¹ Jēkabs, Dieva un Tā Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina tās divpadsmit ciltis, kas dzīvo svešumā. ¹

1. 5Moz.28,25. Mat.19,28. Ap.darb.23,26. 1Pēt.1,1. 2Pēt.1,1.

² Mani brāļi, turat to par tīru prieku, kad jūs iekrītat dažādās kārdināšanās, ¹

1. Rom.5,3. 2Kor.7,4. 1Pēt.4,13. (Ebr.12,11.)

³ Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada pastāvību. ¹

1. p.12. Rom.5,3.4. 1Pēt.1,7.

⁴ Bet pastāvībai lai ir pilnīgs darbs, ka jūs esat pilnīgi un veseli, un ka jums nekā netrūkst. ¹

1. Lūk.21,19. 1Kor.1,7.8. Ebr.3,14. 10,36.

⁵ Un ja kādam no jums gudrības trūkst, tas lai lūdzās no Dieva, kas visiem labprāt dod un nevienam nepārmet, - tad tā viņam taps dota. ¹

1. 3,17. Sak.2,3. Rom.12,8.

⁶ Bet lai lūdz ticībā, ne šaubīdamies; jo kas šaubās, tas ir līdzīgs jūras vilnim, ko vējš kustina un mētā. ¹

1. 5,15.16. 1Tim.2,8.

⁷ Jo tāds cilvēks lai nedomā, ka tas no Tā Kunga ko dabūs.

⁸ Divprātīgs cilvēks ir nepastāvīgs visos savos ceļos. ¹

1. 4,8.

⁹ Bet zemas kārtas brālis lai lielās ar savu augstumu; ¹

1. Lūk.1,47.52.

¹⁰ Un kas ir bagāts, ar savu zemumu; jo viņš paiet kā zāles puķe. ¹

1. 2Sam.6,22. 2Kor.12,9. 1Pēt.1,24.

¹¹ Jo saule ir uzlēkusi ar karstumu un zāli izkaltējusi, un viņas puķe ir nokritusi un viņas vaiga jaukums nozudis; - tāpat arīdzan bagātais savītīs uz saviem ceļiem. ¹

1. 4,13. Dāv.dz.146,4.

¹² Svētīgs ir tas vīrs, kas kārdināšanā pastāv, jo pārbaudīts viņš dabūs to dzīvības kroni, ko Tas Kungs ir solījis tiem, kas Viņu mīļo. ¹

1. 2,5. 5,11. Ījab.5,17. 12,13. 2Tim.4,8. Parād.2,10.

¹³ Neviens, kas top kārdināts, lai nesaka, ka tas no Dieva top kārdināts; jo Dievs nevar tapt kārdināts uz ļaunu, un arī Pats nekārdina neviena. ¹

1. 5Moz.32,4.5. (1Kor.10,13.)

¹⁴ Bet ikviens top kārdināts, kad tas no savas paša kārības top skubināts un labināts. ¹

1. 2Moz.20,17. Rom.7,7.

¹⁵ Pēc tam, kad iekārošana ir ieņēmusies, tad tā dzemdē grēku, un kad grēks ir padarīts, tad tas dzemdē nāvi. ¹

1. 1Moz.3,6. Joz.7,21. Rom.6,23.

¹⁶ Nepieviļaties, mani mīļie brāļi! ¹

1. Gal.6,7.

¹⁷ Ikviena laba dāvana un ikviens pilnīgs dāvinājums nāk zemē no augšienes, no tā gaismas Tēva, pie kā nekādas pārmīšanās nedz pārvēršanās ēnas. ¹

1. 3,15. 1Moz.1,16. Ījab.3,4. 38,7. Dāv.dz.139,12. 1Tim.6,16. 1Jāņ.1,5. Ebr.12,9.

