¹ Bet nu atstājiet visu ļaunumu un visu viltību un liekulību un skaudību un visas aprunāšanas; ¹

1. Efe.4,22.31. Jēk.1,21. 4,11.

² Tā kā jaunpiedzimuši bērniņi iekārojaties to garīgo bezviltīgo pienu, ka jūs caur to uzaugat, ¹

1. 1,23. Mat.18,3. 2Pēt.3,18. Ebr.5,13.

³ Ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir laipnīgs; ¹

1. Dāv.dz.34,9. Ebr.6,4.5.

⁴ Pie Tā jūs esat nākuši kā pie dzīva akmens, gan atmests no cilvēkiem, bet izredzēts un dārgs pie Dieva. ¹

1. p.6.7.

⁵ Un jūs paši arīdzan kā dzīvi akmeņi topat uztaisīti par garīgu namu un svētu priesterību, garīgus upurus upurēt, kas Dievam ir pieņēmīgi caur Jēzu Kristu. ¹

1. p.9. Dāv.dz.51,21. Rom.12,1. Efe.2,21. Ebr.3,6. 13,15.

⁶ Jo rakstos stāv(rakstīts): redzi, Es lieku Ciānā izredzētu, it dārgu stūra akmeni; un kas tic uz Viņu, tas nepaliks kaunā. ¹

1. Jes.28,16.

⁷ Tad nu jums, kas ticat, Viņš ir dārgs; bet tiem neklausīgiem tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, kas ir palicis par stūra akmeni, ir arī klupšanas akmens un piedauzīšanās klints, ¹

1. Dāv.dz.118,22. Ap.darb.4,11. Ebr.4,2.3.

⁸ Tiem, kas neklausīgi būdami pie tā vārda piedauzās, uz ko tie arīdzan ir nolikti. ¹

1. Jes.8,14. Lūk.2,34. (Rom.9,22.33. 1Tes.5,9.)

⁹ Bet jūs esat izredzēta tauta, ķēniņu priesterība, svēta cilts, Dieva īpaši ļaudis; ka jums būs pasludināt Tā tikumus, kas jūs aicinājis no tumsības pie Savas brīnišķās gaismas, ¹

1. 1,15. 2Moz.19,5.6. Jes.43,20.21. 61,6. 66,11. Ap.darb.26,18. Kol.1,12.13. Tit.2,14. 2Pēt.1,3. Parād.1,6.

¹⁰ Jūs, kas citkārt nebijāt Dieva ļaudis, bet tagad esat Dieva ļaudis, kas citkārt nebijāt apžēloti, bet tagad esat apžēloti. ¹

1. Hoz.2,23. Rom.9,25.

¹¹ Mīļie, es jūs pamācu kā piemājotājus un svešiniekus, ka jums būs noturēties no miesīgām kārībām, kas pret dvēseli karo, ¹

1. 1,1. Dāv.dz.39,13. Sak.8,36. Rom.7,23. 2Pēt.2,10.18.

¹² Un ka jūs dzīvojiet godīgi starp tiem pagāniem, lai kurās lietās tie jūs aprunā kā ļaundarītājus, tie to labo darbu dēļ, ko tie pie jums redz, Dievu pagodina tai piemeklēšanas dienā. ¹

1. 3,16. Mat.5,16. Filip.2,15.

¹³ Tad esiet ikvienai cilvēku kārtībai paklausīgi Tā Kunga dēļ: gan ķēniņam, kā tādam, kas pār visiem ir iecelts, ¹

1. Rom.13,1.

¹⁴ Gan valdniekiem, kā tādiem, kas no viņa ir sūtīti par atriebšanu ļaundarītājiem, bet par slavu laba darītājiem.

¹⁵ Jo tāds ir Dieva prāts, ka jūs labu darīdami, muti aizbāžat neprātīgu cilvēku nezināšanai, ¹

1. 3,9. Tit.2,7.8.

¹⁶ Kā svabadnieki, un ne tā kā jums svabadība būtu par ļaunuma apsegu, bet tā kā Dieva kalpi. ¹

1. Rom.6,22. 1Kor.7,22. 8,9. 2Pēt.2,19.

¹⁷ Turiet visus godā; mīlējiet brāļu draudzību; bīstaties Dievu, godājiet ķēniņu. ¹

1. p.13. 4,8. 5,5. Sak.24,21. Rom.12,10. 13,7.

¹⁸ Jūs kalpi, esiet paklausīgi tiem kungiem iekš visas bijāšanas, ne vien tiem labiem un lēniem, bet arī tiem bargiem. ¹

1. Efe.6,5.

¹⁹ Jo tā ir žēlastība, ja, kas Dievu apzinādamies, grūtumu panes netaisnību ciezdams. ¹

1. Mat.5,10.39.

²⁰ Jo kāda slava ir šī, ja jūs apgrēkodamies topat pliķēti un panesat? Bet ja jūs labu darīdami ciešat un panesat, tā ir žēlastība pie Dieva. ¹

1. p.15. 3,14.17. 4,16. Lūk.12,47.

²¹ Jo uz to jūs esat aicināti, kā arī Kristus priekš jums ir cietis un jums priekšzīmi pametis, ka jums būs pakaļ iet Viņa pēdām: ¹

1. p.24. 3,18. 4,1. Lūk.9,23. Jāņ.12,26. 13,15. Rom.4,12. 2Kor.12,18. 1Tes.3,3.4.

²² Tas grēkus nav darījis, nedz viltība ir atrasta Viņa mutē, ¹

1. (Ījab.27,4.) Jes.53,9. Jāņ.8,46. 2Kor.5,21. 1Jāņ.3,5.

²³ Tas lamāts neatlamāja un ciezdams neļaunojās, bet nodeva to Tam, kas taisni tiesā; ¹

1. Dāv.dz.22,9. 38,15. Jes.53,7. Jāņ.8,45-50.

²⁴ Tas mūsu grēkus Pats ir nesis Savā miesā pie tā koka, ka mēs, no grēkiem vaļā tikuši, taisnībai dzīvotu; caur Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. ¹

1. Jes.53,5. Rom.6,11. Gal.3,13. Kol.1,22.

²⁵ Jo jūs bijāt tā kā avis, kas maldās, bet tagad jūs esat atgriezti pie savu dvēseļu gana un bīskapa. ¹

1. 5,4. Jes.53,6. Eceh.34,11. (Zaha.13,7.) Jāņ.10,12.