Chapter 30
1 Dziesma pie Dāvida nama iesvētīšanas. Es Tevi augsti teikšu, Kungs, jo Tu mani augsti esi cēlis, un maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani. 1
- 35,24. 2Sam.5,11. 5Moz.20,5.
2 Kungs, mans Dievs, kad es Tevi piesaucu, tad Tu mani dziedināji. 1
- 6,3.
3 Kungs, Tu manu dvēseli esi izvedis no elles, Tu mani dzīvu esi uzturējis, ka neesmu nogrimis kapā. 1
- 28,1. 86,13.
4 Dziedājiet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, un teiciet Viņa svēto piemiņu.
5 Jo Viņa dusmība pastāv acumirkli, Viņa žēlastība cauru mūžu: vakarā nāk raudāšana, bet rītā prieks. 1
- 46,6. Jes.54,7.8.
6 Es gan sacīju, kad man labi klājās: es nešaubīšos ne mūžam, 1
- 10,6.
7 Jo, Kungs, caur Tavu labprātību Tu manu kalnu esi darījis pastāvīgu; bet kad Tu Savu vaigu paslēpi, tad es iztrūcinājos.
8 Tevi es piesaucu, Kungs, un pielūdzu Tevi, ak Kungs no sirds.
9 Kāds labums atlec no manām asinīm, kad es būšu kapā grimis? Vai pīšļi Tevi slavēs? Vai tie sludinās Tavu patiesību? 1
- 6,6. 88,12. Ījab.33,24.
10 Klausi, Kungs, un apžēlojies par mani: Kungs, esi man par palīgu!
11 Manas žēlabas Tu esi pārvērtis par līksmību, Tu man to maisu esi novilcis un mani apjozis ar prieku. 1
- Ījab.30,31.
12 Tāpēc Tev dziedās mans gods un nestāvēs klusu; Kungs, mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi. 1
- 16,9.