¹⁸ Pēc Sava prāta Viņš mūs ir dzemdinājis caur to patiesības vārdu, ka mēs būtu Viņa radījumu pirmaji. ¹

1. Rom.8,21-23. Efe.1,5. 1Pēt.1,23.

¹⁹ Tad nu, mani mīļie brāļi, lai ikviens cilvēks ir čakls dzirdēt, bet lēns runāt un lēns dusmot. ¹

1. Sak.17,27. Māc.7,9.

²⁰ Jo cilvēka dusmība nedara, kas ir taisni Dieva priekšā. ¹

1. Sak.29,22. Efe.4.26.

²¹ Tāpēc noliekat visu nešķīstību un blēdību un pieņemat ar lēnprātību to iekš jums iedēstīto vārdu, kas jūsu dvēseles var darīt svētas. ¹

1. Mat.5,37. Lūk.8,11. 1Kor.15,2. 1Tes.2,13. 1Pēt.2,1.2.

²² Bet esiet tā vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi pievildami; ¹

1. 2,14. 5Moz.4,5.6. Eceh.33,31. Mat.7,24. Gal.6,3.

²³ Jo, ja kas ir tā vārda klausītājs, bet ne darītājs, tas ir līdzināms vīram, kas savu miesīgo vaigu aplūko spieģelī;

²⁴ Jo viņš sevi aplūkojis un nogājis un tūdaļ aizmirsis, kādā vaigā viņš bijis. ¹

1. 2Pēt.1,9.

²⁵ Bet kas locīdamies ieskatās pilnīgā svabadības bauslībā un paliek pie tās, un nav aizmirsīgs klausītājs, bet tā darba darītājs, tas būs svētīgs savā darīšanā. ¹

1. 2,12. Jāņ.8,32. 13,17. Rom.8,2. 1Kor.9,21. 2Kor.3,17.

²⁶ Ja kam šķiet, ka tas Dievam kalpojot, un nesavalda savu mēli, bet savu sirdi pieviļ, Tā Dieva kalpošana ir nelietīga. ¹

1. p.19. 3,2. 4,11. Dāv.dz.34,14. 39,2.

²⁷ Šķīsta un neapgānīta kalpošana Dieva un Tā Tēva priekšā ir šī, bāriņus un atraitnes viņu bēdās apmeklēt un sevi pašu pasargāt neapgānītu no pasaules. ¹

1. Ījab.31,16.17. Jes.58,6. 1Kor.7,31. 1Jāņ.5,18.

¹ Mani brāļi, ticību uz Jēzu Kristu, mūsu godājamo Kungu, turēdami neuzlūkojiet cilvēka vaigu. ¹

1. p.9. 1Kor.2,8. (Ev.1,17. 1Pēt.4,14.)

² Jo ja kāds vīrs nāktu jūsu baznīcā ar zelta gredzenu pirkstā un ar krāšņām drēbēm, un tur arīdzan nāktu kāds nabags ar rupjām drēbēm, ¹

1. 1Moz.41,42. Hag.2,23. 1Kor.14,23.

³ Un jūs uzlūkotu to, kam krāšņas drēbes, un uz to sacītu: sēdies tu še labā vietā; un sacītu uz to nabagu: stāvi tu tur, vai sēdies apakš manu kāju pamesla, -

⁴ Vai tad jūs pie sev pašiem neesat starpību darījuši un neesat tapuši tiesneši pēc ļaunām domām spriezdami?

⁵ Klausiet, mani mīļie brāļi: vai Dievs nav izredzējis tos šās pasaules nabagus, kas ticībā ir bagāti un tās valstības mantinieki, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīļo? ¹

1. 1,12. Lūk.12,21. 1Kor.1,26. 2,9.

⁶ Bet jūs tiem nabagiem negodu esat darījuši. Vai tie bagātie nav tie, kas jūs apspiež un jūs velk pie tiesām? ¹

1. 5,1.

⁷ Vai tie nezaimo to labo vārdu, kas pār jums ir saukts? ¹

1. Dan.9,19. 1Tim.6,1. 1Pēt.4,14.

⁸ Ja tad jūs to ķēniņa bauslību piepildāt pēc tā raksta: tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu, - tad jūs darāt labi. ¹

1. p.12. 3Moz.19.18. Mat.22,36. Gal.5,14. 1Pēt.2,9.

