Chapter 140
1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Izglāb mani, Kungs, no ļauniem cilvēkiem, izrauj mani no varas darītājiem, 1
- 43,1.
2 Kas ļaunu domā savā sirdī, kas ikdienas saceļ karu. 1
- 120,7.
3 Tie trin savu mēli kā čūska, odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām. (Sela.) 1
- 58,5. 64,4. Rom.3,13.
4 Pasargi mani, Kungs, no bezdievīgo rokām, izglāb mani no varas darītājiem, kas domā nostumt manas kājas.
5 Tie lepnie man liek valgus un virves, tie man izpleš tīklu ceļmalā un liek man slazdus. (Sela.) 1
- 142,4.
6 Es saku uz To Kungu: Tu esi mans Dievs, klausies, ak Kungs, uz manas sirds lūgšanas balsi. 1
- 31,15. 142,6.
7 Kungs, Dievs, mans stiprais Pestītājs, Tu apsedz manu galvu kaušanas laikā.
8 Nedod, ak Kungs, tam bezdievīgam, ko viņš kāro, un lai viņa padoms neizdodas, jo tie greznojās. (Sela.) 1
- 5Moz.32,27.
9 Tiem, kas ap mani metās, lai nāk uz viņu galvu tā nelaime, par ko tie runā. 1
- 7,15.
10 Degošas ogles lai krīt uz tiem. Viņš tos gāzīs ugunī, dziļās bedrēs, ka tie vairs necelsies. 1
- 11,6.
11 Lielmutis nepastāvēs virs zemes, nelaime varmāku vajās un trieks.
12 Es zinu, ka Tas Kungs iztiesās nabaga lietas un bēdīgā tiesu. 1
- 9,19. 34,7. 109,31.
13 Tiešām, taisnie Tavam vārdam pateiksies, sirdsskaidrie pastāvēs Tavā priekšā.