 21,5.

⁷ Viņš sēdēs mūžīgi Dieva priekšā; parādi viņam žēlastību un patiesību, kas viņu pasargā. ¹

1. 57,4. 2Sam.7,18.

⁸ Tad es dziedāšu Tavam Vārdam mūžīgi, lai es maksāju savus solījumus dienu no dienas. ¹

1. 65,2. Ījab.22,27.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, Jedutunam. Tiešām, mana dvēsele ir klusu uz Dievu, no Viņa nāk mana pestīšana. ¹

1. 37,7. 39,1.

² Tiešām, Viņš ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es daudz nešaubīšos. ¹

1. 62,7.

³ Cik ilgi jūs visi vienam krītat virsū, to satrieciet kā ielīkušu sienu un iedauzītu mūri? ¹

1. Jes.30,13.

⁴ Viņi uz to vien domā, viņu nogāzt no viņa godības; tiem patīk meli; ar savu muti tie svētī, bet sirds dziļumā tie lād. (Sela.) ¹

1. 28,3.

⁵ Tiešām, mana dvēsele, esi klusu uz Dievu, jo no Viņa ir mana cerība.

⁶ Viņš vien ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es nešaubīšos, ¹

1. 18,2.

⁷ Pie Dieva ir mana pestīšana un mans gods, mana stipruma klints, mana cerība stāv uz Dievu. ¹

1. 3,4.

⁸ Cerējiet uz Viņu vienmēr, jūs ļautiņi, izgāziet savu sirdi Viņa priekšā; Dievs mums ir par patvērumu. (Sela.) ¹

1. 42,5. 1Sam.1,15.

⁹ Tiešām, cilvēku bērni nav nekas, lieli ļaudis ir nelietība; uz svariem likti tie kopā būtu vieglāki nekā vējš. ¹

1. 4,3. 146,3.4.

¹⁰ Nepaļaujaties uz netaisnību un uz laupījumu neliekat tukšu cerību; kad bagātība vairojās, tad nedodaties uz to ar savu sirdi. ¹

1. 49,7. 1Tim.6,9.17.

¹¹ Dievs vienu vārdu ir runājis, to dažkārt esmu dzirdējis, ka Dievs ir varens. ¹

1. Ījab.39,35.

¹² Un Tu, ak Kungs, esi žēlīgs, jo Tu maksā ikvienam pēc viņa darba. ¹

1. Mat.16,27. Rom.2,6.

¹ Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav. ¹

1. 143,6. 1Sam.22,5. 23,14.15. 24,1.

² Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību. ¹

1. 26,8.

³ Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.

⁴ Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā. ¹

1. 119,48.

⁵ Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām. ¹

1. 65,5.

⁶ Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi. ¹

1. Mat.14,25.

⁷ Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi. ¹

1. 61,5.

⁸ Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura. ¹

1. 89,22.

⁹ Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos. ¹

1. 55,96. Eceh.32,18-24.

¹⁰ Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.

¹¹ Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta. ¹

1. 5Moz.6,13. 2Sam.15,21.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausi, ak Dievs, manu balsi, kad es žēlojos; pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām.

² Apslēp mani no ļaunu ļaužu padomiem, no ļaundarītāju trakošanas. ¹

1. 27,5. 31,11.

³ Tie savas mēles trin kā zobenu, un uzvelk savas bultas, savus rūgtos vārdus, ¹

1. 59,8. 120,4.

⁴ Šaut slepeni nenoziedzīgam; tie šauj viņam piepeši un nebīstas. ¹

1. 11,2.

⁵ Tie iedrošinājās paši ļaunā padomā, tie runā, slepeni likt valgus, un saka: kas to redzēs? ¹

1. 94,7.

⁶ Tie domā uz visādu blēdību, tiem gatavs ir viņu gudrais padoms, prātu un sirdi nevienam nevar izdibināt.

⁷ Bet Dievs ar bultu tos šaus piepeši, ka tiem gan sāpēs.

⁸ Caur savu pašu mēli tie taps apgāzti; ikkurš, kas uz tiem skatās, bēgs. ¹

1. 22,8. 141,10.

⁹ Un visi cilvēki bīsies un sacīs: to Dievs ir darījis, un sapratīs, ka tas ir Viņa darbs.

¹⁰ Tas taisnais priecāsies iekš Tā Kunga, un paļausies uz Viņu, un visi sirdsskaidrie teiktin teiksies.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Dievs, klusībā iekš Ciānas Tu topi slavēts, un solījumi Tev top maksāti. ¹

1. 50,14. 62,2.

² Tu paklausi lūgšanas, visa miesa nāk pie Tevis. ¹

1. 145,21.

³ Noziegumi mūs ir pārvarējuši, - mūsu pārkāpumus, tos Tu salīdzini!

⁴ Svētīgs tas, ko Tu izredzi, un kam Tu vaļu dod pie Tevis nākt un dzīvot Tavos pagalmos; mēs tapsim paēdināti no Tava nama labuma Tavā svētā dzīvoklī. ¹

1. 15,1. 36,9.

⁵ Paklausi mūs pēc tās taisnības, kas brīnišķas lietas dara, ak Dievs, mūsu Pestītājs, Tu patvērums visām zemes robežām, un tiem, kas tālu pie jūras dzīvo. ¹

1. 45,5. 106,22.

