¹ Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „lilijas“. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei. ¹

1. 45,1. Jon.2,6.

² Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj. ¹

1. 40,3. 144,7.

³ Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, - tomēr es gaidu uz savu Dievu. ¹

1. 22,3. 38,11.

⁴ Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis. ¹

1. 35,11.19. 38,20. 40,13. Jāņ.15,25. Filip.2,6.

⁵ Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti. ¹

1. 2Kor.5,21.

⁶ Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs! ¹

1. Lūk.24,21.

⁷ Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu. ¹

1. 44,16.

⁸ Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem. ¹

1. 38,12. Ījab.19,13. Jāņ.1,11. 7,5.

⁹ Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani. ¹

1. Jāņ.2,17. Rom.15,3.

¹⁰ Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.

¹¹ Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu. ¹

1. 35,13.

¹² Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem. ¹

1. Raud.3,63.

¹³ Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības. ¹

1. 32,6. Jes.49,8.

¹⁴ Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem. ¹

1. 18,17.18.

¹⁵ Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani. ¹

1. 69,3.

¹⁶ Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības! ¹

1. 63,4. 109,21.

¹⁷ Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.

¹⁸ Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.

¹⁹ Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.

²⁰ Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, - un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu. ¹

1. Raud.1,2.9.

²¹ Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis. ¹

1. Raud.3,19. Mat.27,34.38.

²² Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu. ¹

1. Lūk.21,34.35. Rom.11,9.10.

²³ Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās. ¹

1. Jāņ.12,40. Lūk.19,42.

²⁴ Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.

²⁵ Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos. ¹

1. Ap.darb.1,20. Mat.23,38.

²⁶ Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis. ¹

1. Jes.53,4.

²⁷ Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības. ¹

1. 81,13. Rom.1,24.

²⁸ Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti. ¹

1. 2Moz.32,32. Jes.4,3.

²⁹ Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.

³⁰ Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību. ¹

1. 28,7.

³¹ Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi. ¹

1. 50,9.13. 51,21.

³² Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos. ¹

1. 22,27. 1Laik.17,10.

³³ Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.

³⁴ Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās. ¹

1. 148,1.

³⁵ Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos. ¹

1. 51,20. Jes.26,1.

³⁶ Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos. ¹

1. 102,29.