¹ Jeb vai jūs nezināt, brāļi (jo es runāju ar tiem, kas bauslību zin), ka bauslība valda pār cilvēku, kamēr tas dzīvo? ¹

1. 2,17.

² Jo laulāta sieva caur bauslību ir piesieta pie vīra, kamēr tas dzīvs; bet kad vīrs miris, tad viņa ir atsvabināta no tā vīra bauslības. ¹

1. 1Moz.3,16. 5Moz.25,5. 1Kor.7,39.

³ Tad nu viņa taps saukta laulības pārkāpēja, kad viņa, kamēr vīrs dzīvs, pie cita vīra turas; bet ja vīrs miris, tad viņa ir svabada no tās bauslības, tā ka viņa nav vis laulības pārkāpēja, kad viņa iet pie cita vīra. ¹

1. Mat.5,32.

⁴ Tā, mani brāļi, arī jūs bauslībai esat nonāvēti caur Kristus miesu, ka jums būs turēties pie cita, pie Tā, kas no miroņiem ir uzmodināts, lai Dievam augļus nesam. ¹

1. 6,4. 7,22. Gal.2,19. Efe.6,31.32.

⁵ Jo kad mēs miesā bijām, tad grēku kārības caur bauslību mūsu locekļos bija spēcīgas, nāvei augļus nest. ¹

1. 5,20. 6,21.

⁶ Bet tagad mēs no tās bauslības, kur tapām turēti, esam atsvabināti un tai nomiruši, tā ka mēs kalpojam atjaunotā garā un ne vecā raksta būšanā. ¹

1. p.2.4. 8,1.2.10.11. 2Kor.3,6.

⁷ Ko nu lai sakām? Vai bauslība ir grēks? Nemaz ne! Bet grēku es nepazinu kā vien caur bauslību. Jo iekārošanu es nezinātu, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekāroties. ¹

1. 3,20. 13,9. 2Moz.20,17.

⁸ Bet grēks, caur bausli pamodināts, cēla iekš manis visādu iekārošanu. Jo bez bauslības grēks ir nedzīvs. ¹

1. 5,13.

⁹ Un es citkārt dzīvoju bez bauslības, bet kad bauslis nāca, tad grēks palika dzīvs. ¹

1. Sak.9,17.

¹⁰ Bet es nomiru, un atradās, ka tas bauslis man uz nāvi izdevās, kas man bija dots uz dzīvību. ¹

1. 1Moz.2,17. 3Moz.18,5.

¹¹ Jo grēks caur bausli pamodināts mani ir pievīlis un caur to pašu nokāvis. ¹

1. Ebr.3,13.

¹² Tad jau bauslība gan ir svēta, un bauslis gan ir svēts un taisns un labs. ¹

1. 1Tim.1,8.

¹³ Vai tad tas, kas ir labs, man palicis par nāvi? Nemaz ne! Bet grēks, - lai tas parādītos kā grēks, kas caur to, kas labs, man padara nāvi, lai grēks paliktu pārlieku grēcīgs caur bausli. ¹

1. 5,20. 6,23. 1Kor.15,56.

¹⁴ Jo mēs zinām, ka bauslība ir garīga; bet es esmu miesīgs, pārdots apakš grēka. ¹

1. 8,3.7. 1Ķēn.21,20. Mat.5,22.28. Jāņ.3,6.

¹⁵ Jo es nezinu, ko es daru; jo to es nedaru, ko gribu; bet ko es ienīstu, to es daru. ¹

1. p.22. Gal.5,17.

¹⁶ Bet ja es daru, ko negribu, tad es apliecināju, bauslību esam labu. ¹

1. p.12.

¹⁷ Bet tagad es vairs to nedaru, bet tas grēks, kas iekš manis mīt.

¹⁸ Jo es zinu, ka iekš manis (tas ir manā miesā) labums nemīt; jo gribēt gan gribu labu darīt, bet spēt nespēju. ¹

1. 1Moz.8,21. (Filip.2,13.)

¹⁹ Jo to labu, ko gribu, es nedaru; bet to ļaunu, ko negribu, to es daru.

²⁰ Bet ja es to daru, ko negribu, tad es to vairs nedaru, bet tas grēks, kas iekš manis mīt. ¹

1. p.17.

²¹ Tad nu šo likumu atrodu, ka man gribot to labu darīt ļaunums pielīp. ¹

1. 1Moz.4,7. Dāv.dz.18,24. Ebr.12,1. Jēk.1,14.

²² Jo man ir labs prāts pie Dieva bauslības pēc tā iekšējā cilvēka. ¹

1. 2,14.15.

²³ Bet es redzu citu bauslību savos locekļos pret mana prāta bauslību karojam un mani gūstītu novedam apakš grēka bauslības, kas ir manos locekļos. ¹

1. Gal.5,17.

²⁴ Es nabaga cilvēks, kas mani izraus no šīs nāves miesas. ¹

1. 6,6. 8,10.23.

²⁵ Es Dievam pateicos caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Tad nu es pats ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai. ¹

1. p.22,23. 8,2.37. 1Kor.15,57.