¹ Un liela zīme parādījās debesīs: sieva ar sauli apģērbta, un mēnesis apakš viņas kājām, un viņas galvā kronis no divpadsmit zvaigznēm, ¹

1. 15,1. 19,7. (1Moz.37,9.)

² Un grūta būdama tā brēca bērnu sāpēs un dzemdēšanas mokās. ¹

1. Jes.26,17. Mih.4,10. 5,2.

³ Un cita zīme parādījās debesīs, un redzi, liels pūķis, sarkans kā uguns, ar septiņām galvām un desmit ragiem, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi. ¹

1. p.9. 13,1. 17,9. (Eceh.29,3.)

⁴ Un viņa aste vilka debess zvaigžņu trešo tiesu un tās nometa uz zemi. Un tas pūķis stājās tās sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, ka viņš, kad tā dzemdētu, viņas bērnu aprītu. ¹

1. 6,13. 8,9.10.

⁵ Un viņa dzemdēja bērnu, dēlu, kam visus pagānus būs ganīt ar dzelzs rīksti, un viņas bērns tapa aizrauts pie Dieva un pie Viņa goda krēsla. ¹

1. 2,27. 19,15.

⁶ Un tā sieva bēga uz tuksnesi, kur viņai bija no Dieva sataisīta vieta, lai viņa tur taptu uzturēta tūkstoš divsimt un sešdesmit dienas. ¹

1. 11,3. Dāv.dz.55,7.8.

⁷ Un karš cēlās debesīs. Miķelis un viņa eņģeļi karoja pret to pūķi; un tas pūķis karoja un viņa eņģeļi, ¹

1. Dan.10,21. 12,1. 2Pēt.2,4.

⁸ Un nespēja nenieka, un viņu vieta vairs netika atrasta debesīs. ¹

1. Ījab.2,1.

⁹ Un tas lielais pūķis tika izmests, tā vecā čūska, ko dēvē par velnu un sātanu, kas visu pasauli pieviļ; tas tika nomests uz zemi, un viņa eņģeļi līdz ar viņu tur tika nomesti. ¹

1. 20,2. 1Moz.3,1. Lūk.10,18. 2Kor.11,3.

¹⁰ Un es dzirdēju stipru balsi debesīs sakām: tagad pestīšana un spēks un valstība mūsu Dievam, un vara Viņa Kristum ir kļuvusi; jo mūsu brāļu apsūdzētājs ir nomests, kas tos apsūdzēja priekš mūsu Dieva dienām naktīm. ¹

1. 11,15. Ījab.1,9. Rom.8,33.

¹¹ Un tie viņu ir uzvarējuši caur Tā Jēra asinīm un caur savas liecības vārdu, un tie savu dzīvību nav mīlējuši līdz nāvei. ¹

1. 2,7. 10.11. 6,9. 7,14. Jāņ.12,25.

¹² Tāpēc priecājaties, jūs debesis, un kas tur dzīvo! Ak vai, tiem, kas zemes un jūras virsū dzīvo; jo velns pie jums ir nonācis ar lielām dusmām, zinādams, ka tam ir maz laika. ¹

1. 8,13. 11,10. 13,7. 18,20. (Dāv.dz.96,11.)

¹³ Un kad tas pūķis redzēja, ka viņš bija nomests uz zemi, tad viņš vajāja to sievu, kas to dēlu bija dzemdējusi. ¹

1. p.4. 1Moz.3,15.

¹⁴ Un tai sievai divi liela ērgļa spārni tapa doti, ka tā uz tuksnesi skrietu savā vietā, kur viņa top uzturēta laiku un laikus un puslaiku, nost no tās čūskas vaiga. ¹

1. p.6. 2Moz.19,4. Jes.40,31. (Jes.8,20. Eceh.17,3.7. 47,9.) Dan.12,7. (Parād.12,14.)

¹⁵ Un tā čūska no savas mutes izlaida ūdeni tā kā upi tai sievai pakaļ, lai viņu caur to upi aizrautu. ¹

1. (17,15.) Dāv.dz.124,2-5. Jes.8,7.

¹⁶ Un zeme nāca tai sievai palīgā, un zeme atvēra savu muti un aprija to upi, ko tas pūķis no savas mutes izlaida. ¹

1. 4Moz.16,32.

¹⁷ Un tas pūķis iedusmojās pret to sievu un nogāja karot ar tiem, kas atlikušies no viņas dzimuma, kas Dieva baušļus tur, un kam ir Jēzus Kristus liecība. ¹

1. 14,12. 19,10. 1Moz.3,15.