Chapter 6
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā! 1
- 12,1. 38,2. 1Laik.16,21.
2 Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies, 1
- 51,10.
3 Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi? 1
- 13,2.3.
4 Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.
5 Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs? 1
- 30,10. 115,17.18.
6 Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām, 1
- Raud.1,2.
7 Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ. 1
- Ījab.17,7.
8 Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.
9 Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem. 1
- 34,5.18.
10 Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši. 1
- 35,4. 40,15.