¹ Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja, par Benjaminieti Kušu. Kungs, mans Dievs, uz Tevi es paļaujos, atpestī mani no visiem maniem vajātājiem un izglābi mani, ¹

1. 1Sam.24,10. 26,19.

² Ka tas manu dvēseli nelaupa kā lauva, to saplosīdams, tādēļ ka glābēja nav. ¹

1. 10,9.

³ Kungs, mans Dievs, ja to esmu darījis, ja netaisnība ir manās rokās,

⁴ Ja esmu ļaunu maksājis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai aplaupījis to, kas mani bez vainas apbēdināja, ¹

1. 38,21. Ījab.31,7. Sak.3,29.

⁵ Tad lai ienaidnieks manu dvēseli vajā un panāk, lai samin manu dzīvību pie zemes un noliek manu godu pīšļos. (Sela.) ¹

1. 16,9. 22,16. 143,3.

⁶ Celies, ak Kungs, Savā dusmībā, stājies pretī manu spaidītāju bardzībai, uzmosties manis labad; Tu tiesu turēsi. ¹

1. 9,20. 21,14.

⁷ Tautu pulks lai metās ap Tevi, bet Tu pār to atkal pacelies augstībā. ¹

1. 80,3.

⁸ Tas Kungs nesīs tiesu tām tautām; tiesā mani, Kungs, pēc manas taisnības un manas bezvainības.

⁹ Lai jel beidzās bezdievīgo niknums, bet stiprini to taisno, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, ak taisnais Dievs! ¹

1. 104,35. 1Laik.30,17. Jer.11,20.

¹⁰ Manas priekšturamās bruņas ir Dieva rokā, Viņš palīdz tiem sirds taisniem. ¹

1. 3,4. 1Moz.15,1.

¹¹ Dievs ir taisns soģis un tāds Dievs, kas ikdienas biedina. ¹

1. 9,5.

¹² Ja kas negrib atgriezties, tad viņš savu zobenu trinis, savu stopu uzvilcis un sataisījis, ¹

1. 5Moz.23,41. Raud.2,4.

¹³ Un priekš tā nāvīgus ieročus salicis, savas bultas darījis degošas. ¹

1. 38,3. Efe.6,16.

¹⁴ Redzi, kāds ieņem netaisnību un nesās ar nelaimi, bet dzemdē nieku. ¹

1. Ījab.15,35. Jes.59,4.

¹⁵ Tas bedri racis un izmetis, bet iekritis tai bedrē, ko taisījis. ¹

1. 9,16. Ījab.6,27.

¹⁶ Viņa ļaunums atgriezīsies uz viņa galvu, un viņa varas darbs nometīsies uz viņa galvas virsu. ¹

1. 1Sam.25,39. 1Ķēn.8,32.

¹⁷ Es slavēšu To Kungu Viņa taisnības dēļ, un dziedāšu Tā Kunga, tā Visaugstākā, Vārdam.