¹ Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani iet tiesā, karo ar tiem, kas ar mani karo. ¹

1. 1Sam.24,16. Jes.49,25.

² Sagrāb priekšturamās bruņas un ieroci un celies man par palīgu.

³ Izvelc šķēpu un zobenu pret tiem, kas man dzenās pakaļ; saki uz manu dvēseli: Es esmu tava pestīšana.

⁴ Lai top kaunā un par apsmieklu, kas manu dvēseli meklē, lai top dzīti atpakaļ un likti kaunā, kas pret mani ļaunu domā. ¹

1. 40,15. 70,3.

⁵ Lai tie top kā pelavas vējā, un Tā Kunga eņģelis lai tos aizdzen. ¹

1. 1,4. 83,14.

⁶ Viņu ceļš lai paliek tumšs un slidens, un Tā Kunga eņģelis lai tos vajā. ¹

1. 73,18.

⁷ Jo bez vainas tie priekš manis apslēpuši sava tīkla bedri, bez vainas tie priekš manas dvēseles rakuši bedri. ¹

1. 31,5. 35,19. Jer.18,20. Jes.19,4.8.

⁸ Posts tam uzies, kad viņš to nezin, un viņa tīkls, ko tas ir paslēpis, sagūstīs viņu pašu; sev par postu viņš tur iekritīs. ¹

1. 9,16.

⁹ Bet mana dvēsele priecāsies iekš Tā Kunga, un līksmosies par Viņa pestīšanu.

¹⁰ Visi mani kauli sacīs: Kungs, kas ir kā Tu? Tu bēdīgo izglābi no tā, kas ir stiprāks, nekā viņš, arī bēdīgo un nabagu no viņa laupītāja. ¹

1. 89,7. Jer.10,6.

¹¹ Viltus liecinieki ceļas, tie prasa no manis, ko es nezinu. ¹

1. 27,12. Mat.26,59.61.65.

¹² Tie man maksā ļaunu par labu; mana dvēsele ir atstāta. ¹

1. 38,21. Jāņ.10,32.

¹³ Bet es, kad tie bija neveseli, apvilku maisu un mērdēju savu dvēseli ar gavēšanu un lūdzu no sirds dibina. ¹

1. 1Ķēn.18,42. Jes.4,1.

¹⁴ Es tā staigāju, tā kā viņš man būtu par draugu un brāli, es gāju noskumis, nospiests, tā kā kas žēlojās par savu māti.

¹⁵ Bet kad es straipalēju, tad tie priecājās un sapulcējās, nelieši, ko es nepazinu, sapulcējās pret mani; tie plosās un nepaliek klusu. ¹

1. Jer.18,18. Sak.18,8.

¹⁶ Ar viltīgiem mēdītājiem un kumosu lišķiem tie griež zobus pret mani. ¹

1. 112,10. Ījab.16,9.

¹⁷ Kungs, cik ilgi Tu to gribi redzēt? Izglāb manu dvēseli no viņu postīšanas, manu vientuli no jauniem lauvām. ¹

1. 22,21. 34,11.

¹⁸ Es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu ¹

1. 22,26. 40,10.

¹⁹ Lai par mani nepriecājās, kas mani ienīst par nepatiesu, nedz mirkšķina ar acīm, kas mani nīdē bez vainas. ¹

1. 69,5. Sak.6,13.

²⁰ Jo no miera tie nerunā, bet izgudro viltīgus vārdus pret tiem klusiem iekš zemes. ¹

1. 55,21.

²¹ Tie atplēš savu muti pret mani, tie saka: tā, tā, mūsu acs to redzējusi! ¹

1. 22,8. 70,4.

²² Kungs, Tu to redzi, neciet klusu, Kungs, neesi tālu no manis! ¹

1. 28,1.

²³ Uzmodies un celies par manu tiesu, mans Dievs un mans Kungs, par manu lietu. ¹

1. 44,24. Ījab.8,6.

²⁴ Tiesā mani pēc Tavas taisnības, Kungs, mans Dievs, ka tie par mani nepriecājās.

²⁵ Lai tie nesaka savā sirdī: labi, tas mums pa prātam; lai tie nesaka: mēs viņu esam aprijuši. ¹

1. 35,21.

²⁶ Lai kopā top kaunā un par apsmieklu, kas priecājās par manu nelaimi; lai top apģērbti ar kaunu un negodu tie, kas pret mani lielās. ¹

1. 35,4. 132,18.

²⁷ Priecīgi lai dzied un līksmojās, kam patīk mana taisnība, lai tie saka vienmēr: augsti slavēts lai ir Tas Kungs, kam labs prāts pie Sava kalpa labklāšanās. ¹

1. 40,17.

²⁸ Tad mana mēle sludinās Tavu taisnību, un ikdienas Tavu slavu.