¹ Bet jums, brāļi, darām zināmu to Dieva žēlastību, kas parādījusies Maķedonijas draudzēs. ¹

1. 8,1.2. Rom.15,26. 1Kor.16,1.

² Jo lai gan bēdās daudz pārbaudīti, tomēr viņiem ļoti liels prieks bijis, un jebšu tie bija ļoti nabagi, taču tie bagāti devuši pēc savas sirds labprātības. ¹

1. 9,11.

³ Jo tie pēc sava spēka, to es apliecināju, un vēl pāri par savu spēku bijuši labprātīgi, ¹

1. Filip.14.

⁴ Mūs lūgtin lūgdami, lai saņemam to dāvanu un piepalīdzību tiem svētiem par labu.

⁵ Un tie ne vien deva, kā cerējām, bet viņi arī paši nodevās papriekš Tam Kungam un arī mums caur Dieva prātu,

⁶ Tā ka Titu paskubinājām, lai viņš, kā bija iesācis, tāpat jūsu starpā arī pabeigtu šīs dāvanas saņemt. ¹

1. 7,13-15. 12,18.

⁷ Bet tā, kā jūs visās lietās esat pieņēmušies, ticībā, mācībā un atzīšanā un visā čaklībā un savā mīlestībā uz mums, tā pieņematies arī šinī labdarīšanā. ¹

1. 9,8. 1Kor.1,5.

⁸ Es to nesaku pavēlēdams, bet caur to labprātību, ko citi parādījuši, pārbaudu arī jūsu mīlestību, vai tā ir īstena. ¹

1. Filem.8.9.14. 1Jāņ.3,17.18.

⁹ Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Tas, bagāts būdams, jūsu dēļ ir tapis nabags, lai jūs caur Viņa nabadzību kļūtu bagāti. ¹

1. Zaha.9,9. Mat.8,20. Lūk.12,21. Filip.2,6.

¹⁰ Un šinī lietā dodu padomu, jo tas par labu jums, kas jau pērn esat iesākuši nevien to darīt, bet arī labu prātu rādīt. ¹

1. 9,2. 1Kor.7,25.

¹¹ Bet tagad pabeidziet to darbu, lai tas labais prāts, kas jums ir bijis, to gribēt, tāpat arī jums būtu, to pabeigt, cik spējiet. ¹

1. Filip.2,13.

¹² Jo ja kam ir labs prāts, tas ir pieņēmīgs pēc tā, kas viņam ir, ne pēc tā, kas viņam nav. ¹

1. 9,7. 5Moz.16,17. Sak.3,27.28. Lūk.21,3.4.

¹³ Jo ne tā, lai citiem būtu atvieglošana un jums grūtums, bet izlīdzināšanas pēc, lai šinī laikā jūsu pilnība atvieglo viņu trūkumu;

¹⁴ Tā lai arī viņu pilnība atvieglo jūsu trūkumu, ka izlīdzināšana rodas. ¹

1. 9,12. 11,9.

¹⁵ Tā kā ir rakstīts: kas daudz bija sakrājis, tam neatlika; un kas maz bija sakrājis, tam nepietrūka. ¹

1. 2Moz.16,18.

¹⁶ Bet pateicība Dievam, kas to pašu uzcītību par jums devis Titus sirdī, ¹

1. p.6. 9,15.

¹⁷ Ka viņš to paskubināšanu ir pieņēmis, un jo uzcītīgs būdams pats no sevis pie jums ir nogājis.

¹⁸ Un mēs viņam esam līdz sūtījuši to brāli, kam pa visām draudzēm laba slava ir pie evaņģēlija; ¹

1. p.22. 12,18.

¹⁹ (Un ne vien tāpēc, bet arī ka tas no tām draudzēm mums ir iecelts par ceļabiedri pie šīs apdāvināšanas, ko mēs sagādājam, pašam Tam Kungam par godu un pēc sava labā prāta;)

²⁰ No tā sargādamies, ka neviens mums neceļ neslavu šī bagātā krājuma dēļ, ko esam sagādājuši; ¹

1. 1Pēt.2,12.

²¹ Jo mēs dzenamies pēc tā, kas ir labs, ne vien Tā Kunga, bet arī cilvēku priekšā. ¹

1. Rom.12,17. Filip.4,8. 1Tes.5,22.

²² Un tiem līdz esam sūtījuši savu brāli, ko mēs daudz lietās dažkārt esam pārbaudījuši, ka viņš ir uzcītīgs un tagad jo uzcītīgs, tās lielās uzticības dēļ, kas tam ir uz jums. ¹

1. p.18.

²³ Kad jūs vaicājiet par Titu, viņš ir mans biedrs un palīgs pie jums; kad vaicājiet par tiem brāļiem, tie ir draudžu sūtītie un Kristus gods. ¹

1. p.6. Rom.16,3.7.

²⁴ Tad parādiet tiem savu mīlestību, un ko no jums esam slavējuši, lai tās draudzes to redz. ¹

1. p.10. 7,14.