⁶ Tu stiprini kalnus ar Savu spēku, Tu apjozies ar varu, ¹

1. 18,40.

⁷ Tu klusini jūras kaukšanu, viņas viļņu kaukšanu un ļaužu troksni, ¹

1. 89,10. Jes.17,12.13.

⁸ Ka tie, kas dzīvo tanīs robežās, bīstas no Tavām zīmēm. Tu iepriecini visu, kas kust, vakarā un rītā. ¹

1. 104,20.23.

⁹ Tu piemeklē zemi un to dzirdini un to dari ļoti bagātu. Dieva upīte ir ūdens pilna. Tu liec viņu labībai labi izdoties, jo tā Tu zemi apkopi. ¹

1. 46,5. 1Moz.2,10. 5Moz.11,10. Rut.1,6.

¹⁰ Tu slacini viņas vagas, un liec lietum līt uz viņas arumiem; Tu tos dari mīkstus caur lāsēm, Tu svētī viņas asnus. ¹

1. 67,7.

¹¹ Tu pušķo gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no taukumiem. ¹

1. 61,2.

¹² Tuksneša ganības pil un pakalni ar prieku ir apjozti. ¹

1. 35,1.2.

¹³ Lauki ir apģērbti ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ar labību apklātas, ka gavilē un dzied.

¹ Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme! ¹

1. 98,4.

² Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.

³ Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.

⁴ Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela.)

⁵ Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem. ¹

1. 46,9.

⁶ Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies. ¹

1. 2Moz.14,21.22. Joz.3,16.17.

⁷ Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela.)

⁸ Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.

⁹ Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām. ¹

1. 56,14.

¹⁰ Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē. ¹

1. 12,7. Jes.48,10. Sak.17,3.

¹¹ Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu. ¹

1. 68,20.

¹² Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas. ¹

1. Jes.43,2. 51,23.

¹³ Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,

¹⁴ Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail. ¹

1. Soģ.11,35.

¹⁵ Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela.) ¹

1. 3Moz.1,13. 3,11.

¹⁶ Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles. ¹

1. 34,12.

¹⁷ Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.

¹⁸ Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis. ¹

1. 17,1. Sak.28,9. Jāņ.9,31.

¹⁹ Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.

²⁰ Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.

¹ Dziesma dziedātāju vadonim, dziedama uz koklēm. Lai Dievs par mums apžēlojās un mūs svētī, lai Viņš apgaismo Savu vaigu pār mums! (Sela.) ¹

1. 4Moz.6,24.26.

² Ka virs zemes Tavs ceļš top zināms, starp visiem pagāniem Tava pestīšana. ¹

1. 98,3.

³ Tev, Dievs, pateicās ļaudis, Tev pateicās visi ļaudis. ¹

1. 45,18.

⁴ Tautas priecājās un gavilē, ka Tu ar taisnību tiesā ļaudis un vadi tautas zemes virsū. ¹

1. 96,13.

⁵ Tev, Dievs, pateicās ļaudis, Tev pateicās visi ļaudis.

⁶ Zeme izdod savus augļus; Dievs, mūsu Dievs, svētī mūs! ¹

1. 85,13.

⁷ Svēti mūs, Dievs, un visi zemes gali lai Viņu bīstas! ¹

1. 96,9.

¹ Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim dziedama. Lai Dievs ceļas, ka Viņa ienaidnieki top izklīdināti, un Viņa nīdētāji bēg Viņa priekšā. ¹

1. 4Moz.10,35.

² Izdzen tos, tā kā dūmi top izdzīti; tā kā vasks ugunī top kausēts, tāpat bezdievīgie ies bojā Dieva priekšā. ¹

1. Hoz.13,3.

³ Bet taisnie priecāsies un līksmosies Dieva priekšā, un no sirds dibina(dziļuma) priecāsies. ¹

1. 32,11.

⁴ Dziediet Dievam, dziediet Viņa vārdam, sataisiet ceļu Tam, kas brauc pa tuksnešiem. Viņa vārds ir Kungs, - un līksmojaties Viņa priekšā. ¹

1. 68,8. Jes.40,3. 57,14.

⁵ Viņš ir bāriņu tēvs un atraitņu tiesnesis, Viņš ir Dievs Savā svētā dzīvoklī, ¹

1. 10,14. 2Moz.22,22.

⁶ Tāds Dievs, kas vientuļiem dod namā dzīvot, kas cietumniekus izved pie labklāšanās; bet atkāpējiem jādzīvo tukšumā. ¹

1. 68,19. 113,9. 146,7.

⁷ Dievs, kad Tu gāji Savu ļaužu priekšā, kad Tu staigāji tuksnesī, (Sela.) ¹

1. 2Moz.13,20.21. 1Sam.8,20.

⁸ Tad zeme drebēja un debesis pilēja Dieva priekšā, un tas Sinaī, Tā Dieva priekšā, kas ir Israēla Dievs. ¹

1. 2Moz.19,16.19. Soģ.5,4.5.

⁹ Tu, Dievs, devi nolīt bagātam lietum; Savu iemantojamo tiesu, kas bija noguruši, Tu spirdzināji, ¹

1. 28,9. 2Moz.16,4.

