¹ Ko nu lai sakām, ka mūsu vectēvs Ābrahāms ir dabūjis pēc miesas? ¹

1. 2,28. Jes.51,2. Filip.3,3.4.

² