¹ Redziet, kādu lielu mīlestību Tas Tēvs mums ir parādījis, ka mēs topam saukti Dieva bērni. Tāpēc pasaule mūs nepazīst, ka tā Viņu nepazīst. ¹

1. 4,10.11.19. Mat.5,9. Jāņ.1,12. 15,18. 17,25.

² Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atspīdējis, kas mēs būsim; bet mēs zinām, ka, kad Tas atspīdēs, mēs Viņam būsim līdzīgi, jo mēs Viņu redzēsim, kāds Viņš ir. ¹

1. Rom.8,18.19. 1Kor.15,49. Filip.3,21. Kol.3,4.

³ Un ikviens, kam šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, tā kā Viņš ir šķīsts. ¹

1. Ebr.12,14.

⁴ Ikviens, kas grēku dara, tas dara arī netaisnību, un grēks ir netaisnība. ¹

1. 5,17. 1Tim.1,9.

⁵ Un jūs zināt, ka Viņš ir parādījies, lai Viņš mūsu grēkus atņemtu, un iekš Viņa nav grēka. ¹

1. 1,7. 1Pēt.2,24. Ebr.4,15.

⁶ Ikviens, kas iekš Viņa paliek, tas negrēko; ikviens, kas grēko, Viņu nav redzējis, nedz Viņu atzinis. ¹

1. 2,3. 24,28.

⁷ Bērniņi, lai neviens jūs nepieviļ: kas taisnību dara, tas ir taisns, tā kā Viņš ir taisns. ¹

1. 2,26.29. Jēk.1,22.25.

⁸ Kas grēku dara, tas ir no velna, jo velns grēko no iesākuma. Tādēļ Dieva Dēls ir atspīdējis, ka Viņš velna darbus izārdītu. ¹

1. 1Moz.3,15. Jāņ.8,44.

⁹ Ikviens, kas no Dieva piedzimis, tas nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek iekš tā un tas nevar grēkot, jo tas no Dieva ir piedzimis. ¹

1. 2,14. 5,1.18. Jāņ.4,14. 1Pēt.2,23. 3Jāņ.11.

¹⁰ Pie tam top zināmi Dieva bērni un velna bērni. Ikkatrs, kas taisnību nedara, tas nav no Dieva, un kas nemīl savu brāli. ¹

1. p.7.8. 4,8.

¹¹ Jo šī ir tā sludināšana, ko jūs no iesākuma esat dzirdējuši, lai mēs cits citu mīlējam; ¹

1. 2,7.8.

¹² Ne tā kā Kains, kas bija no tā ļaunā un savu brāli nokāva. Un kādēļ viņš to nokāva? Tāpēc ka viņa darbi bija ļauni, bet viņa brāļa darbi taisni. ¹

1. 1Moz.4,8.

¹³ Nebrīnāties, mani brāļi, ja pasaule jūs ienīst. ¹

1. p.1. 1Jāņ.15,18.

¹⁴ Mēs zinām, ka esam pārcelti no nāves uz dzīvību, tāpēc ka mēs tos brāļus mīlējam; kas nemīl, tas paliek nāvē. ¹

1. 2,10.11. 5,20. Jāņ.5,24.

¹⁵ Ikviens, kas savu brāli ienīst, tas ir slepkava, un jūs zināt, ka nevienam slepkavam mūžīga dzīvība nav paliekama iekš viņa. ¹

1. 3Moz.19,16.17. 5Moz.19,6. Mat.5,21.22.

¹⁶ Pie tam mēs esam atzinuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir nodevis, un mums arīdzan pienākas dzīvību nodot par tiem brāļiem. ¹

1. Jāņ.10,18. 15,13.

¹⁷ Bet ja kādam ir šās pasaules manta, un tas redz savu brāli trūkumu ciešam un aizslēdz savu sirdi priekš viņa, kā Dieva mīlestība paliek iekš tāda? ¹

1. 2,15. 4,20. 5Moz.15,7. Jēk.2,15.16.

¹⁸ Mani bērniņi, lai mēs nemīlējam ar vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību. ¹

1. Rom.12,9.13.

¹⁹ Un pie tam mēs atzīstam, ka esam no patiesības, un savas sirdis Viņa priekšā varam klusināt, ¹

1. 1,8. Jāņ.18,37. 2Jāņ.2.4.

²⁰ Ka, ja mūsu sirds mūs pazudina, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zin visas lietas. ¹

1. Jes.55,7-9. Jāņ.21,17. Rom.2,15.

²¹ Mīļie, ja mūsu sirds mūs nepazudina, tad mums ir drošība pie Dieva. ¹

1. 2,28. 4,17. 5,14.

²² Un ko vien mēs lūdzam, to no Viņa dabūjam, jo mēs turam Viņa baušļus un darām, kas Viņa priekšā ir patīkams. ¹

1. 5,14.15. Mark.11,24. Jāņ.9,31.

²³ Un šis ir Viņa bauslis, lai mēs ticam Viņa Dēla Jēzus Kristus Vārdam un lai cits citu mīlējam, tā kā Viņš mums bausli ir devis. ¹

1. p.11. 4,11. Jāņ.6,40.

²⁴ Un kas Viņa baušļus tur, tas paliek iekš Viņa un Viņš iekš tā. Un pie tam atzīstam, ka Viņš iekš mums paliek, no Tā Gara, ko Viņš mums devis. ¹

1. 2,3. 4,13. Jāņ.15,4.5. Rom.8,9.