¹ Kas tad nu Jūdam ir pārāki, jeb kāds ir tas apgraizīšanas labums? ¹

1. 2,25.

² Visādi liels! Jo pirmā kārtā Dieva vārdi tiem ir uzticēti. ¹

1. 9,4. 5Moz.4,7. 29,29. Dāv.dz.147,19. Ebr.1,1.

³ Jo kas par to, ja kādi nav ticējuši? Vai viņu neticība Dieva uzticību iznīcinās? ¹

1. 11,1. 2,29.

⁴ Nemaz ne! Bet lai tā paliek, ka Dievs ir taisns un ikkatrs cilvēks melkulis, itin kā ir rakstīts: “Ka Tu palieci taisns Savos vārdos un uzvari, kad Tu topi tiesāts.” ¹

1. Ījab.40,3. Dāv.dz.51,6. 116,11. Tit.1,2.

⁵ Kad nu mūsu netaisnība Dieva taisnību apstiprina, ko lai sakām? Vai tad Dievs nav netaisns, kad Viņš soda? To runāju, kā cilvēki mēdz runāt. ¹

1. 6,19. 9,14. 1Kor.9,8.

⁶ Nemaz ne! Jo kā tad Dievs pasauli tiesās? ¹

1. 2,13. 1Moz.18,25.

⁷ Jo ja Dieva patiesība caur maniem meliem ir vairojusies Viņam par godu, ko tad es vēl kā grēcinieks topu tiesāts?

⁸ Un kam mēs nesakām, itin kā topam zaimoti, un itin kā daži teic, mūs sakām: darīsim ļaunu, lai nāk labums? Tādiem sods pēc taisnības notiks. ¹

1. 6,1.2.

⁹ Ko tad nu? Vai mēs esam labāki? Nemaz ne. Jo mēs jau pirmāk esam rādījuši, gan Jūdus, gan Grieķus, visus esam apakš grēka. ¹

1. 1,2. 11,32.

¹⁰ Itin kā stāv rakstīts: nav neviena taisna, it neviena, ¹

1. Dāv.dz.14,1-3.

¹¹ Nav neviena prātīga, nav neviena, kas Dievu meklē.

¹² Visi ir atkāpušies un kopā tapuši nelieši, nav neviena, kas labu dara, it neviena.

¹³ Viņu rīkle ir atvērts kaps; ar savām mēlēm tie viltību dara: odžu dzelonis ir apakš viņu lūpām; ¹

1. Dāv.dz.5,10. 140,4.

¹⁴ Viņu mute ir lāstu un rūgtuma pilna. ¹

1. Dāv.dz.10,7.

¹⁵ Viņu kājas ir čaklas izliet asinis. ¹

1. Sak.1,16. Jes.59,7.8.

¹⁶ Posts un sirdēsti ir pa viņu ceļiem,

¹⁷ Un miera ceļu tie nezin. ¹

1. Lūk.1,79.

¹⁸ Dieva bijāšanas nav priekš viņu acīm. ¹

1. Dāv.dz.36,2.

¹⁹ Bet mēs zinām, ka bauslība visu, ko tā saka, to tā runā uz tiem, kas ir apakš bauslības, lai ikviena mute top aizbāzta, un visa pasaule ir noziedzīga Dieva priekšā. ¹

1. 2,12. 6,14. Dāv.dz.107,42. (Eceh.16,63.)

²⁰ Tādēļ no bauslības darbiem neviena miesa netaps taisnota Viņa priekšā; jo caur bauslību nāk grēku atzīšana. ¹

1. 4,15. 7,7. 8,3. 1Moz.6,3. Dāv.dz.143,2. Jāņ.3,6. Gal.2,16.

²¹ Bet Dieva taisnība, kas no bauslības un no praviešiem ir apliecināta, tagad ir tapusi zināma bez bauslības, ¹

1. 1,2.17. 4,6. Ap.darb.10,43. Gal.3,10.

²² Tā Dieva taisnība caur ticību uz Jēzu Kristu priekš visiem un pie visiem, kas tic; jo tur nav nekādas starpības. ¹

1. 1,17. 2Kor.5,21. Filip.3,9.

²³ Jo visi ir grēkojuši, un tiem trūkst teikšanas Dieva priekšā,

²⁴ Un top taisnoti bez nopelna no Viņa žēlastības caur to atpirkšanu, kas notikusi caur Kristu Jēzu. ¹

1. Ap.darb.13,38. Efe.2,8. Ebr.9,12.

²⁵ To Dievs ir nolicis par salīdzināšanu, caur ticību iekš Viņa asinīm, ka tas Savu taisnību parādītu, pamezdams tos priekšlaikā darītos grēkus ¹

1. 2Moz.25,17. Ebr.4,16. 9,15. Ap.darb.17,30.

²⁶ Iekš dievišķas paciešanas, ka Tas Savu taisnību parādītu šinī laikā: Sevi esam taisnu, un taisnu darām to, kas ir no Jēzus ticības. ¹

1. 8,3.4. Gal.3,13.

²⁷ Kur nu ir tā lielīšanās? Tā ir zudusi. Caur kuru bauslību? Vai caur darbu bauslību? Nē! Bet caur ticības bauslību. ¹

1. p.19.31. 1,17. 4,2. 8,2. Jāņ.6,29. 1Kor.9,21.

²⁸ Tad nu mēs turam, ka cilvēks top taisnots caur ticību bez bauslības darbiem. ¹

1. Gal.2,16. (Jēk.2,24.)

²⁹ Jeb vai Dievs tikai Jūdu Dievs? Vai nav arī pagānu Dievs? Tiešām arī pagānu. ¹

1. 9,24. 10,12. 11,32.

³⁰ Jo viens Dievs ir, kas taisno apgraizījumu no ticības un priekšādu caur ticību. ¹

1. 2,28. 4,11.12. Dāv.dz.65,6. Zaha.14,9. Ap.darb.15,11.

³¹ Vai tad nu mēs bauslību iznīcinām caur ticību? Nemaz! Bet mēs bauslību apstiprinām. ¹

1. 8,4. Mat.5,17. Jēk.1,25. 2,14.