reltext

Chapter 6

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā! 1

  1. 12,1. 38,2. 1Laik.16,21.

2 Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies, 1

  1. 51,10.

3 Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi? 1

  1. 13,2.3.

4 Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.

5 Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs? 1

  1. 30,10. 115,17.18.

6 Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām, 1

  1. Raud.1,2.

7 Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ. 1

  1. Ījab.17,7.

8 Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.

9 Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem. 1

  1. 34,5.18.

10 Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši. 1

  1. 35,4. 40,15.