¹⁰ Ka Tava draudzīte tur var dzīvot; Tu, Dievs, atspirdzini bēdīgos ar Savu labumu.

¹¹ Tas Kungs dod vēsti ar lielu pulku priecas sludinātāju. ¹

1. 68,26. Jes.40,9.

¹² Karaspēku ķēniņi bēga, tie bēga, un nama dzīvotāja izdalīja laupījumu. ¹

1. 2Sam.1,24.

¹³ Kad lēģerī esat apmetušies, tad jūs spīdiet kā baložu spārni ar sudrabu apklāti, un kam ir spalvas kā zaļgans zelts. ¹

1. 1Moz.49,14. Soģ.5,16.

¹⁴ Kad tas Visuvarenais tur ķēniņus izkaisa, tad ir balts kā sniegs uz Zalmona. ¹

1. Nehem.9,22.

¹⁵ Dieva kalns ir Basanas kalns, kalns ar daudz virsotnēm ir Basanas kalns.

¹⁶ Kāpēc jūs apskaužat, jūs augstie kalni to kalnu, kur Dievam patīk mājot? Tiešām, Tas Kungs tur dzīvos mūžam. ¹

1. 78,68.

¹⁷ Dieva ratu ir daudz tūkstošu tūkstoši, Tas Kungs ir viņu vidū, tā kā uz Sinaī Savā svētumā. ¹

1. 5Moz.38,2. 2Ķēn.6,17. Dan.7,10.

¹⁸ Tu esi uzkāpis augstībā, cietumu Tu esi vedis cietumā, par dāvanām Tu esi dabūjis cilvēkus, arī atkāpējus, ka tie dzīvo, ak Kungs Dievs. ¹

1. 47,6. 68,7. Efe.4,8. Kol.2,15. Ap.darb.2,33. Jāņ.1,16.

¹⁹ Slavēts lai ir Tas Kungs, ikdienas Viņš nes mūsu nastu; Dievs ir mūsu pestīšana. (Sela.) ¹

1. 66,11. Ījab.5,18. 1Kor.1,13.

²⁰ Dievs mums ir Dievs, kas pilnīgi izpestī, un pie Tā Kunga Dieva ir izvešana no nāves. ¹

1. Parād.1,8.

²¹ Tiešām, Dievs sadauzīs pieri Saviem ienaidniekiem, un matu pilno galvu tiem, kas staigā savos noziegumos. ¹

1. 110,6.

²² Tas Kungs saka, Es atvedīšu, Es atvedīšu atkal no Basanas, Es atvedīšu atkal no jūras dziļumiem. ¹

1. 2Moz.14,29. 4Moz.21,33.

²³ Tādēļ tu mērksi savu kāju ienaidnieku asinīs, un tavi suņi tās laizīs. ¹

1. 58,11.

²⁴ Tavi gājumi, ak Dievs, top redzēti, mana stiprā Dieva, mana ķēniņa, gājumi svētā vietā.

²⁵ Dziedātāji iet papriekš, spēlētāji pakaļ bungotāju meitu starpā.

²⁶ Teiciet Dievu, To Kungu, draudzes sapulcē, jūs, kas no Israēla avota. ¹

1. Jes.48,1. Rom.1,3.4. 9,5.

²⁷ Tur pār tiem valda mazais Benjamins, Jūda lielkungi ar saviem pulkiem, Zebulona lielkungi, Naftalus lielkungi. ¹

1. 5Moz.33,12. 1Sam.9,21. Jes.9,1. Filip.3,5. 1Kor.15,8.

²⁸ Tavs Dievs ir pavēlējis tavai valstij būt stiprai; stiprini, ak Dievs, ko Tu mums par labu esi darījis. ¹

1. 54,8.

²⁹ Tava nama dēļ Jeruzālemē ķēniņi Tev atnesīs dāvanas. ¹

1. 72,10.15.

³⁰ Rāj to zvēru niedrēs, to vēršu pulku ar tautu teļiem, lai tie zemē metās ar sudraba gabaliem. Viņš izklīdina tautas, kam tīk karot. ¹

1. 22,13. Ījab.40,16. Jes.29,3.

³¹ Lieli kungi nāks no Ēģiptes, Moru zeme steigsies, izstiept savas rokas uz Dievu. ¹

1. Jes.11,11. 19,21. 45,14.

³² Jūs pasaules valstis, dziediet Dievam, dziediet Tam Kungam, (Sela.)

³³ Tam, kas brauc pa debesu debesīm, kas no iesākuma. Redzi, Viņš dos Savam pērkonam spēcīgu skaņu. ¹

1. 29,4. 1Ķēn.8,27.

³⁴ Dodiet Dievam godu! Viņa augstība ir pār Israēli, un Viņa spēks pār augstiem padebešiem. ¹

1. 29,1. 5Moz.33,26.

³⁵ Dievs, Tu esi bijājams no Savas svētās vietas, Tu stiprais Israēla Dievs. Viņš dod tiem ļaudīm stiprumu un spēku, - slavēts lai ir Dievs! ¹

1. 29,11.

¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „lilijas“. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei. ¹

1. 45,1. Jon.2,6.

² Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj. ¹

1. 40,3. 144,7.

³ Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu. ¹

1. 22,3. 38,11.

⁴ Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis. ¹

1. 35,11.19. 38,20. 40,13. Jāņ.15,25. Filip.2,6.

⁵ Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti. ¹

1. 2Kor.5,21.

⁶ Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs! ¹

1. Lūk.24,21.

⁷ Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu. ¹

1. 44,16.

⁸ Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem. ¹

1. 38,12. Ījab.19,13. Jāņ.1,11. 7,5.

⁹ Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani. ¹

1. Jāņ.2,17. Rom.15,3.

¹⁰ Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.

¹¹ Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu. ¹

1. 35,13.

¹² Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem. ¹

1. Raud.3,63.

¹³ Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības. ¹

1. 32,6. Jes.49,8.

¹⁴ Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem. ¹

1. 18,17.18.

¹⁵ Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani. ¹

1. 69,3.

¹⁶ Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības! ¹

1. 63,4. 109,21.

¹⁷ Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.

¹⁸ Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.

¹⁹ Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.

²⁰ Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu. ¹

1. Raud.1,2.9.

²¹ Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis. ¹

1. Raud.3,19. Mat.27,34.38.

²² Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu. ¹

1. Lūk.21,34.35. Rom.11,9.10.

²³ Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās. ¹

1. Jāņ.12,40. Lūk.19,42.

²⁴ Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.

²⁵ Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos. ¹

1. Ap.darb.1,20. Mat.23,38.

²⁶ Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis. ¹

1. Jes.53,4.

²⁷ Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības. ¹

1. 81,13. Rom.1,24.

²⁸ Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti. ¹

1. 2Moz.32,32. Jes.4,3.

²⁹ Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.

³⁰ Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību. ¹

1. 28,7.

³¹ Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi. ¹

1. 50,9.13. 51,21.

³² Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos. ¹

1. 22,27. 1Laik.17,10.

³³ Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.

³⁴ Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās. ¹

1. 148,1.

³⁵ Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos. ¹

1. 51,20. Jes.26,1.

³⁶ Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos. ¹

1. 102,29.

¹ Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim, par piemiņu. Steidzies, ak Dievs, mani izglābt, ak Kungs, man palīdzēt. ¹

1. 38,1. 40,14.

² Lai top kaunā un kļūst apkaunoti, kas manu dvēseli meklē, lai top atpakaļ dzīti un paliek kaunā, kas priecājās par manu nelaimi.

³ Lai tie griežas atpakaļ sava kauna dēļ, kas saka: Tā, tā!

⁴ Iekš Tevis lai priecājās un līksmojās visi, kas Tevi meklē; lai tie, kas Tavu pestīšanu mīļo, vienmēr saka: augsti slavēts ir Dievs.

⁵ Bet es esmu bēdīgs un nabags; - ak Dievs, steidzies pie manis. Tu esi mans palīgs un mans glābējs, ak Kungs, nekavējies!

¹ Uz tevi, Kungs, es paļaujos, ne mūžam neliec man palikt kaunā. ¹

1. 31,2.

² Izglāb mani caur Savu taisnību un atsvabini mani, atgriez Savu ausi pie manis un atpestī mani. ¹

1. 31,2.3.

³ Esi man par patvērumu, kur es varu dzīvot, kur vienmēr varu bēgt. Tu esi solījis, mani atpestīt, jo Tu esi mans kalns un mana stiprā pils. ¹

1. 18,2.

⁴ Mans Dievs, izglāb mani no bezdievīgā rokas, no netaisnā un varas darītāja rokas,

⁵ Jo Tu esi mana cerība, Kungs, Dievs, mana drošība no manas jaunības.

⁶ Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, Tu mani esi izvilcis no mātes miesām, mana dziesma Tevi teic bez mitēšanās. ¹

1. 22,10.11.

⁷ Es esmu daudziem par ērmu, bet Tu esi mans stiprais patvērums. ¹

1. 4,4.

⁸ Lai mana mute pildās ar Tavu teikšanu, cauru dienu ar Tavu godu. ¹

1. 51,17.

⁹ Neatmet mani vecumā, neatstāj mani, kad spēks man zūd. ¹

1. 64,4.

¹⁰ Jo mani ienaidnieki mani aprunā, un kas uz manu dvēseli glūn, tie kopā spriež padomu ¹

1. 38,13.

¹¹ Sacīdami: Dievs viņu ir atstājis, dzenaties pakaļ, sagrābiet viņu, jo glābēja nav.

¹² Dievs, neesi tālu no manis, mans Dievs, steidzies man palīgā. ¹

1. 70,2.

¹³ Lai top kaunā, lai iet bojā, kas manai dvēselei turas pretī, ar kaunu un smieklu lai top apsegti, kas meklē manu nelaimi. ¹

1. 6,24.

¹⁴ Bet es vienmēr cerēšu un vairošu visu Tavu slavu.

¹⁵ Mana mute izteiks Tavu taisnību, cauru dienu Tavu pestīšanu, jebšu to nemāku izskaitīt. ¹

1. 40,6.

¹⁶ Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es pieminēšu Tavu taisnību, Tevi vien. ¹

1. 66,13.

¹⁷ Ak Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības; un līdz šim es pasludināju Tavus brīnumus. ¹

1. 9,2.

