reltext

Chapter 30

1 Dziesma pie Dāvida nama iesvētīšanas. Es Tevi augsti teikšu, Kungs, jo Tu mani augsti esi cēlis, un maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani. 1

  1. 35,24. 2Sam.5,11. 5Moz.20,5.

2 Kungs, mans Dievs, kad es Tevi piesaucu, tad Tu mani dziedināji. 1

  1. 6,3.

3 Kungs, Tu manu dvēseli esi izvedis no elles, Tu mani dzīvu esi uzturējis, ka neesmu nogrimis kapā. 1

  1. 28,1. 86,13.

4 Dziedājiet Tam Kungam, jūs Viņa svētie, un teiciet Viņa svēto piemiņu.

5 Jo Viņa dusmība pastāv acumirkli, Viņa žēlastība cauru mūžu: vakarā nāk raudāšana, bet rītā prieks. 1

  1. 46,6. Jes.54,7.8.

6 Es gan sacīju, kad man labi klājās: es nešaubīšos ne mūžam, 1

  1. 10,6.

7 Jo, Kungs, caur Tavu labprātību Tu manu kalnu esi darījis pastāvīgu; bet kad Tu Savu vaigu paslēpi, tad es iztrūcinājos.

8 Tevi es piesaucu, Kungs, un pielūdzu Tevi, ak Kungs no sirds.

9 Kāds labums atlec no manām asinīm, kad es būšu kapā grimis? Vai pīšļi Tevi slavēs? Vai tie sludinās Tavu patiesību? 1

  1. 6,6. 88,12. Ījab.33,24.

10 Klausi, Kungs, un apžēlojies par mani: Kungs, esi man par palīgu!

11 Manas žēlabas Tu esi pārvērtis par līksmību, Tu man to maisu esi novilcis un mani apjozis ar prieku. 1

  1. Ījab.30,31.

12 Tāpēc Tev dziedās mans gods un nestāvēs klusu; Kungs, mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi. 1

  1. 16,9.