¹ Un tas piektais eņģelis bazūnēja. Un es redzēju zvaigzni, kritušu no debess uz zemi, un tam tapa dota bezdibeņa akas atslēga. ¹

1. p.11. 8,10. 17,8. 20,1.

² Un tas atvēra bezdibeņa aku. Un dūmi uzkāpa no tās akas, kā liela cepļa dūmi. Un saule tapa aptumšota un gaiss no tās akas dūmiem. ¹

1. 8,12. Joēl.2,2.10.

³ Un no tiem dūmiem siseņi nāca uz zemi, un tiem vara tapa dota, tā kā skorpioniem vara ir virs zemes. ¹

1. 2Moz.10,4. 5Moz.8,15.

⁴ Un tiem tapa sacīts, lai tie nemaitātu zemes zāli nedz zaļumu, nedz kādu koku, bet vien tos cilvēkus, kam tas Dieva zieģelis nav pie viņu pierēm. ¹

1. 6,6. 7,3.

⁵ Un viņiem tapa dots, ka tie tos nenokautu, bet mocītu piecus mēnešus; un viņu mocīšana bija tā kā skarpija mocīšana, kad tas cilvēkam ir iedzēlis. ¹

1. p.10.

⁶ Un tanīs dienās cilvēki nāvi meklēs un to neatradīs, un tie kāros mirt, bet nāve no viņiem bēgs. ¹

1. 6,16. Ījab.3,21. Jer.8,3.

⁷ Un tie siseņi bija līdzīgi zirgiem, kas ir sataisīti uz karu, un uz viņu galvām bija kā kroņi, zeltam līdzīgi, un viņu vaigi kā cilvēku vaigi. ¹

1. Joēl.2,4.5.

⁸ Un tiem bija mati kā sievu mati, un viņu zobi bija kā lauvu zobi. ¹

1. Joēl.1,6.

⁹ Un tiem bija bruņas kā dzelzs bruņas, un viņu spārnu troksnis tā kā ratu troksnis, kad daudz zirgi skrien karā. ¹

1. Jer.47,3. Joēl.2,5.

¹⁰ Un tiem bija astes skorpioniem līdzīgas, un viņu astēs bija dzeloņi, un viņiem bija vara, cilvēkus maitāt piecus mēnešus. ¹

1. p.5.

¹¹ Un pār tiem bija ķēniņš, tas bezdibeņa eņģelis, viņa vārds bija ebrejiski: Abadon, un Grieķu valodā: Apolion. ¹

1. p.1. (Ījab.28,32. Sak.15,11. 30,27.)

¹² Tas viens “vai” ir pagājis; redzi, vēl nāk divi “vai” pēc tam. ¹

1. 11,14.

¹³ Un tas sestais eņģelis bazūnēja, un es dzirdēju vienu balsi no tā zelta altāra četriem stūriem, kas bija Dieva priekšā, ¹

1. 8,3. 11,19. 2Moz.30,2.

¹⁴ Sakām uz to sesto eņģeli, kam tā bazūne bija: atraisi tos četrus eņģeļus, kas ir saistīti pie tās lielās Eifrates upes. ¹

1. 7,1. 6,12.

¹⁵ Un tie četri eņģeļi tapa atraisīti, kas bija gatavi uz to stundu un dienu un mēnesi un gadu, ka tie cilvēku trešo tiesu nokautu. ¹

1. 8,7-12.

¹⁶ Un tas kara jātnieku skaits bija divdesmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši. Un es dzirdēju viņu skaitu. ¹

1. 5,11. 7,4.

¹⁷ Un tā es redzēju tos zirgus tanī parādīšanā un tos, kas uz tiem sēdēja: tiem bija ugunīgas un tumši zilas un sēram līdzīgas bruņas; un to zirgu galvas bija kā lauvu galvas, un no viņu mutēm izgāja uguns un dūmi un sērs. ¹

1. (Ījab.41,10.)

¹⁸ Caur šiem trim cilvēku trešā tiesa tapa nokauta, caur to uguni un caur tiem dūmiem un caur to sēru, kas no viņu mutēm izgāja.

¹⁹ Jo viņu vara stāvēja viņu mutē un viņu astēs; jo viņu astes bija čūskām līdzīgas; tām bija galvas, un ar tām tie maitāja.

²⁰ Un tie atlikušie cilvēki, kas nav nokauti caur šīm mocībām, tomēr nav atgriezušies no savu roku darbiem, ka tie nebūtu (vairs) pielūguši tos velnus un tos zelta un sudraba un vara un akmens un koka elkus, kas nevar redzēt, nedz dzirdēt, nedz staigāt; ¹

1. 16,9.11. 1Kor.10,20. Dāv.dz.115,4-7.

²¹ Un tie nav atgriezušies no savām slepkavībām, nedz no savām burvestībām, nedz no savas maucības, nedz no savām zādzībām. ¹

1. 17,2.5. 18,23.