¹⁸ Tad nu arīdzan, kad vecums un sirmi mati ir klāt, neatstāj mani, ak Dievs, tiekams es Tavu elkoni būšu pasludinājis bērnu bērniem un Tavu stiprumu visiem pēcnākamiem. ¹

1. 71,9.

¹⁹ Tava taisnība, ak Dievs, ir it augsta, Tu dari lielas lietas; Dievs, kas ir tāds kā Tu? ¹

1. 86,8.

²⁰ Tu man lieci redzēt daudz bēdas un mokas, Tu mani darīsi atkal dzīvu, un mani izvilksi no zemes dziļumiem. ¹

1. 86,13. 1Sam.2,6.

²¹ Vairo manu godu, un iepriecini mani atkal.

²² Es Tevi arī slavēšu ar stīgu skaņām par Tavu uzticību, mans Dievs; es Tevi slavēšu ar koklēm, ak Svētais iekš Israēla! ¹

1. 22,4.

²³ Manas lūpas gavilēs, kad es Tev dziedāšu, un mana dvēsele, ko Tu esi atpestījis.

²⁴ Un arī mana mēle Tavu taisnību izrunās cauru dienu, jo tie ir tapuši kaunā un apkaunoti, kas meklē manu nelaimi. ¹

1. 40,15.

¹ Salamana dziesma. Dievs, dod Savas tiesas ķēniņam, un Savu taisnību ķēniņa dēlam, ¹

1. 5,22. 127,1.

² Ka viņš Tavus ļaudis tiesā ar taisnību, un Tavus bēdīgos ar tiesu.

³ Kalni nesīs tiem ļaudīm mieru, ir pakalni caur taisnību. ¹

1. 85,12.

⁴ Viņš nesīs tiesu bēdu ļaudīm un palīdzēs nabagu bērniem un sadauzīs nicinātājus. ¹

1. 82,3.

⁵ Tevi bīsies, kamēr saule būs un mēnesis spīdēs, līdz radu radiem. ¹

1. 89,37.

⁶ Viņš nolaidīsies kā lietus uz zāli, kā lāses, kas zemi slacina. ¹

1. 5Moz.32,2. Soģ.6,36. 37,38. Jes.45,8.

⁷ Viņa laikā ziedēs taisnais un liels miers, tiekams mēneša vairs nebūs. ¹

1. Jes.9,7. Mih.4,3.

⁸ Viņš valdīs no jūras līdz jūrai, no tās lielās upes līdz zemes galiem. ¹

1. 1Moz.15,18. 2Moz.23,31. Zaha.9,10.

⁹ Viņa priekšā locīsies, kas tuksnesī dzīvo, un Viņa ienaidnieki laizīs pīšļus. ¹

1. 74,14. Jes.49,23.

¹⁰ Ķēniņi no Taršiša un no tām salām atnesīs meslus, Arābijas un Šebas ķēniņi atvedīs dāvanas. ¹

1. 1Moz.25,3. 1Ķēn.10,1.14. Jes.60,6.9. Ījab.1,15.

¹¹ Visi ķēniņi Viņa priekšā klanīsies, visi pagāni Viņam kalpos. ¹

1. 2,8. 86,9.

¹² Jo Viņš izglābs to bēdīgo, kas sauc, un to nabagu, kam palīga nav. ¹

1. 35,10. 72,4.

¹³ Viņš apžēlosies par nabagu un bēdīgo, un bēdīgo dvēseli Viņš izglābs.

¹⁴ Viņš atsvabinās viņu dvēseles no viltības un varas darba, un viņu asinis būs dārgas Viņa acīs. ¹

1. 1Sam.26,21.

¹⁵ Un Viņš dzīvos, un Viņam taps dots no Arābijas zelta, un vienmēr priekš Viņa lūgs, ikdienas Viņu teiks. ¹

1. 1Ķēn.10,10. Rom.6,9. Ebr.7,25. Parād.3,17.18.

¹⁶ Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem, viņas augļi viļņos tā kā Lībanus, un tie, kas pilsētā ir, zaļos kā zāle virs zemes. ¹

1. Ījab.5,25. Jāņ.4,35.

¹⁷ Viņa vārds paliks mūžīgi; kamēr saule būs, Viņa vārds augļosies, un iekš Viņa svētīsies; visi pagāni Viņu slavēs. ¹

1. 1Moz.22,18.

¹⁸ Slavēts lai ir Dievs Tas Kungs, Israēla Dievs, kas vien brīnumus dara, ¹

1. 41,14. 136,4.

¹⁹ Un slavēts lai ir Viņa godības vārds mūžīgi, un visa zeme lai top pilna Viņa godības. Āmen, Āmen. ¹

1. Jes.6,3.

²⁰ Še Dāvida, Isajus dēla, lūgšanās beidzās.

¹ Asafa dziesma. Tiešām, Dievs ir Israēla labums, tiem, kam sirdis ir šķīstas. ¹

1. 50,1. Mat.5,8.

² Bet gandrīz es būtu paklupis ar savām kājām, mani soļi tik (tikko) neslīdēja. ¹

1. 94,18.

³ Jo man bija dusmas par lielīgiem, kad es redzēju, ka bezdievīgiem tik labi klājās. ¹

1. 5,6. 37,1. Ījab.21,7.

