¹ Tad nu gan arī tai pirmai derībai bija Dieva kalpošanas likumi un laicīgs svētums. ¹

1. 7,16. 8,5.6.9. Gal.4,3.

² Jo Dieva telts bija uzcelta: tai priekšējā bija tas lukturis un tas galds un tās Dieva priekšā noliktas maizes; tā top saukta tā svētā vieta. ¹

1. 2Moz.25,23.30. 29,30.

³ Bet aiz tā otra priekškaramā auta tas dzīvoklis, kas top saukts tā vissvētākā vieta; ¹

1. 2Moz.26,31.33.36.

⁴ Tam bija tas kvēpināmais zelta altāris un tas derības šķirsts, vispāri pārvilkts ar zeltu, kurā tas zelta trauciņš ar to debess maizi un Ārona zizlis, kas bija zaļojis, un tie derības galdiņi. ¹

1. 2Moz.16,33. 25,10. 30,34-36. 4Moz.17,10. (1Ķēn.8,9.)

⁵ Un virsū pār to tie godības ķerubi, kas to derības šķirsta vāku apēnoja: par to tagad nav jārunā īpaši. ¹

1. 5,11. 2Moz.25,17. 26,34. Eceh.10,4.

⁶ Kad nu šās lietas tā sataisītas, tad tie priesteri gan allažiņ ieiet tai dzīvokļa priekšējā daļā, Dieva kalpošanas darbus darīdami, ¹

1. 8,4. 4Moz.18,7.

⁷ Bet tai otrā tas augstais priesteris vien vienreiz par gadu, ne bez asinīm, ko viņš upurē par sava paša un to ļaužu noziegumiem; ¹

1. p.18.22. 7,27.

⁸ Caur to Svētais Gars rāda, ka ceļš uz to svēto vietu vēl nav parādīts, kamēr tā dzīvokļa priekšēja daļa pastāv; ¹

1. p.24.25. 3,7. 10,19. Jes.25,7.

⁹ Tā ir to tagadēju laiku līdzība, pēc kuras upurē dāvanas un upurus, kas to, kas kalpo, nevar pilnīgu darīt pēc zināmas sirds, ¹

1. 10,1.2.

¹⁰ Bet tie tikai līdz ar ēdieniem un dzērieniem un daudzkārtīgām mazgāšanām kā ārīgi miesas likumi uzlikti līdz tam laikam, kad viss labāki tiks pārtaisīts. ¹

1. p.13. 6,2. 7,18.19. 13,9. 2Moz.29,4. 3Moz.10,9. 11,25. 14,8. 15,21. 23,27. 4Moz.6,3. 8,7.21. 1Pēt.3,21.

¹¹ Bet Kristus, to nākamo labumu augstais priesteris, ir nācis un caur jo lielu un jo pilnīgu dzīvokli, ne rokām taisītu - tas ir, ne no šīs radības, - ¹

1. p.24. 3,1. 8,2. 10,1. Ap.darb.7,48.

¹² Nedz ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm Viņš vienreiz ir iegājis tai svētā vietā un sagādājis mūžīgu pestīšanu. ¹

1. p.26. 13,20. 3Moz.16,3. Ījab.33,24. Jes.45,17.

¹³ Jo ja vēršu un āžu asinis un pelni no jaunas govs nešķīstos apslacinājot šķīsta uz miesas šķīstību; ¹

1. p.19. 10,4. 3Moz.16,14.15. 4Moz.19.

¹⁴ Cik vairāk Kristus asinis, kas caur to mūžīgo Garu Sevi pašu bezvainīgu Dievam ir upurējis, šķīstīs jūsu zināmu sirdi no nedzīviem darbiem, kalpot Tam dzīvam Dievam? ¹

1. 6,1. 7,16. 10,2.22. 3Moz.22,19.20. 1Kor.15,45. 1Tes.1,9. 1Pēt.1,19.

¹⁵ Un tādēļ Viņš ir tās jaunās derības (testamenta) vidutājs, lai, kad nāve bija notikusi par atpestīšanu no tām pārkāpšanām, kas bija apakš tās pirmās derības, tie, kas ir aicināti, dabū to apsolīto mūžīgo mantību. ¹

1. 7,22. 8,8. Ap.darb.26,18. Rom.3,25. 4,13.

¹⁶ Jo kur ir iestādījums(testaments), tur tam iestādītajam vajag būt mirušam. ¹

1. Gal.3,15.

¹⁷ Jo iestādījums (testaments) ir stiprs, kad tas iestādītājs miris; jo tas nekad nav spēkā, kamēr viņš vēl dzīvs, kas to cēlis.

¹⁸ Tāpēc arī tā pirmā derība nav iecelta bez asinīm.

¹⁹ Jo kad Mozus visus likumus pēc bauslības bija runājis uz visiem ļaudīm, tad tas ņēma teļu un āžu asinis ar ūdeni un purpura vilnu un īzapu un apslacināja pašu to grāmatu kā arī visus ļaudis, ¹

1. 2Moz.24,3-8. (3Moz.14,4.)

²⁰ Sacīdams: šīs ir tās derības asinis, ko Dievs jums ir pavēlējis. ¹

1. 2Moz.24,8. Zaha.9,14. (Mat.26,28.)

²¹ Tā līdzīgi viņš arī Dieva telti un visus Dieva kalpošanas rīkus apslacināja ar asinīm. ¹

1. 3Moz.8,10.15.19. (2Moz.29,21.)

²² Un gandrīz viss ar asinīm top šķīstīts pēc bauslības, un bez asins izliešanas nenotiek piedošana. ¹

1. 3Moz.17,11. Efe.1,7.

²³ Tad nu tām debes' lietu līdzībām tā vajag tapt šķīstītām, bet tām debes' lietām pašām caur labākiem upuriem, nekā šie ir. ¹

1. p.9. 8,5.

²⁴ Jo Kristus nav iegājis tai rokām taisītā svētā vietā, caur ko tā patiesā top zīmēta, bet pašās debesīs, ka tas tagad parādītos priekš Dieva vaiga par mums; ¹

1. p.11. 4,14. 7,25.26.

²⁵ Nedz ka Viņš Sevi pašu daudzreiz upurētu, tā kā tas augstais priesteris ik gadus svētā vietā ieiet ar svešām asinīm. ¹

1. p.7.8. 10,3.

²⁶ Citādi Viņam būtu pienācies daudzreiz ciest no pasaules iesākuma; bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, grēku iznīcināt caur Savu paša upuri. ¹

1. p.12. 1,2. 1Kor.10,11.

²⁷ Un tā, kā cilvēkiem ir nolikts vienreiz mirt un pēc tam tā tiesa: ¹

1. 1Moz.3,19. Ījab.30,23. 2Kor.5,10.

²⁸ Tāpat arī Kristus, vienreiz upurēts, daudz ļaužu grēkus atņemt, taps redzēts otru reizi bez grēka no tiem, kas Viņu gaida, uz mūžīgu dzīvošanu. ¹

1. 10,12. Jes.53,12. Mat.26,28. Rom.5,6. 6,10. 1Tes.1,10.