¹ Asafa dziesma, dziedātāju vadonim uz Ģittit. Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam. ¹

1. 8,1. 46,8. 47,1. 50,1.

² Uzdziedat dziesmas un dodiet šurp bungas, mīlīgas kokles ar stabulēm.

³ Pūtiet trumetes jaunā mēnesī, pilnā mēnesī, mūsu svētku laikā. ¹

1. 4Moz.10,10. 29,1. Sak.7,20.

⁴ Jo tas ir likums iekš Israēla, tiesa no Jēkaba Dieva.

⁵ To Viņš licis par liecību iekš Jāzepa, kad izgāja pār Ēģiptes zemi, kad es dzirdēju valodu, ko nesapratu. ¹

1. 77,16. 78,67. 80,2. 114,1. 5Moz.28,49.

⁶ “Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, un viņa rokas atsvabinājis no nestavas. ¹

1. 2Moz.1,11.14. (1Laik.4,23.)

⁷ Kad tu Mani piesauci bēdās, tad Es tevi izglābu; Es tevi paklausīju, paslēpies pērkona padebešos, Es tevi pārmanīju pie bāršanās ūdens. ¹

1. 18,12. 50,15. 2Moz.17,2.3.7. 4Moz.20,13.

⁸ Klausāties, Mani ļaudis, Es jums došu liecību; Israēl, kaut tu Mani klausītu! ¹

1. 50,7.

⁹ Lai tavā starpā nav cita Dieva, un tev nebūs pielūgt svešu Dievu.

¹⁰ Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes; atplet savu muti, lai Es to pildu. ¹

1. 119,131. 2Moz.20,2. Hoz.13,4.

¹¹ Bet Mani ļaudis neklausa Manu balsi un Israēlim Manis negribās.

¹² Tad Es tos arī esmu pametis viņu cietam sirds prātam, ka tie staigā pēc saviem padomiem. ¹

1. 5Moz.29,19. Jer.7,24. Ap.darb.14,16. Rom.1,24.

¹³ Kaut Mani ļaudis Man klausītu, un Israēls staigātu uz Maniem ceļiem!

¹⁴ Es pazemotu viņu ienaidniekus drīz un grieztu Savu roku pret viņu spaidītājiem. ¹

1. 2Moz.23,22.

¹⁵ Kas To Kungu ienīst, tiem bija Viņam padoties, tad tie mūžīgi pastāvētu. ¹

1. 66,3.

¹⁶ Un Viņš tos barotu ar briedušiem kviešiem, un ar medu no akmens kalna Es tevi pieēdinātu.” ¹

1. 5Moz.32,13.14.