⁴ Jo vārgšanas tiem nav līdz nāvei, un tie resni nobarojušies.

⁵ Tie nav bēdās kā citi ļaudis, un netop mocīti kā citi cilvēki. ¹

1. 73,14.

⁶ Tādēļ ar lepnību tie izrotājās un ar blēdību tie apģērbjas kā ar skaistām drēbēm.

⁷ No taukiem spīd viņu acs, viņu sirdsdomās plūst pāri. ¹

1. Ījab.15,27.

⁸ Tie zobo, runā nikni no varas darba, tie lielās pārlieku.

⁹ Tie paceļas ar savu muti līdz debesīm, un viņu mēle šaujās pa zemes virsu. ¹

1. 12,4.

¹⁰ Tādēļ ļaudis piemetās tiem klāt, un tiem rodas ūdens papilnam,

¹¹ Un tie saka: kā Dievs zinās? Un vai tas Visuaugstais ir zinātājs? ¹

1. Jes.29.15.

¹² Redzi, tādi ir tie bezdievīgie, un tomēr tiem arvien labi klājās pasaulē, un tie vairo savu bagātību.

¹³ Tiešām, velti es esmu šķīstījis savu sirdi un mazgājis savas rokas nenoziedzībā, ¹

1. 26,6. Mal.3,14.

¹⁴ Un biju mocīts cauru dienu, un sods bija man klāt ik rītu. ¹

1. 38,18.

¹⁵ Tomēr ja es sacītu: es runāšu tāpat kā viņi, redz, ar to es apgrēkotos pie Tavu bērnu draudzes. ¹

1. Ebr.12,5.

¹⁶ Tāpēc es domāju, ka es to varētu saprast, bet tas bija visai grūti priekš manām acīm, ¹

1. 139,6. Ījab.42,3. Māc.8,17.

¹⁷ Tiekams es gāju Dieva svētumā un ņēmu vērā, kas viņiem pēcgalā notiek. ¹

1. 37,37.38. 51,8.

¹⁸ Tiešām, tu tos vedi uz slidenām vietām un tos nogāzi, ka tie iet postā. ¹

1. 35,6.

¹⁹ Kā viņi tik piepeši iet bojā! Tie iznīkst un iet bojā ar briesmām.

²⁰ Tā kā sapnis zūd, kad uzmostas, tā tev, Kungs, ceļoties viņi nebūs nekas. ¹

1. Ījab.20,8.

²¹ Kad rūgta taptu man sirds un riebtu man īkstis,

²² Tad es būtu neprātīgs un nezinātu nekā; es būtu kā lops Tavā priekšā.

²³ Bet pie Tevis es palieku vienmēr; Tu mani turi pie manas labās rokas. ¹

1. 37,24.

²⁴ Tu mani vadīsi pēc Sava padoma, un pēc mani uzņemsi godā. ¹

1. 3,4. Jes.28,29.

²⁵ Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes.

²⁶ Jebšu man arī mirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs esi manas sirds patvērums un mana daļa mūžīgi. ¹

1. 16,5.6. Māc.5,19.

²⁷ Jo redzi, kas tālu no Tevis, tie ies bojā; Tu izdeldē visus, kas no Tevis atkāpjas. ¹

1. 2Moz.34,16. 4Moz.14,33.

²⁸ Bet man tas ir prieks, tuvu būt pie Dieva, ka es savu cerību lieku uz To Kungu Dievu, ka es izteicu visus Tavus darbus. ¹

1. 9,2. 71,17. 73,1. Mat.5,8.

¹ Asafa pamācība. Ak Dievs, kāpēc Tu mūs mūžīgi atstūmis, un Tava dusmība kūp pār Tavas ganības avīm? ¹

1. 44,24. 73,13. 89,39. 52,1. 79,1. Nehem.11,22.

² Piemini Savu draudzi, ko Tu mantojis no veciem laikiem, un Sev par mantību atpestījis, Ciānas kalnu, uz kā Tu dzīvo. ¹

1. 68,17. Jer.10,16.

³ Cel Savas kājas uz to mūžīgo postījumu; ienaidnieks visu ir samaitājis svētā vietā. ¹

1. 2Tes.2,4.

⁴ Tavi pretinieki rūc Tavā namā, savas zīmes tie likuši par zīmēm. ¹

1. 1Moz.17,11. 2Moz.31,13. 33,7. Raud.2,6.7.

⁵ Tie izrādās, tā kā biezā mežā cirtēji cirvjus cilā. ¹

1. Jer.46,22.

⁶ Un nu tie viņas izgreznojumu visnotaļ sadauza ar cirvjiem un veseriem. ¹

1. 1Ķēn.6.29.

⁷ Tie Tavā svētā vietā met uguni, līdz zemei tie sagāna Tava vārda mājas vietu. ¹

1. 89,40. 2Ķēn.25,3.

⁸ Tie saka savā sirdī: izpostīsim tos(namus) pavisam; visus Dieva lūgšanas namus tai zemē tie ir sadedzinājuši. ¹

1. 83,13.

⁹ Savas zīmes mēs neredzam: neviena pravieša vairs nav, nedz kāda cita pie mums, kas zinātu, cik ilgi tā būs. ¹

1. Eceh.7,26.

¹⁰ Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks nievās, un ienaidnieks zaimos Tavu vārdu mūžam? ¹

1. 94,3.4.

