¹ Un Elihus atbildēja un sacīja:

² Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis; ¹

1. 33,1.

³ Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību. ¹

1. 12,11.

⁴ Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.

⁵ Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu. ¹

1. 33,9. 27,2. 13,18. 23,10.

⁶ Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies. ¹

1. 16,8. 30,26. 6,4. 15,16.

⁷ Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni, ¹

1. 34,36.

⁸ Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem? ¹

1. Dāv.dz.1,1.

⁹ Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu. ¹

1. 9,22. 10,15. Mal.3,14.

¹⁰ Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un tas Visuvarenais netaisns. ¹

1. 36,23. 8,3. 1Moz.18,25. Dāv.dz.145,17. Rom.9,14.

¹¹ Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma. ¹

1. Dāv.dz.62,13.

¹² Patiesi, Dievs nedara ļauna, un tas Visuvarenais nepārgroza tiesu! ¹

1. 19,6. 5Moz.16,19.

¹³ Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?

¹⁴ Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:

¹⁵ Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem. ¹

1. 1Moz.7,21. 3,19. Dāv.dz.104,29.

¹⁶ Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.

¹⁷ Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt to Vistaisnāko?

¹⁸ Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi; ¹

1. 2Moz.22,28.

¹⁹ Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs. ¹

1. 5Moz.10,17. 2Laik.19,7. Sak.22,2. Ap.darb.10,34. Rom.2,11. Gal.2,6. Efe.6,9. 1Pēt.1,17.

²⁰ Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku. ¹

1. 2Moz.12,29. 2Ķēn.19,35. Raud.4,6. Dan.2,34.

²¹ Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus. ¹

1. 31,4. 14,16. Sak.5,21. Jer.16,17.

²² Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties. ¹

1. Dāv.dz.139,11. Jer.23,24.

²³ Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.

²⁴ Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā. ¹

1. Lūk.1,52.

²⁵ Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti. ¹

1. 27,20.

²⁶ Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.

²⁷ Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.

²⁸ Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja. ¹

1. Dāv.dz.9,13.

²⁹ Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku, ¹

1. Jes.50,9.

³⁰ Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.

³¹ Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.

³² Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu. ¹

1. 39,35.

³³ Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!

³⁴ Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:

³⁵ Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri. ¹

1. 38,2.

³⁶ Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.

³⁷ Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret to stipro Dievu. - ¹

1. 27,23. 4Moz.24,10. Māc.5,1.