¹ Es patiesību saku iekš Kristus, es nemeloju, jo mana sirdsapziņa man liecību dod iekš Svēta Gara, ¹

1. 1,9. 2Kor.1,23. 12,19.

² Ka man ir lielas skumjas un nemitīgas sāpes manā sirdī. ¹

1. 10,1.

³ Jo es būtu vēlējies pats būt nolādēts no Kristus par maniem brāļiem, kas ir mani radi pēc miesas; ¹

1. 16,7. 2Moz.32,32. 2Kor.11,22.

⁴ Tie ir Israēlieši, tiem pieder tā bērnība un tā godība un tās derības un tā bauslība un Tā Dieva kalpošana un tās apsolīšanas, ¹

1. 2Moz.4,22. 24,8. 40,34. 3Moz.26,42. 5Moz.4,7.8. 14,1. 1Sam.4,21. Ap.darb.26,6.7. Efe.2,12. Ebr.6,12. 8,6. 9,1.

⁵ Tiem tie tēvi, no kuriem arī Kristus pēc miesas; tas ir Dievs pār visiem, augsti teicams mūžīgi. Āmen. ¹

1. 1,3.25. 11,36. Lūk.1,55. Ap.darb.7,8. 1Tim.3,16. 1Jāņ.5,20.

⁶ Tomēr ne tā, tā kā Dieva vārds būtu pakritis; jo ne visi, kas no Israēla, ir Israēls, ¹

1. 2,28. 3,3. 11,29. Jāņ.1,47.

⁷ Nedz tie visi tādēļ bērni, ka tie ir Ābrahāma dzimums, bet: “Iekš Īzaka tev dzimums taps dēvēts.” ¹

1. 1Moz.21,12. Jāņ.8,39.

⁸ Tas ir: ne tie miesas bērni ir Dieva bērni, bet tie apsolīšanas bērni top turēti par dzimumu. ¹

1. p.4. 8,14. Jāņ.1,13. Gal.4,22.

⁹ Jo tas apsolīšanas vārds ir šis: ap šo pašu laiku Es nākšu, tad Sārai būs dēls. ¹

1. 1Moz.18,10.

¹⁰ Un ne vien šī, bet arī Rebeka, kad bija grūta no viena, no Īzaka, mūsu tēva - ¹

1. 1Moz.25,21.

¹¹ Jo kad tie bērni vēl nebija dzimuši, nedz darījuši ne laba ne ļauna, lai Dieva nodoms, kā Viņš izredzējis, pastāvētu, ne pēc darbiem, bet pēc Tā aicinātāja; ¹

1. 4,17. 8,28. 11,5.3. Jes.7,16. Gal.1,6.

¹² Tad viņai kļuva sacīts: lielākais kalpos mazākajam; ¹

1. 1Moz.25,23.

¹³ Tā kā ir rakstīts: Es Jēkabu esmu mīlējis un Ēsavu ienīdējis. ¹

1. Dāv.dz.47,5. Mal.1,2.3.

¹⁴ Ko nu lai sakām? Vai netaisnība ir pie Dieva? Nebūt ne! ¹

1. Ījab.34,10.

¹⁵ Jo uz Mozu Viņš saka: Es žēlošu, ko žēloju, un apžēlošos, par ko apžēlojos. ¹

1. 2Moz.33,19.

¹⁶ Tad nu tas nav ne no cilvēka gribēšanas, ne no cilvēka skriešanas, bet no Dieva apžēlošanās. ¹

1. Māc.9,11. Efe.2,8. (1Kor.9,24. 2Tim.4,7.)

¹⁷ Jo tas raksts saka uz Faraonu: itin tāpēc Es tevi esmu cēlis, ka Es pie tevis parādītu Savu spēku, un ka Mans Vārds taptu pasludināts visā pasaulē. ¹

1. 2Moz.9,15.16.

¹⁸ Tad nu Viņš apžēlojās, par ko Tas grib, un apcietina, ko Tas grib. ¹

1. 11,30-32.

¹⁹ Tu nu gan uz mani sacīsi: ko tad Viņš vēl rāj? Jo kas Viņa prātam var pretī turēties? ¹

1. Ījab.9,12.

²⁰ Bet, ak cilvēciņ! Kas tu tāds esi, ka tu gribi ar Dievu tiesāties? Vai kāds darbs uz savu meistaru saka: kam tu mani tādu esi taisījis? ¹

1. Jes.45,9.

²¹ Vai tad podniekam nav vara pār mālu, no tās pašas pītes taisīt citu trauku godam un citu negodam? ¹

1. Jer.18,6. 2Tim.2,20.

²² Bet nu Dievs, gribēdams dusmību parādīt un Savu spēku zināmu darīt, ar lielu lēnprātību ir panesis tos dusmības traukus, sataisītus uz pazušanu, ¹

1. p.17. 2,4. 10,21. 2Moz.9,29. 10,3.16.

²³ Un ka Tas Savas godības bagātību parādītu pie tiem žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš ir sataisījis uz godību. ¹

1. 8,29.30. Efe.1,4-12. Kol.1,27.

²⁴ Tādus Viņš arī mūs ir aicinājis, ne vien no Jūdiem, bet arī no pagāniem. ¹

1. 1,7. 3,29. 8,30.

²⁵ Tā kā Viņš arī pie Hozejas saka: Es tos saukšu par Saviem ļaudīm, kas Mani ļaudis nebija, un par Savu mīļo, kas Man mīļa nebija; ¹

1. Hoz.2,23. 1Pēt.2,10.

²⁶ Un notiks tanī vietā, kur uz tiem tika sacīts: Jūs neesat Mani ļaudis! Tur tie taps saukti Tā dzīvā Dieva bērni. ¹

1. Hoz.1,10. 1Pēt.2,10.

²⁷ Un Jesaja izsauc pār Israēli: ja Israēla bērnu skaits būtu kā jūras smiltis, tomēr tikai atlikums taps izglābts. ¹

1. 11,5. Jes.10,22.23.

²⁸ Jo Viņš to vārdu piepilda un pasteidz iekš taisnības; jo drīz Tas Kungs to vārdu izdarīs virs zemes.

²⁹ Un itin kā Jesaja ir papriekš sacījis: ja Tas Kungs Cebaot mums nebūtu atlicinājis kādu sēklu, tad mēs būtu palikuši tā kā Sodoma un līdzīgi Gomorai. ¹

1. Jes.1,9.

³⁰ Ko nu lai sakām? Ka pagāni, kas pēc taisnības nedzinās, taisnību dabūjuši, proti to taisnību no ticības; ¹

1. p.16. 3,22. 10,20.

³¹ Bet Israēls, pēc taisnības bauslības dzīdamies, to taisnības bauslību nav panācis. ¹

1. 10,2. 11,7.

³² Kādēļ? Tādēļ ka ne no ticības bet tā kā no bauslības darbiem (to meklēja); jo tie ir piedauzījušies pie tā piedauzīšanas akmens, ¹

1. Jes.58,2. 1Kor.1,23.

³³ Itin kā ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā piedauzīšanas akmeni un apgrēcības klinti, un kas uz Viņu tic nepaliks kaunā. ¹

1. Jes.8,14. 28,16.