¹¹ Kāpēc Tu atrauj Savu roku, ak, Savu labo roku? Izvelc to no Savas azotes un dari galu. ¹

1. 138,8. Raud.2,3.

¹² Taču Dievs ir mans ķēniņš no iesākuma, kas pasniedz visu palīgu zemes virsū. ¹

1. 44,5.

¹³ Tu caur Savu spēku jūru esi pāršķīris, Tu esi salauzījis pūķu galvas ūdenī. ¹

1. 66,6. Jes.27,1.

¹⁴ Tu esi satriecis levijatana galvas, Tu to esi devis par barību tai tautai tuksnesī. ¹

1. 72,9.

¹⁵ Tu esi izšķēlis avotus un upes, Tu esi izkaltējis varenas upes. ¹

1. 2Moz.17,6. 5Moz.21,4. Joz.3,15.16.

¹⁶ Tiem pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli. ¹

1. 104,19.

¹⁷ Tu zemei esi licis visas robežas, vasaru un ziemu Tu esi darījis. ¹

1. Ap.darb.17,26. Jer.5,22.

¹⁸ Piemini to, ka ienaidnieks To Kungu nievā, un ģeķu ļaudis zaimo Tavu vārdu. ¹

1. 14,1. 5Moz.32,21.

¹⁹ Nenodod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu bēdīgo pulku neaizmirsti mūžam. ¹

1. 68,31. Augst.dz.6,8. Jes.38,14.

²⁰ Piemini to derību, jo zemes alas ir palikušas par slepkavu bedrēm.

²¹ Lai nospiestais neaiziet ar kaunu, lai bēdīgie un nabagi slavē Tavu vārdu.

²² Celies, Dievs, iztiesā Savas tiesas, piemini tās nievāšanas, kas Tev notiek no tiem ģeķiem ik dienas. ¹

1. 89,51.

²³ Neaizmirsti Savu pretinieku kliegšanu; to troksni, kas vienmēr pret Tevi no Taviem ienaidniekiem. ¹

1. 1Moz.18,21. 19,13.

¹ Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama, pēc: „nesamaitā!“ Mēs Tev pateicamies, Dievs, mēs pateicamies, ka Tavs vārds ir it tuvu; Tavi brīnumi top slavēti. ¹

1. 50,1. 57,1.

² „Kad Es īsto laiku pratīšu, tad Es it taisni tiesāšu. ¹

1. 2Moz.32,34.

³ Zeme un visi viņas iedzīvotāji trīc, bet Es viņas pīlārus esmu stiprinājis.“ (Sela.) ¹

1. 82,5. Ījab.9,6. 38,13.

⁴ Es sacīju uz tiem lielīgiem: nelielāties; un uz tiem bezdievīgiem: nelepojaties ar varu; ¹

1. 73,3. 89,18.

⁵ Nelielāties ar varu, un nerunājiet tik pārgalvīgi. ¹

1. 31,19.94,4.

⁶ Ka (nekāds palīgs nenāks) nedz no rīta puses, nedz no vakara puses, nedz no tuksneša kalniem. ¹

1. Joz.11,2.

⁷ Bet Dievs ir soģis, kas citu pazemo un citu paaugstina. ¹

1. 1Sam.2,7.

⁸ Jo Tam Kungam biķeris ir rokā, kur stiprs vīns papilnam iejaukts, un Viņš dod no tā dzert; bet visiem bezdievīgiem virs zemes būs dzert un izsūkt tās mieles. ¹

1. 60,15. Jes.51,17.22. Jer.8,14.

⁹ Bet es to pasludināšu mūžīgi, es dziedāšu Jēkaba Dievam, ¹

1. 46,8.

¹⁰ Un salauzīšu visiem bezdievīgiem galvas, ka taisniem galvas top paaugstinātas. ¹

1. 75,5.6.

¹ Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama ar koklēm. Dievs ir atzīts iekš Jūda, iekš Israēla viņa vārds ir liels; ¹

1. 50,1.

² Un Salemē ir Viņa telts, un Ciānā Viņa dzīvoklis. ¹

1. 132,13. 1Moz.14,18.

³ Tur Viņš salauza stopa bultas, priekšturamās bruņas un zobenu un karu.(Sela.) ¹

1. 37,15. 46,19.

⁴ Spožs Tu esi un augsts uz kalniem, kur laupījumu sakrāj. ¹

1. 68,17. Habak.3,6.

⁵ Tie sirds lepnie ir aplaupīti un guļ savā miegā; visiem vareniem ļaudīm rokas nogurušas. ¹

1. Jer.51,39.

⁶ No Tavas rāšanās, ak Jēkaba Dievs, nāves miegā nogāzti rati un zirgi.

⁷ Tu, Tu esi bijājams, un kas Tavā priekšā var pastāvēt Tavas dusmības laikā? ¹

1. Nak.1,6. Parād.6.17.

⁸ No debesīm Tu lieci dzirdēt tiesu, zeme bīstas un top klusa,

⁹ Kad Dievs ceļas uz sodību, palīdzēt visiem bēdīgiem virs zemes. (Sela.)

