¹ Tāpēc mums būs jo vairāk vērā ņemt to vārdu, ko esam dzirdējuši, ka jel netopam aizrauti pazušanā. ¹

1. 4,1.2.

² Jo ja tas vārds, kas caur eņģeļiem runāts, ir bijis stiprs, un ikkatra pārkāpšana un neklausīšana ir dabūjusi savu taisno atmaksu; ¹

1. 10,28. Ap.darb.7,53. Gal.3,19.

³ Kā tad mēs izbēgsim par tādu pestīšanu nebēdādami? Tā papriekš ir sludināta caur To Kungu un mums apstiprināta no tiem, kas to dzirdējuši; ¹

1. 1,10. 7,14. 10,29. 12,25. Mat.5,3. Lūk.1,2. Efe.2,17. 1Jāņ.1,1.

⁴ Tai Dievs ir liecību devis ar zīmēm un brīnumiem un dažādiem spēkiem un ar Tā Svētā Gara izdalīšanām pēc Sava prāta. ¹

1. Mark.16,20. Ap.darb.14,3. Rom.15,19. 1Kor.12,4.11.

⁵ Jo ne eņģeļiem Viņš ir padevis to nākamo pasauli, par ko mēs runājam. ¹

1. 1,10-12.14. 6,5. Dāv.dz.8,4. 2Pēt.3,13.

⁶ Bet viens kādā vietā ir apliecinājis sacīdams: kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Jeb cilvēka dēls, ka Tu viņu piemeklē? ¹

1. Dāv.dz.8,5.

⁷ Īsu laiku Tu viņu esi darījis mazāku nekā eņģeļus, ar godu un slavu Tu viņu esi kronējis un viņu iecēlis pār Savu roku darbiem; ¹

1. (Lūk.22,43.)

⁸ Visas lietas Tu esi licis apakš viņa kājām. Jo kad Tas viņam visas lietas padevis, tad Tas neko nav atstājis, kas viņam nebūtu padots; bet tagad mēs vēl neredzam, ka viņam visas lietas padotas. ¹

1. 1,2. Mat.28,18. Rom.8,19. 1Kor.15,27. Kol.3,3.4.

⁹ Bet mēs redzam Jēzu nāves ciešanas dēļ ar godu un slavu kronētu, kas īsu laiku mazāks tapis nekā eņģeļi, lai Viņš caur Dieva žēlastību par visiem nāvi baudītu. ¹

1. 5,7. Jāņ.8,52.

¹⁰ Jo Tam, kā dēļ visas lietas ir un caur ko visas lietas ir, kas daudz bērnus uz godību vada, Tam pienācās Viņu, pestīšanas vadoni, caur ciešanām pilnīgu darīt. ¹

1. 5,8.9. 7,26. Mih.2,13. Ap.darb.3,15. 5,31. Rom.11,36.

¹¹ Jo tāpat tas, kas svētī, kā tie, kas top svētīti, visi ir no viena; tādēļ Viņš nekaunas, tos saukt par brāļiem, ¹

1. p.14.16. (11,16.) Mark.3,34. Lūk.3,38. Jāņ.17,19. 20,17.

¹² Sacīdams: Es Tavu vārdu sludināšu Saviem brāļiem, draudzes vidū Es Tev pateicības dziesmas dziedāšu. ¹

1. Dāv.dz.22,23. Rom.8,29.

¹³ Un atkal: Es Savu cerību likšu uz Viņu. Un atkal: redzi, Es un tie bērni, ko Dievs Man ir devis. ¹

1. (Dāv.dz.18,3.) Jes.8,17.18.

¹⁴ Kad nu tie bērni miesas un asinis dabūjuši, tad arī Viņš to pašu it līdzīgi ir dabūjis, ka Viņš caur nāvi iznīcinātu to, kam bija nāves vara, tas ir velnu, ¹

1. p.10. 1Moz.2,17. 3,15. Jes.49.24. Jāņ.8,44. 12,31. Rom.8,3. 2Tim.1,10.

¹⁵ Un atsvabinātu visus tos, kas caur nāves bailēm cauru mūžu bija padoti kalpošanai. ¹

1. 9,14. Lūk.1,74. Gal.4,1-5.

¹⁶ Jo Viņš taču nepieņem eņģeļus, bet Ābrahāma dzimumu Viņš pieņem. ¹

1. p.5. Rom.4,16.

¹⁷ Tāpēc Viņam vajadzēja visās lietās tiem brāļiem palikt līdzīgam, lai sirds žēlīgs taptu un uzticīgs augsts priesteris Dieva priekšā, to ļaužu grēkus salīdzināt. ¹

1. 3,2. 4,15. 5,1. Filip.2,7.

¹⁸ Jo caur to, ka Pats ir cietis un kārdināts, Viņš tiem, kas top kārdināti, var palīdzēt. ¹

1. 4,15.16.