¹ Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „nesamaitā.“ Vai tad jūs esat mēmi, ka nerunājat taisnību un nepareizi tiesājat, jūs cilvēku bērni? ¹

1. 57,1. 82,6.7. Sak.31,8.9.

² Tiešām, savā sirdī jūs darāt netaisnību virs zemes, ar savām rokām jūs dzenaties uz varas darbu.

³ Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, kas melus runā, alojās no pašām mātes miesām. ¹

1. 51,7. 1Moz.8,21.

⁴ Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž, ¹

1. 140,4.

⁵ Ka tā nedzird vārdotāja balsi, kas labi māk apvārdot. ¹

1. Māc.10,11.

⁶ Ak Dievs, salauzi viņiem zobus mutē, ak Kungs, izrauj jauno lauvu dzerokļus! ¹

1. 3,8. Ījab.29,12.

⁷ Lai tie izšķīst kā ūdens, kas notek; kad tie uzvelk savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas, ¹

1. 2Sam.14,14.

⁸ Tā kā gliemezis, kas izkūst, tā lai tie izgaist tā kā sievas nelaikā dzimis bērns, tā lai tie neredz saules. ¹

1. Ījab.3,16. Māc.6,3.

⁹ Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, viņš tos aizraus dzīvus, kā ar karstu dusmību.

¹⁰ Tas taisnais priecāsies, kad viņš redz atriebšanu, viņš mazgās savas kājas bezdievīgo asinīs. ¹

1. 68,24.

¹¹ Un cilvēki sacīs: tam taisnam būs augļi; tiešām, Dievs ir soģis virs zemes. ¹

1. 7,9. Jes.3,10.