¹ Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,

² Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.

³ Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.

⁴ Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm. ¹

1. 78,2. 4Moz.12,8.

⁵ Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās? ¹

1. 27,1.

⁶ Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību. ¹

1. 52,9. Sak.11,28.

⁷ Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu, ¹

1. 3Moz.25,48.

⁸ (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi,) ¹

1. Mat.16,26.

⁹ Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.

¹⁰ Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem. ¹

1. Māc.2,16.18.

¹¹ Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.

¹² Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj. ¹

1. Māc.3,19. 2Pēt.2,12.

¹³ Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela.) ¹

1. Ījab.21,33.

¹⁴ Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. ¹

1. 49,12. Jes.66,24.

¹⁵ Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela.) ¹

1. 73,24. 1Moz.5,24. 1Ķēn.19,4. Hoz.13,14.

¹⁶ Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.

¹⁷ Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ. ¹

1. Māc.5,13.14. 1Tim.6,7.

¹⁸ Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis. ¹

1. 10,3.6.

¹⁹ Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam. ¹

1. 36,10. 58,9.

²⁰ Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj. ¹

1. 49,13.