⁹ Bet ja jūs cilvēka vaigu uzlūkojiet, tad jūs grēku darāt un topat no bauslības pārliecināti kā pārkāpēji. ¹

1. 3Moz.19,15.

¹⁰ Jo kas visus baušļus tur un vienā klūp, tas ir noziedzies pie visiem. ¹

1. 5Moz.27,26. Mat.5,19.

¹¹ Jo kas ir sacījis: tev nebūs laulību pārkāpt, - Tas arī sacījis: tev nebūs nokaut. Ja tu nu laulību nepārkāpi, bet nokauji, tad tu esi palicis par bauslības pārkāpēju. ¹

1. 2Moz.20,13.14.

¹² Runājiet tā un dariet tā, kā tādi, kas caur svabadības bauslību taps tiesāti. ¹

1. 1,25.

¹³ Jo tam, kas apžēlošanu nav parādījis, uzies sodība bez apžēlošanas, bet apžēlošana lielās pret sodību. ¹

1. Mat.5,7. 25,34.41. Lūk.16,9.

¹⁴ Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kas saka, ka viņam ir ticība, bet darbu nav? Vai tā ticība viņu var izglābt? ¹

1. 1,22. Mat.7,21. Rom.3,31. Tit.1,16. 3,8.14.

¹⁵ Ja kāds brālis vai māsa pliki būtu un tiem trūktu dienišķas pārtikšanas,

¹⁶ Un ja kāds no jums uz tiem sacītu: ejiet ar mieru, sildieties un paēdiet; bet jūs tiem nedotu kas miesai vajadzīgs, - ko tas palīdz? ¹

1. Lūk.3,11. 1Jāņ.3,17. (Sak.3,28.)

¹⁷ Tāpat arīdzan ticība, ja tai darbu nav, pati par sevi tā nedzīva. ¹

1. p.26. Gal.5,6. 1Kor.13,2.

¹⁸ Bet kāds varētu sacīt: tev ir ticība, un man ir darbi! Rādi man tavu ticību bez darbiem un es tev rādīšu no maniem darbiem ticību. ¹

1. Mat.7,20.

¹⁹ Tu tici, ka ir viens vienīgs Dievs, un dari labi. Velni arīdzan tic un dreb. ¹

1. 5Moz.6,4. (Mark.1,34.3,11.)

²⁰ Bet vai tu gribi zināt, tu nelietīgais cilvēks, ka ticība bez darbiem ir nedzīva? ¹

1. p.17.

²¹ Vai mūsu tēvs Ābrahāms nav taisnots no darbiem, savu dēlu Īzaku par upuri atnesdams uz altāri? ¹

1. 1Moz.22,9. Ebr.11,27.

²² Tad tu redzi, ka ticība ar savu spēku ir bijusi pie viņa darbiem, un ticība ir tapusi pilnīga caur darbiem. ¹

1. Rom.4,3. 2Pēt.1,5-10.

²³ Un tas raksts ir piepildīts, kas saka: Ābrahāms Dievam ir ticējis un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību, un viņš nosaukts Dieva draugs. ¹

1. 1Moz.15,6. 2Laik.20,7. Jes.41,8.

²⁴ Tad nu jūs redzat, ka cilvēks top taisnots no darbiem un ne no ticības vien. ¹

1. Rom.3,28.

²⁵ Vai arī tā mauka Rahaba nav tāpat taisnota no darbiem, kad tā tos sūtītos ir uzņēmusi un pa citu ceļu izlaidusi? ¹

1. Ebr.11,31.

²⁶ Jo tā kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arīdzan ticība bez darbiem ir nedzīva. ¹

1. p.17. 2Tim.3,5.(Rom.14,23.)

¹ Netopiet daudzi par mācītājiem, mani brāļi, zinādami, ka mēs grūtāku spriedumu dabūsim. ¹

1. Mat.23,8. Lūk.12,48. Rom.2,19.

² Jo mēs visi klūpam daudz; ja kas ne vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spēcīgs, arī savaldīt visu miesu. ¹

1. 1Ķēn.8,46. Dāv.dz.19,13. 1Kor.9,27.