¹⁰ Kad cilvēki bargojās, tad Tavs gods paaugstinājās, un ar visukarstām dusmām Tu apjozies. ¹

1. 2Moz.14,17.

¹¹ Solāties un maksājiet Tam Kungam, savam Dievam. Visi, kas ap Viņu, lai nes dāvanas Tam bijājamam, ¹

1. 56,13. 5Moz.7,21.

¹² Kas sirdi paņem lieliem kungiem, un ir bijājams pasaules ķēniņiem. ¹

1. Ījab.12,18.

¹ Azava dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani. ¹

1. 50,1.62,1.

² Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma. ¹

1. 28,2.

³ Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela.)

⁴ Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt. ¹

1. 102,8.

⁵ Es pieminu vecos laikus, senos gadus, ¹

1. 143,5.

⁶ Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.

⁷ Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs? ¹

1. 79,5.

⁸ Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?

⁹ Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela.)

¹⁰ Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt. ¹

1. 118,15. Jer.10,19.

¹¹ Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.

¹² Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari. ¹

1. 71,17.

¹³ Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs? ¹

1. 145,17.

¹⁴ Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā. ¹

1. 98,1.

¹⁵ Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela.) ¹

1. 2Moz.6,6.

¹⁶ Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.

¹⁷ Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.

¹⁸ Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.

¹⁹ Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas. ¹

1. 2Moz.14,26. Ījab.36,30.

²⁰ Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu. ¹

1. 78,52. Jes.63,13.

¹ Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu. ¹

1. 50,7. 73,1. 81,9.

² Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem. ¹

1. 49,5. Mat.13,35. Eceh.17,2.

³ Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši, ¹

1. 44,2.

⁴ To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.

⁵ Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem. ¹

1. 2Moz.12,26. 5Moz.4,9. 8,2.

⁶ Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem. ¹

1. 5Moz.4,10. 6,7. 11,19.

⁷ Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;

⁸ Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva. ¹

1. 5Moz.32,5.

⁹ Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā. ¹

1. Soģ.12,1.

¹⁰ Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,

¹¹ Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.

¹² Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā. ¹

1. 4Moz.13,23. Jes.19,11.

¹³ Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu; ¹

1. 106,9. 2Moz.15,8.

¹⁴ Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu. ¹

1. 2Moz.13,21. 14,19.

¹⁵ Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem. ¹

1. 2Moz.17,6. 4Moz.20,11.

¹⁶ Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm. ¹

1. 105,41.

¹⁷ Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī, ¹

1. 5Moz.9,7.

¹⁸ Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei, ¹

1. 2Moz.16,2.3. 4Moz.11,4-6. 21,5.

¹⁹ Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?

²⁰ Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?

²¹ Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli. ¹

1. 4Moz.11,1.

²² Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu. ¹

1. 78,32.

²³ Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis, ¹

1. 2Ķēn.7,2.

²⁴ Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm. ¹

1. 105,40. 2Moz.16,14. 4Moz.11,7. Jāņ.6,31.

²⁵ Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam. ¹

1. 1Kor.10,3.

²⁶ Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku, ¹

1. 2Moz.10,13.

²⁷ Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis, ¹

1. 2Moz.16,13. 4Moz.11,31.

²⁸ Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.

²⁹ Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības. ¹

1. 106,15.

³⁰ Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē, ¹

1. 4Moz.11,33.

³¹ Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.

³² Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem. ¹

1. 4Moz.14,11.

³³ Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā. ¹

1. 90. 4Moz.14,29. 5Moz.2,1.14.

³⁴ Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu, ¹

1. Jes.26,16.

³⁵ Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.

³⁶ Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.

³⁷ Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā. ¹

1. 78,8.

³⁸ Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.

³⁹ Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas. ¹

1. 103,13.14. Ījab.7,7.

⁴⁰ Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā! ¹

1. 78,17.

⁴¹ Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.

⁴² Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,

⁴³ Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā, ¹

1. 78,12.

⁴⁴ Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert, ¹

1. 2Moz.7,17.

⁴⁵ Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja, ¹

1. 2Moz.8,2.21.

⁴⁶ Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem, ¹

1. 2Moz.10,4.

⁴⁷ Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem, ¹

1. 2Moz.9,22. 1Ķēn.10,27.

⁴⁸ Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem, ¹

1. 2Moz.9,18.25.

⁴⁹ Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,

⁵⁰ Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim, ¹

1. 2Moz.9,3.8.

⁵¹ Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos, ¹

1. 105,36. 2Moz.11,5. 12,29.30.

⁵² Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku, ¹

1. 77,21. 2Moz.12,37. 14,22. Jes.63,11.

⁵³ Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja. ¹

1. 2Moz.14,13.28.

⁵⁴ Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi. ¹

1. 78,68. 2Moz.15,17. 5Moz.3,25.

⁵⁵ Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās. ¹

1. 44,3. Joz.17,5.14.

⁵⁶ Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības, ¹

1. 5Moz.6,16.

⁵⁷ Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops, ¹

1. 78,9. 2Sam.1,22. Hoz.7,16.

⁵⁸ Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm. ¹

1. 2Moz.32,16.21. 1Ķēn.14,23.

⁵⁹ Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba. ¹

1. 78,21.

⁶⁰ Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā. ¹

1. 1Sam.1,3. Jer.7,12.

⁶¹ Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā; ¹

1. 1Sam.4,11.21. 2Laik.6,41.

⁶² Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.

⁶³ Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.