¹ Laba slava ir labāka nekā salda eļļa, un miršanas diena labāka nekā dzimšanas diena. ¹

1. 7,8.

² Labāki ir vaidu namā iet nekā dzīru namā; jo tas ir visu cilvēku gals, un tas, kas dzīvo, to ņem pie sirds. ¹

1. 2,2. Dāv.dz.39,5.

³ Noskumt ir labāki nekā smieties; jo kad vaigs noskumis, tas sirdij labi. ¹

1. 2Kor.7,10.

⁴ Gudru ļaužu sirds ir vaidu namā, bet ģeķu sirds ir prieku namā.

⁵ Labāk ir klausīties gudra vīra rāšanu, nekā klausīties ģeķa dziesmu. ¹

1. 13,18. 15,31.

⁶ Jo kā ērkšķi sprakst apakš poda, tāpat ir ģeķa smiešanās, - tā ir arī niecība. ¹

1. Dāv.dz.58,10.

⁷ Tiešām, netaisna peļņa arī gudru padara neprātīgu, un dāvanas samaitā sirdi. ¹

1. 5Moz.16,19.

⁸ Labāks ir kādas lietas gals nekā viņas iesākums. Lēnprātīgais ir labāks nekā lepnais. ¹

1. 7,1. Sak.16,32.

⁹ Neesi ātrs savā prātā dusmot, jo dusmība mājo ģeķu azotē. ¹

1. Ījab.5,2. Sak.12,16. Jēk.1,19.20.

¹⁰ Nesaki: kā tas nāk, ka senās dienas bijušas labākas nekā šīs! Jo ar gudrību tu to nevaicā. ¹

1. 6,9. Sak.20,14.

¹¹ Gudrība ir tik laba kā mantība un labums tiem, kas sauli redz. ¹

1. 6,5.

¹² Jo gudrības pavēnī ir kā naudas pavēnī; un tas ir atzīšanas labums, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir. ¹

1. Sak.2,10.11.

¹³ Uzlūko Dieva darbu, jo kas to var darīt taisnu, ko viņš ir darījis līku?

¹⁴ Baudi labumu labā dienā, bet ļaunu dienu ņem arī par labu; jo Dievs dara gan šo gan to, tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa. ¹

1. 3,11.22. Ījab.2,10.

¹⁵ Visu to esmu redzējis savas niecības dienās: Cits ir taisns, kas savā taisnībā iet bojā, un cits ir bezdievīgs, kas savā blēdībā ilgi pastāv. ¹

1. 6,12. 8,14. 9,9.

¹⁶ Neesi pārlieku taisns un neturies pats par visai gudru, - kāpēc tu gribi iet bojā? ¹

1. 14,4.

¹⁷ Neesi pārlieku bezdievīgs, un neesi visai ģeķīgs; kāpēc tu gribi nomirt nelaikā? ¹

1. Ījab.15,32.

¹⁸ Labi ir, ka tu šo satver un arī no tā otra savu roku neatrauj; jo kas Dievu bīstas, tas no visa tā izsprūk.

¹⁹ Gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit vareni, kas ir pilsētā. ¹

1. 9,16. Sak.21,22. 24,5.

²⁰ Tiešām, nav neviena cilvēka, kas taisns būtu virs zemes, kas labi darītu un negrēkotu. ¹

1. 1Ķēn.8,46. 2Laik.6,36. Sak.20,9. 1Jāņ.1,8.

²¹ Neliec arī vērā visus vārdus, kas top runāti, lai tev nav jādzird, ka tavs kalps tev lād.

²² Jo daudzkārt arī tava sirds zin, ka arī tu citus esi lādējis.

²³ Visu šo es ar gudrību esmu izmeklējis. Es sacīju: es dabūšu gudrību, bet viņa bija vēl tālu no manis. ¹

1. 8,17.

²⁴ Tālu ir, kas ir, un ļoti dziļš; kas to var atrast? ¹

1. 3,11. Rom.10,6. 11,33.

²⁵ Es griezos ar savu sirdi, ka es zinātu un izvaicātu un meklētu gudrību un skaidrību, un ka es atzītu bezdievību par ģeķību un neprātību par nelietību. ¹

1. 1,17. 8,16.

²⁶ Un es atradu vienu lietu rūgtāku nekā nāvi: sievu, kā sirds ir tīkli un valgi un kā rokas ir saites. Kas labs ir Dieva priekšā, tas no viņas izglābsies, bet grēcinieks caur viņu taps sagūstīts. ¹

1. 2,26. 1Sam.15,32. Sak.7,5.

²⁷ Redzi, šo esmu atradis, saka tas mācītājs, citu pēc cita, ka es to galavārdu atrastu.

²⁸ To mana dvēsele vēl meklē, un to es vēl neesmu atradis: Starp tūkstošiem es vienu vīru esmu atradis, bet sievu starp šiem visiem es neesmu atradis. ¹

1. 8,17. Ījab.33,23.

²⁹ Bet redzi, to tikai es esmu atradis, ka Dievs cilvēku ir radījis taisnu, bet tie dodas uz daudz gudrošanām. ¹

1. Efe.4,24.