¹ Pāvils, Dieva kalps un Jēzus Kristus apustulis, pēc Dieva izredzēto ticības un pēc patiesības atzīšanas uz dievbijāšanu, ¹

1. Rom.1,1. 8,33. 1Tim.3,16. 4,3. 6,3. 1Pēt.2,9. 2Pēt.1,1.

² Mūžīgas dzīvošanas cerībā, ko Dievs, kas nevar melot, no mūžīgiem laikiem ir apsolījis, ¹

1. 4Moz.23,19. Rom.1,2. 16,25. 2Tim.1,1.9. Ebr.6,18.

³ Bet savā laikā Savu vārdu ir darījis zināmu caur to sludināšanu, kas man ir uzticēta pēc Dieva, mūsu Pestītāja, pavēles: ¹

1. 2,10. 1Tes.2,4. 1Tim.1,1. 2,6.

⁴ Titum, savam īstam dēlam pēc tās ticības, kas mums abiem kopā: žēlastība un miers no Dieva, Tā Tēva, un no Tā Kunga Jēzus Kristus, mūsu Pestītāja. ¹

1. Gal.2,1. Efe.1,2. 1Tim.1,2. 2Tim.4,10. Filem.6.

⁵ Tādēļ tevi esmu atstājis Krietā, ka tu izdarītu, kas vēl trūka, un pa pilsētām vecajus ieceltu, kā es tev esmu pavēlējis, ¹

1. Ap.darb.14,23. 27,7. 2Tim.2,2.

⁶ Ja kam ir laba slava, kas ir vienas sievas vīrs, kam ir ticīgi bērni, nedz palaidņi, nedz neklausīgi. ¹

1. 5Moz.21,20. 1Tim.3,2.

⁷ Jo bīskapam kā Dieva nama turētājam jābūt vīram, kam laba slava, ne iedomīgam, ne dusmīgam, ne dzērājam, ne rējējam, ne negodīgas peļņas dzinējam; ¹

1. 1Kor.4,1. 1Tim.3,2. 2Tim.2,24. Ebr.3,5.

⁸ Kas labprāt mājas vietu dod, labu mīl, kas prātīgs, taisns, svēts, šķīsts, ¹

1. Ebr.13,2.

⁹ Kas pastāvīgi turas pēc tā uzticamā vārda mācības, ka viņš ir spēcīgs, arī pamācīt caur to veselīgo mācību, un pārmācīt tos, kas pretī runā, ¹

1. 1,13. 2,1. Filip.2,16. 2Tes.2,15. 2Tim.4,2.

¹⁰ Jo ir daudz nebēdnieki, kas niekus runā un viltnieki, visvairāk tie no apgraizīšanas; ¹

1. Sak.2,12. Gal.2,12. 1Tim.1,6.

¹¹ Tiem vajag muti aizbāzt, jo tie veselus namus pārgroza negodīgas peļņas dēļ mācīdami, kas neklājās. ¹

1. Eceh.13,19. Mat.22,34. 2Tim.3,6. 1Pēt.5,2.

¹² Kāds no tiem, viņu pašu pravietis, ir sacījis: Krieti vienmēr melkuļi, nikni zvēri, slinki vēderi. ¹

1. (Ap.darb.17,28.)

¹³ Šī liecība ir patiesīga; tāpēc pārmāci tos stingri, lai tie paliek veseli ticībā ¹

1. 2,2. 2Tim.4,2.

¹⁴ Un nedodas uz Jūdu pasakām un uz tādu cilvēku baušļiem, kas nogriežas no patiesības. ¹

1. 3,9. Mat.15,9. 1Tim.1,4.

¹⁵ Visas lietas ir šķīstas šķīstiem; bet apgānītiem un neticīgiem nekas nav šķīsts; bet gan viņu prāts ir apgānīts, gan viņu zināma sirds. ¹

1. Mat.23,26. Rom.14,14.20. 1Tim.4,3.4.

¹⁶ Tie saka, ka Dievu pazīstot, bet ar darbiem tie Viņu aizliedz, neganti būdami un neklausīgi un pie ikviena laba darba nederīgi. ¹

1. Rom.2,23. 2Tim.3,5.17.

¹ Bet tu runā, kā pēc tās veselīgās mācības pienākas: ¹

1. 1,9. 1Tim.6,3.

² Ka tiem veciem vīriem būs būt modrīgiem, godīgiem, prātīgiem, veseliem ticībā, mīlestībā, pacietībā. ¹

1. 1,13. 1Tes.1,3. 1Tim.5,1.

³ Tāpat tām vecām sievām, ka tām būs turēties, kā svētām pieklājās, ka nebūs citus apmelot nedz padoties dzeršanai, bet dot labu mācību, ¹

1. 5,13. Efe.5,3. (1Kor.14,34.) 1Tim.2,9.12. 3,11.

⁴ Ka tās pamāca tās jaunās sievas, vīru mīlēt, bērnus mīlēt. ¹

1. 1Tim.5,14.

⁵ Prātīgām būt, šķīstām, nama kopējām, krietnām, saviem vīriem paklausīgām, lai Dieva vārds netop zaimots. ¹

1. Sak.7,11.12. Rom.14,16. Efe.5,22. 1Tim.6,1.

⁶ Tos jaunos vīrus pamāci tāpat, ka tiem būs būt prātīgiem.

⁷ Parādies pats visās lietās kā priekšzīme iekš labiem darbiem, savā mācībā skaidrs un cienīgs, ¹

1. 1Tim.4,12. 1Pēt.5,3.

