¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm. Kad es saucu, tad paklausi mani, Tu, manas taisnības Dievs; bēdās Tu mani esi iepriecinājis; esi man žēlīgs un paklausi manu lūgšanu. ¹

1. 31,2. 71,2.

² Cilvēku bērni, cik ilgi mans gods paliks kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsiet nīcīgas lietas un meklēsiet melus? (Sela.) ¹

1. 62,10. 1Sam.12,21.

³ Atzīstiet jel, ka Tas Kungs brīnišķi vadījis to, kas Viņu bīstas; Tas Kungs mani paklausa, kad es Viņu piesaucu. ¹

1. 17,7.

⁴ Dusmojiet, bet negrēkojiet, runājiet savā sirdī uz savām gultām un esiet klusu (Sela.) ¹

1. 77,7. Efe.4,26.

⁵ Upurējiet taisnības upurus un paļaujaties uz To Kungu. ¹

1. 51,21. 62,9. 5Moz.33,19.

⁶ Daudzi saka: kas mums rādīs labumu? Pacel, ak Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu. ¹

1. 3,3. 30,8. 4Moz.6,26.

⁷ Tu manai sirdij devis vairāk prieka nekā viņiem, kad tiem labības un vīna papilnam. ¹

1. 17,14. (37,4.) Zaha.9,17.

⁸ Es apgulšos ar mieru un aizmigšu, jo Tu vien, Kungs dari, ka es droši dzīvoju. ¹

1. 3,6. 3Moz.26,6.