³ Redzi, zirgiem liekam iemauktus mutē, lai tie mums paklausa, un valdām visu viņu miesu. ¹

1. Dāv.dz.32,9.

⁴ Redzi, arī tādas lielas un no stipriem vējiem mētātas laivas top valdītas no mazas stūres, uz kurieni stūrmaņa prāts nesās.

⁵ Tāpat arī mēle ir mazs loceklis un daudz ko padara; redzi, maza uguns, kādu lielu mežu tā iededzina! ¹

1. 1,19.26. Dāv.dz.120,2-4.

⁶ Mēle arīdzan ir uguns, pasaule pilna netaisnības; tāpat mēle starp mūsu locekļiem ir tas, kas visu miesu apgāna un iededzina visapkārt mūsu dzīvības ceļu, pati iededzināta no elles. ¹

1. Sak.16,27. (8,7.) Mat.15,11.18. (Ījab.31,30. Dāv.dz.38,14-15. 39,2.)

⁷ Jo ikkatra daba, tā zvēru, kā putnu, tā tārpu, kā jūras zvēru, top valdīta un ir tapusi valdīta no cilvēcīgas dabas; ¹

1. Dāv.dz.58,6. 104,25. 107,24.

⁸ Bet mēli neviens cilvēks nespēj savaldīt, to nepārvaramo ļaunumu ar nāves dzeloni. ¹

1. Dāv.dz.140,4.

⁹ Ar to mēs slavējam To Kungu un Tēvu, un ar to mēs nolādam cilvēkus, kas pēc Dieva ģīmja radīti. ¹

1. 1Moz.9,6.

¹⁰ No tās pašas mutes iziet svētīšana un lādēšana. Tam nebūs tā notikt, mani brāļi. ¹

1. (Dāv.dz.62,5.)

¹¹ Vai arī no tā paša akas avota izverd salds un rūgts? ¹

1. 2Moz.15,23.

¹² Mani brāļi, vai vīģes koks var nest eļļas koka augļus, vai vīna koks vīģes? Tāpat aka nevar dot sāļu un saldu ūdeni. ¹

1. Mat.7,16.

¹³ Kurš ir gudrs un prātīgs starp jums? Tas lai rāda caur savu labo dzīvošanu savus darbus iekš lēnīgas gudrības. ¹

1. Sak.15,2. 16,21. Gal.6,1. Efe.4,2. 1Pēt.2,12.

¹⁴ Bet ja jūs rūgtu bardzību un ienaidību turat savā sirdī, tad nelielāties un nemelojiet pret patiesību. ¹

1. 4,16. Gal.6,3. Efe.4,31.

¹⁵ Šī nav tā gudrība, kas nāk no augšienes zemē, bet tā ir pasaules, dabas un velna gudrība. ¹

1. 1,5.17. 2,19. 1Kor.2,6.14. 3,19. 1Jāņ.3,10-12.

¹⁶ Jo kur bardzība un ienaids, tur ir sajukšana un visāds ļaunums. ¹

1. 1Kor.3,3. Gal.5,15.20.

¹⁷ Bet tā gudrība, kas ir no augšienes, papriekš ir šķīsta, pēc tam mierīga, lēna, paklausīga, pilna apžēlošanas un labu augļu, taisna un bez liekulības. ¹

1. p.15. 1,19.27. 2,1.13. 4,8. Sak.12,1. 21,7. Filip.1,11. 1Tim.1,5.