⁸ Ar veselīgiem nevainojamiem vārdiem, lai tas pretinieks top kaunā, un lai tas nevar, ko ļaunu uz mums runāt. ¹

1. 1Tim.5,14.

⁹ Tos kalpus pamāci, saviem kungiem paklausīt un visās lietās pa prātam būt un nerunāt pretī, ¹

1. Efe.6,5. 1Tim.6,1. 1Pēt.2,18.

¹⁰ Neko slepeni nepaņemt, bet visur labu uzticību parādīt, ka tie Dieva, mūsu Pestītāja, mācībai visās lietās par godu turas. ¹

1. 3,4. 1Tim.2,3.

¹¹ Jo Dieva žēlastība, kas visiem cilvēkiem pestīšanu atnes, ir atspīdējusi ¹

1. 3,4. 1Tim.2,4. 1Jāņ.4,9.

¹² Un mūs pamāca, lai mēs bezdievību un pasaulīgas kārības aizliegdami, šķīsti un taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī pasaulē, ¹

1. Filip.2,15. 2Pēt.1,4.

¹³ Gaidīdami to mūžīgo cerības labumu un tā lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godības atspīdēšanu; ¹

1. 1Kor.1,7. 1Tes.1,10. 1Tim.6,14. 2Tim.4,8. 1Pēt.1,7.

¹⁴ Tas Pats par mums ir nodevies, ka mūs atpirktu no visas netaisnības un šķīstītu Sev pašam īpašus ļaudis, kas čakli dzītos uz labiem darbiem. ¹

1. 3,1. Gal.1,4. 2,20. Efe.2,10. 1Tim.2,6. 1Pēt.2,9.

¹⁵ To runā un pamāci un pārmāci, stipri pavēlēdams; neviens lai tevi nenicina. ¹

1. 1Tim.4,11.12. 5,20.

¹ Atgādini tiem, lai tie tām valdībām un varām padodas, ir paklausīgi un uz ikvienu labu darbu gatavi, ¹

1. p.8. 2,14. Rom.13,1. 2Tim.3,17. 1Pēt.2,13.

² Lai nevienu nezaimo un nestrīdas, bet lai ir lēnīgi, lai visu laipnību parāda visiem cilvēkiem. ¹

1. Filip.4,5. 2Tim.2,24.

³ Jo arī mēs citkārt bijām neprātīgi, nepaklausīgi, alodami, iekārošanām un dažādām kārībām kalpodami, blēdībā un skaudībā dzīvodami, naidīgi, cits citu ienīdēdami. ¹

1. Efe.2,2. 4,17. 1Pēt.2,1.

⁴ Bet kad Dieva, mūsu Pestītāja, laipnība un cilvēku mīlestība ir atspīdējusi, ¹

1. 1,3. 2,11.

⁵ Tad Viņš, ne no tiem taisnības darbiem, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas apžēlošanas mūs ir izglābis caur to mazgāšanu, kas atdzemdina un atjauno iekš Tā Svētā Gara, ¹

1. (Eceh.16,9.) Jāņ.3,5. Efe.2,9. 2Tim.1,9. 1Pēt.1,3.

⁶ Ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, ¹

1. Jes.32,15. Efe.5,26.

⁷ Lai, caur Viņa žēlastību taisnoti, paliekam par mūžīgas dzīvības mantiniekiem pēc tās cerības. ¹

1. Rom.8,24.

⁸ Tas ir patiesīgs vārds. Un to es gribu, ka tu to stipri māci, lai tie, kas Dievam tic, pastāvīgi darbojās iekš labiem darbiem. Tas cilvēkiem ir labi un derīgi. ¹

1. p.1.14. 2,15. 1Tim.1,15. 2,3.

⁹ Bet no ģeķīgām jautāšanām un cilts rakstiem un riešanām un strīdiem par bauslību atraujies, jo tie ir nederīgi un nelietīgi. ¹

1. 1,14. 1Tim.4,7. 6,4. Ebr.13,9.

¹⁰ No cilvēka, kas turas pie viltīgas mācības, atkāpies pēc vienas un otras pamācīšanas, ¹

1. Mat.18,15. (1Kor.5,9.11. 2Tes.3,6.) 2Jāņ.10.

¹¹ Zinādams, ka tāds ir nelietis un grēko un tīšā prātā pats pazudinājās. ¹

1. Jāņ.3,18. 1Tim.6,4.5.

¹² Kad es Artemu pie tevis sūtīšu vai Tihiku, tad steidzies nākt pie manis uz Nikopoli, jo es jau esmu apņēmies, tur palikt par ziemu. ¹

1. 2Tim.4,9.12.

¹³ Zenasu, to bauslības mācītāju, un Apollu izvadi krietni, tā ka tiem nekā netrūkst. ¹

1. Ap.darb.18,24.

¹⁴ Un lai arī tie mūsējie mācās labos darbos pastāvīgi darboties priekš visa tā, kas vajadzīgs, lai tie nav neauglīgi. ¹

1. p.8. Mat.7,19. 1Tim.6,18. 2Pēt.1,8. Jēk.2,14. (Ebr.6,10.)

¹⁵ Tevi sveicina visi, kas pie manis; sveicini tos, kas mūs mīl iekš ticības. Žēlastība lai ir ar jums visiem! Āmen. ¹

1. Gal.5,6. Filip.4,23. Filem.25.