¹ Un es redzēju, ka Tas Jērs vienu no tiem zieģeļiem atdarīja, un dzirdēju vienu no tiem četriem dzīviem sakām kā ar pērkona balsi: nāc un lūko! ¹

1. 4,5.6. 5,1-5. 10,3. 14,2. Jāņ.1,39.

² Un es redzēju, un raugi, tur bija balts zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija stops; un tam kronis tapa dots, un viņš izgāja uzvarēdams, un lai uzvarētu. ¹

1. 19,11-16. Zaha.6,3. Habak.3,8.9.

³ Un kad Viņš to otru zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju to otru dzīvo sakām: nāc un lūko! ¹

1. 4,7.

⁴ Un tur izgāja otrs, sarkans zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, tapa dots, mieru atņemt no zemes, un ka tie cits citu nokautu savā starpā, un tam tapa dots liels zobens. ¹

1. Zaha.1,8. 6,2.

⁵ Un kad Viņš to trešo zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju to trešo dzīvo sakām: nāc un lūko! Un es redzēju, un raugi, melns zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, bija svari rokā. ¹

1. Eceh.4,16. 5,1. Zaha.6,2.

⁶ Un es dzirdēju balsi to četru dzīvo vidū sakām: viens mērs kviešu par sudraba gabalu un trīs mēri miežu par sudraba gabalu un eļļu un vīnu nesamaitā. ¹

1. 9,4. Jes.3,1.

⁷ Un kad Viņš to ceturto zieģeli atdarīja, tad es dzirdēju tā ceturtā dzīvā balsi sakām: nāc un lūko!

⁸ Un es redzēju un raugi, pelēks zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija vārds: nāve; un elle tai gāja pakaļ; un tiem vara tapa dota, ceturto pasaules tiesu nokaut ar zobenu un ar badu un ar mēri un caur zemes zvēriem. ¹

1. 20,13.14. Jer.15,2.3. Eceh.14,21.

⁹ Un kad Tas to piekto zieģeli atdarīja, tad es redzēju apakš tā kvēpināmā altāra to dvēseles, kas bija nokauti Dieva vārda dēļ un tās liecības dēļ, kas tiem bija. ¹

1. 1,0. 8,3. 19,10. 20,4. Ebr.8,5. 9,24.

¹⁰ Un tie sauca ar stipru balsi sacīdami: cik ilgi, ak svētais un patiesīgais Valdītājs, Tu nesodi un neatriebi mūsu asinis pie tiem, kas virs zemes dzīvo? ¹

1. 3,7. 18,24. 19,2. 1Moz.4,10. Dāv.dz.79,10. Lūk.11,50.51.

¹¹ Un garas baltas drēbes ikvienam tapa dotas, un tiem tapa sacīts, lai tie vēl mazu laiku dus, tiekams viņu darba biedru un viņu brāļu skaits būs pilns, kas taps nokauti, tā kā viņi. ¹

1. 3,5. 11,7. (20,3. Ebr.11,40.)

¹² Un es redzēju, kad Viņš to sesto zieģeli atdarīja, tad cēlās liela zemes trīcēšana, un saule tapa tumša kā rupjš maiss, un mēnesis tapa kā asinis. ¹

1. 16,18. Jes.13,10.13. 50,3. Joēl.2,10. 3,4.

¹³ Un debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes koks savas neienākušās vīģes nomet, kratīts no liela vēja. ¹

1. Jes.34,4. Mark.13,25.

¹⁴ Un debess aizgāja kā satīta grāmata, un visi kalni un salas tapa kustinātas no savām vietām, ¹

1. 16,20. Ījab.9,5.6. Jes.34,4.

¹⁵ Un tie ķēniņi virs zemes un tie lielie kungi un tie bagātie un tie virsnieki un tie varenie un visi kalpi un visi svabadie paslēpās alās un kalnu dobumos, ¹

1. Jes.2,10.19.21. 24,21.

¹⁶ Un sacīja uz tiem kalniem un tām klintīm: krītiet pār mums un apslēpiet mūs no Tā vaiga, kas sēž uz tā goda krēsla, un no Tā Jēra dusmības. ¹

1. 9,6.13. Lūk.23,30.

¹⁷ Jo Viņa dusmības lielā diena ir atnākusi, - un kas var pastāvēt? ¹

1. 11,17.18. Dāv.dz.76,8. Nak.1,8.