¹ Asafa dziesma. Ak Dievs, neciet klusu, neesi kā mēms un nekavējies, ak stiprais Dievs! ¹

1. 28,1. 50,1.

² Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako un Tavi nīdētāji paceļ galvu. ¹

1. 110,7.

³ Tie ņēmās viltīgus padomus pret Taviem ļaudīm un sarunājās pret tiem, ko Tu glabā. ¹

1. 27,5. 35,20.

⁴ Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.

⁵ Jo no sirds tie kopā ir sarunājušies un derību pret Tevi derējuši,

⁶ Edoma un Ismaēliešu teltis, Moabs un Hagarieši, ¹

1. 1Laik.6,10.

⁷ Ģebals, Amons un Amaleks, Fīlisti ar Tirus iedzīvotājiem. ¹

1. 1Ķēn.5,18.

⁸ Arī Asurs stāv viņiem klāt un ir Lata bērniem par elkoni. (Sela.) ¹

1. 1Moz.19,37.

⁹ Dari tiem kā Midijanam, kā Siseram, kā Jabinam pie Kisones upes. ¹

1. Soģ.4,13.15.16.17.21. 5,21. 7,15.

¹⁰ Tie ir samaitāti Endorā un palikuši zemei par mēsliem. ¹

1. 18,43. Joz.17,11. Soģ.5,19. Jer.8,2.

¹¹ Dari tos un viņu lielos kungus tā kā Orebu un Zebu, un visus viņu virsniekus kā Zebahu un Calmunu, ¹

1. Soģ.7,25. 8,21.

¹² Kas sacīja: ņemsim to jauko Dieva zemi sev par mantu. ¹

1. 74,7.8.

¹³ Mans Dievs, dari tos par viesuli, par pelavām vēja priekšā. ¹

1. 35,5. Jes.17,13.

¹⁴ Tā kā uguns mežu sadedzina, un kā liesma kalnus iededzina;

¹⁵ Tāpat dzenies tiem pakaļ ar Savu vētru un iztrūcini tos ar Savām aukām.

¹⁶ Pildi viņu vaigus ar kaunu, ka tie, Kungs, meklē Tavu Vārdu. ¹

1. 34,6.

¹⁷ Lai tie top kaunā un iztrūcinājās mūžīgi mūžam un kļūst apkaunoti un iet bojā. ¹

1. 109,29.

¹⁸ Lai tie atzīst, ka Tu vien ar Savu Vārdu esi Tas Kungs, tas Visuaugstākais pār visu pasauli. ¹

1. Eceh.44,6. Hoz.12,6.