¹⁸ Bet taisnības auglis top sēts iekš miera tiem, kas mieru dara. ¹

1. Dāv.dz.120,7. Jes.32,17.

¹ No kurienes kari un kaušanās jūsu starpā? Vai ne no turienes, no jūsu kārībām, kas karo jūsu locekļos? ¹

1. Rom.7,23. 1Pēt.2,11.

² Jūs iekārojiet, un jums nav nenieka; jūs ienīstiet un skaužat un nevarat iedabūt; jūs kaujat un karojat, tomēr jums nav nenieka, tādēļ ka jūs nelūdziet, ¹

1. Mat.7,7.

³ Jūs lūdziet un nedabūjiet, tāpēc ka nepareizi lūdziet, lai to savās kārībās varētu aprīt. ¹

1. Dāv.dz.66,18.

⁴ Jūs laulības pārkāpēji un laulības pārkāpējas, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva nīšana? Kas tad grib būt pasaules draugs, tas paliek Dievam par ienaidnieku. ¹

1. Jer.3,1. Mat.6,24. 12,39. 1Jāņ.2,15.

⁵ Jeb vai jums šķiet, ka tas Raksts velti saka: Tam Garam, kas iekš mums mājo, gribās(ilgojās) pret To (ar) skaudību? ¹

1. Gal.5,17.20.

⁶ Bet Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ (tas raksts) saka: Dievs lepniem turas pretī, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. ¹

1. Sak.3,34. 29,23. 1Pēt.5,5.

⁷ Tad nu padodaties Dievam, stāviet velnam pretī, tad viņš bēgs no jums. ¹

1. 1Pēt.5.6.8.9.

⁸ Nāciet tuvu pie Dieva, tad Viņš nāks tuvu pie jums. Šķīstiet rokas, jūs grēcinieki, un dariet sirdis šķīstas, jūs divprātīgie! ¹

1. 1,8. 3,17. Dāv.dz.26,6. Jes.1,15.16. Zaha.1,3. 38,10. 1Tim.2,8. 1Pēt.1,22. Ebr.11,6.

⁹ Esiet bēdīgi un noskumuši un raudāt; jūsu smiekli lai pārvēršas par vaidiem, un jūsu līksmība par skumību. ¹

1. 5,1. Ījab.30,31.

¹⁰ Pazemojaties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās. ¹

1. Mat.18,4. 1Pēt.5,6.

¹¹ Neaprunājiet cits citu, brāļi; kas brāli aprunā un savu brāli tiesā, tas aprunā bauslību un tiesā bauslību; bet ja tu bauslību tiesā, tad tu neesi bauslības darītājs, bet tiesātājs. ¹

1. 1,22. 2,8. 2Moz.20,16. Mat.7,1. 1Pēt.2,1.

¹² Viens vienīgs ir Tas bauslības devējs un tiesātājs; Tas var pestīt un nomaitāt. Kas tu tāds esi, ka tu citu tiesā? ¹

1. Rom.14,4.

¹³ Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs iesim uz šo vai to pilsētu un tur padzīvosim vienu gadu un pirksim un pārdosim un pelnīsimies;

¹⁴ Un nezināt, kas rītu notiks, - jo kāda ir jūsu dzīvība? Tā ir tvaiks, kas mazu brīdi rādās un pēc iznīkst. ¹

1. Ījab.7,7. Dāv.dz.144,4. Sak.27,1.

¹⁵ Tai vietā jums būtu jāsaka: Ja Tas Kungs gribēs un mēs dzīvosim, tad mēs šo vai to darīsim. ¹

1. Ap.darb.18,21. 1Kor.4,19.

¹⁶ Bet nu jūs lielāties savā lepnībā; visa tāda lielīšanās ir ļauna. ¹

1. 1Kor.1,31.

¹⁷ Tad nu, kas zina labu darīt un nedara, tam tas ir par grēku. ¹

1. Lūk.12,47.

¹ Tad nu jūs bagātie, raudāt un kaucat par tām bēdām, kas pār jums nāk. ¹

1. p.8.9. 2,6. 4,9. Amos.6,1. Lūk.6,24.

² Jūsu bagātība ir sapuvusi, un jūsu drēbes no kodēm saēstas. ¹

1. Ījab.13,28.

³ Jūsu zelts un sudrabs ir sarūsējis, un viņu rūsa jums būs par liecību un aprīs jūsu miesas tā kā uguns, jūs esat mantas krājušies pēdīgās dienās. ¹

1. Mat.6,19. Rom.2,5.

⁴ Redzi, strādnieku, jūsu tīrumu pļāvēju alga, ko jūs atrāvuši, brēc, un to pļāvēju brēkšana ir nākusi priekš Tā Kunga Cebaot ausīm. ¹

1. 5Moz.24,14.15. Ījab.24.10-12.

