Chapter 41
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Svētīgs tas, kas nabagu apgādā; to Tas Kungs izglābs ļaunā dienā. 1
- Mat.11,6. Efe.6,13.
2 Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, Viņš tam liks labi klāties virs zemes un to nenodos viņa ienaidnieku prātam. 1
- 27,12.
3 Tas Kungs to atspirdzinās uz neveselības gultas; Tu viņam palīdzēsi guļā no visas viņa sērgas.
4 Es sacīju: ak Kungs, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es pret Tevi esmu grēkojis. 1
- 6,3.
5 Mani ienaidnieki runā ļaunu no manis: kad viņš nomirs un viņa vārds ies bojā?
6 Un kad tie nāk, mani apraudzīt, tad tie viltu runā; ar savu sirdi tie sameklē niekus, iziet ārā un izplukšķ. 1
- Mat.19,3. 22,15.
7 Visi, kas mani ienīst, musina kopā pret mani, un domā ļaunu pret mani.
8 Blēņu darbu tie apņēmušies savā prātā: kad tas guļ, tad viņš vairs necelsies! 1
- Ījab.14,12. Mat.27,66.
9 Un pat mans draugs, kam es uzticējos, kas manu maizi ēda, mani min pa kājām. 1
- 55,14. Jāņ.13,18. Ap.darb.1,16. Dan.11,26.
10 Bet Tu, ak Kungs, esi man žēlīgs, un uzcel mani, tad es tiem to maksāšu! 1
- 103,10. Jes.59,18. 40,2.
11 Pie tam es zinu, ka Tev labs prāts pie manis, ka mans ienaidnieks par mani negavilēs. 1
- 30,2.
12 Bet Tu mani uzturi manā nenoziedzībā, un mani iecel Savā priekšā mūžīgi. 1
- 16,11. 141,10.
13 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Āmen, Āmen. 1
- 72,18. 89,53. 106,48. 159,6.