¹ Bet Es jums saku: kamēr mantinieks vēl ir bērns, tad starp viņu un kalpu nav nekādas starpības, jebšu viņš kungs ir pār visu mantu.

² Bet viņš ir apakš pārstāvētājiem un sargiem līdz tam no tēva nospriestam laikam.

³ Tāpat arī mēs, kad bijām bērni, bijām kalpu kārtā apakš pasaules likumu sākumiem. ¹

1. 3,23. 5,1. Kol.2,8.20. Ebr.9,1.

⁴ Bet kad tā laika piepildīšana nāca, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas un noliktu apakš bauslības, ¹

1. 1Moz.3,15. Ījab.14,1. Dāv.dz.40,8.9. Mark.1,15.

⁵ Ka Viņš tos, kas bija apakš bauslības, atpirktu, ka mēs to bērnu tiesu dabūtu. ¹

1. p.1. 3,13.26.

⁶ Un kad nu jūs esat bērni, tad Dievs Sava Dēla Garu ir sūtījis jūsu sirdīs, tas sauc: Abba, Tēvs! ¹

1. Mark.14,36. Rom.8,15.

⁷ Tad nu vairs neesi kalps, bet bērns; bet ja bērns, tad arī Dieva mantinieks caur Kristu. ¹

1. Rom.8,16.17.

⁸ Bet to brīdi, kad jūs Dievu neatzināt, jūs esat kalpojuši tiem, kas pēc būšanas nav dievi. ¹

1. Dāv.dz.115,4. 1Kor.8,4.5. 12,2. 1Tes.4,5.

⁹ Un tagad, kad jūs Dievu atzīstat, bet jo vairāk, kad no Dieva esat atzīti, - kā jūs atkal griežaties pie tiem vājiem un tukšiem sākumiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot? ¹

1. p.3. 1Kor.8,3. 1Jāņ.4,10. Ebr.7,18.

¹⁰ Jūs cienījat dienas un mēnešus un laikus un gadus. ¹

1. Kol.2,16.

¹¹ Man bail jūsu dēļ, ka tik nebūšu velti pie jums strādājis. ¹

1. 2Kor.11,3. Filip.2,16. 2Jāņ.8.

¹² Topiet tādi, kā es; jo arī es esmu tapis tāds, kā jūs, brāļi, es jūs lūdzu. - Jūs man neko neesat pāri darījuši. ¹

1. p.16. 2Kor.6,12.13.

¹³ Bet jūs zināt, ka es pirmoreiz miesas vājības dēļ jums evaņģēliju esmu sludinājis; ¹

1. 1Kor.2,3. Ap.darb.16,6.

¹⁴ Un tā pārbaudīšana, kas jums caur manu miesu notikusi, jums nav bijusi nicināma nedz nepanesama, bet jūs mani esat uzņēmuši tā kā Dieva eņģeli, tā kā Kristu Jēzu. ¹

1. Ap.darb.20,19.

¹⁵ Tad nu, kāda līksmība jums to brīdi bija? Jo es jums dodu liecību, ka jūs, ja tas būtu varējis būt, savas acis būtu izrāvuši un man devuši.

¹⁶ Vai tad es nu jūsu ienaidnieks esmu tapis, jums patiesību sacīdams? ¹

1. Amos.5,10.

¹⁷ Tie iekarst jūsu dēļ, kā nav labi, bet tie jūs grib novērst, lai jūs atkal iekarstu viņu dēļ. ¹

1. 6,12. Ap.darb.20,30. 2Kor.11,2.

¹⁸ Bet labi ir vienmēr iekarst laba dēļ un ne tad vien, kad es esmu klāt pie jums.

¹⁹ Mani bērniņi, ko es atkal dzemdēju ar sāpēm, tiekams Kristus iekš jums nāk redzams, ¹

1. 1Kor.4,15. Kol.1,27.

²⁰ Es gan vēlētos, tagad pie jums būt un citādā balsī runāt; jo man jūsu dēļ padoma pietrūkst.

²¹ Sakiet man, jūs, kas apakš bauslības gribat būt, vai jūs bauslību neesat dzirdējuši? ¹

1. 3,25.

²² Jo ir rakstīts, ka Ābrahāmam bijuši divi dēli, viens no tās kalpones un otrs no tās svabadās. ¹

1. 1Moz.16,15. 21,2.

²³ Bet kas no tās kalpones bija, tas ir piedzimis pēc miesas; un kas no tās svabadās, tas caur to apsolīšanu. ¹

1. Rom.9,7-8.

²⁴ Šie vārdi pēc līdzības saprotami. Šīs ir tās divas derības; viena no Sina kalna, kas uz kalpošanu dzemdē, tā ir tā Hāgare. ¹

1. 5,1. 1Moz.16,1. Ap.darb.7,38. 1Kor.10,11. Ebr.8,9. 12,18.

²⁵ Jo Hāgare ir tas Sina kalns Arābijā - un līdzinājās tai tagadējai Jeruzālemei, kas kalpo ar saviem bērniem.

²⁶ Bet tā Jeruzāleme, kas ir augšā, ir tā svabadā, tā ir mūsu visu māte. ¹

1. Ebr.12,22. Parād.3,12.

²⁷ Jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, tu, kas neesi dzemdējusi, izsaucies un gavilē tu, kas bērnu sāpes necieti; jo tai tukšai ir daudz bērnu, vairāk nekā tai, kas ir apprecēta. ¹

1. Jes.54,1.

²⁸ Bet mēs, brāļi, esam apsolīšanas bērni, tā kā Īzaks. ¹

1. p.23.31.

²⁹ Bet itin kā to brīdi tas, kas bija piedzimis pēc miesas, vajāja to, kas bija piedzimis pēc Gara, tāpat arī tagad. ¹

1. 1Moz.21,9.

³⁰ Bet ko tas raksts saka? Izmet to kalponi un viņas dēlu; jo tam kalpones dēlam nebūs mantot ar tās svabadās dēlu. ¹

1. 1Moz.21,10.12.

³¹ Tāpēc, brāļi, mēs neesam tās kalpones bērni, bet tās svabadās. ¹

1. p.23. 3,29.