⁵ Jūs esat kāri dzīvojuši virs zemes un kārību dzinuši, jūs savas sirdis esat barojuši, tā kā uz kaujamu dienu; ¹

1. Jer.12,3. Lūk.16,19.

⁶ Jūs esat nosodījuši, jūs esat nokāvuši taisno, viņš jums pretī neturas. ¹

1. Ap.darb.3,14. 1Pēt.2,23.

⁷ Tad nu esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Redzi, arājs gaida tos dārgos zemes augļus, pacietīgi uz tiem cerēdams, tiekams dabū to agro un to vēlo lietu. ¹

1. 5Moz.11,14. Mark.4,27. Ebr.10,36-39.

⁸ Esiet arī jūs pacietīgi, stiprinājiet savas sirdis, jo Tā Kunga atnākšana ir tuvu. ¹

1. 2Laik.15,7. Parād.22,10-12.

⁹ Nenopūšaties cits pret citu, brāļi, lai netopat tiesāti. Redzi soģis stāv priekš durvīm. ¹

1. Mat.7,1. 24,33.

¹⁰ Mani brāļi, ņematies par ciešanas un pacietības priekšzīmi tos praviešus, kas ir runājuši Tā Kunga Vārdā. ¹

1. Mat.5,12. 2Pēt.1,21. Ebr.11,36.

¹¹ Redzi, mēs tos teicam svētīgus, kas bijuši pacietīgi; jūs Ījaba paciešanu esat dzirdējuši un Tā Kunga galu redzējuši, ka Tas Kungs ir sirdsžēlīgs un apžēlotājs. ¹

1. 1,12. Ījab.42,10. Dāv.dz.57,3.

¹² Bet pār visām lietām, mani brāļi, nezvērējiet, nedz pie debess, nedz pie zemes, nedz kādu citu zvērestu; bet jūsu jā! lai ir jā! un jūsu nē! lai ir nē! lai jūs neiekrītat sodībā.

¹³ Ja kas jūsu starpā cieš, tas lai Dievu lūdz; ja kas ir līksmā prātā, tas lai dzied slavas dziesmas. ¹

1. Dāv.dz.18,7. 50,15. 77,3. Kol.3,16.

¹⁴ Ja kas jūsu starpā nevesels, tas lai aicina draudzes vecajus: lai tie par viņu lūdz, viņu svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā. ¹

1. Mark.6,13. Ap.darb.14,23.

¹⁵ Un tā ticības lūgšana izglābs neveselo, un Tas Kungs viņu pacels, un ja viņš grēkus būtu darījis, tad tie viņam taps piedoti. ¹

1. 1,6. Dāv.dz.41,4.5. Mat.9,2. Mark.16,18.

¹⁶ Izsūdziet cits citam noziegumus un lūdziet cits par citu, ka topat veseli. Taisna cilvēka sirsnīga lūgšana daudz ko iespēj. ¹

1. Dāv.dz.145,18.19. Sak.15,29.

¹⁷ Elija bija cilvēks, mums līdzīgs, un lūgdams lūdza Dievu, ka lietus nelītu; un lietus nelija virs zemes trīs gadus un sešus mēnešus. ¹

1. Lūk.4,25. Ap.darb.14,15. Parād.11,6.

¹⁸ Un viņš atkal lūdza, un debess deva lietu, un zeme nesa savus augļus. ¹

1. 1Ķēn.18,42.

¹⁹ Brāļi, ja kas jūsu starpā ir nomaldījies no patiesības, un ja kāds to atgriež, ¹

1. Mat.18,15. Gal.6,1.

²⁰ Tam būs zināt: kas grēcinieku atgriež no viņa maldīšanās ceļa, tas viņa dvēseli izglābs no nāves un apklās grēku pulku. ¹

1. Dāv.dz.51,15. Sak.10,12. Lūk.15,24. 1Pēt.4,8.