¹ Un es dzirdēju stipru balsi no Dieva nama sakām uz tiem septiņiem eņģeļiem: ejat un izlejat Dieva dusmības kausus uz zemi. ¹

1. 15,5-7.

² Un tas pirmais nogāja un izlēja savu kausu uz zemi, un tur ļauns un nikns augonis piemetās tiem cilvēkiem, kam tā zvēra zīme bija, un kas viņa bildi pielūdza. ¹

1. 13,15. 2Moz.9,9.

³ Un tas otrais eņģelis savu kausu izlēja jūrā, un tā palika par asinīm, kā no miruša, un ikviena dzīva dvaša jūrā nomira. ¹

1. 8,8.9. 2Moz.7,17.

⁴ Un tas trešais eņģelis izlēja savu kausu upēs un ūdeņu avotos, un tie palika par asinīm.

⁵ Un es dzirdēju to ūdeņu eņģeli sakām: Kungs, kas ir un kas bijis, Tu esi taisns un svēts, ka Tu tā esi tiesājis. ¹

1. 1,8. 15,3.18. 19,2.

⁶ Jo tie to svēto un to praviešu asinis ir izlējuši; tāpēc Tu tiem arīdzan asinis esi devis dzert, jo tie to pelnījuši. ¹

1. 3,4. 18,6.7.24. Dāv.dz.79,2.3.

⁷ Un es dzirdēju citu no tā altāra sakām: tiešām, Kungs Dievs, visu Valdītājs, patiesīgas un taisnas ir Tavas tiesas. ¹

1. 6,9.10. 19,2.

⁸ Un tas ceturtais eņģelis izlēja savu kausu uz sauli, un viņam tapa dots, cilvēkus dedzināt ar uguni.

⁹ Un cilvēki tapa dedzināti ar lielu karstumu un zaimoja Tā Dieva vārdu, kam vara ir pār šīm mocībām. Bet tie neatgriezās no grēkiem, Viņam dot godu. ¹

1. 2,21. 9,20.21. 13,6. Jes.8,21. 9,13. Jer.5,3.

¹⁰ Un tas piektais eņģelis savu kausu izlēja uz tā zvēra goda krēslu, un viņa valsts tapa aptumšota, un tie no sāpēm sakoda savas mēles, ¹

1. 13,2. 2Moz.10,22.

¹¹ Un zaimoja To Dievu debesīs savu sāpju dēļ un savu augoņu dēļ, un neatgriezās no saviem darbiem. ¹

1. p.2.9.

¹² Un tas sestais eņģelis savu kausu izlēja uz to lielo Eifrates upi, un viņas ūdens izsīka, ka taptu sataisīts ceļš tiem ķēniņiem no saules lēkšanas puses. ¹

1. 9,14. Jes.11,15.10. 44,27.

¹³ Un es redzēju no tā pūķa mutes un no tā zvēra mutes un no tā viltīgā pravieša mutes nākam trīs nešķīstus garus, vardēm līdzīgus. ¹

1. 12,17. 13,11.15. 19,20. 2Moz.8,6.

¹⁴ Jo tie ir velnu gari, kas dara zīmes un iziet pie visas pasaules ķēniņiem, tos sapulcināt uz karu, Dieva, tā Visuvarenā, lielā dienā. ¹

1. 13,13. 17,2,14. 19,19. 1Ķēn.22,22. (1Tim.4,1.)

¹⁵ “Redzi, Es nāku kā zaglis: svētīgs, kas nomodā un savas drēbes sarga, ka tas nestaigā pliks un viņa kauns netop redzēts.” ¹

1. 3,3.4.18. 2Kor.5,3.

¹⁶ Un viņš tos sapulcināja uz to vietu, kas ebrejiski top saukta Armaģedon. ¹

1. 14,4. Joēl.3,7.17. Zaha.12,11.

¹⁷ Un tas septītais eņģelis savu kausu izlēja gaisā, un stipra balss nāca no tā debes' nama, no tā goda krēsla, sacīdama: ir noticis. ¹

1. 4,2. 15,5. 21,6.

¹⁸ Un balsis un pērkoni un zibeņi cēlās. Un tad notika liela zemes trīcēšana, kāda vēl nav notikusi, kamēr cilvēki virs zemes bijuši, tāda un tik liela zemes trīcēšana. ¹

1. 8,5. Dan.12,1.

¹⁹ Un tā lielā pilsēta dalījās trijās daļās, un pagānu pilsētas sagruva, un Bābele, tā lielā, tapa pieminēta Dieva priekšā, ka tai taptu dots viņa dusmības un bardzības vīna biķeris. ¹

1. 11,13. 14,10. 17,5. Jes.30,25. 51,22.23.

²⁰ Un visas salas bēga, un kalni netapa atrasti. ¹

1. 6,14. 20,11.

²¹ Un liela krusa, triju podu smaga, krita no debesīm uz cilvēkiem, un cilvēki zaimoja Dievu tās mocības dēļ caur to krusu; jo viņas mocība ir varen liela. ¹

1. p.11. 11,19. 2Moz.9,18. Ījab.38,22.23.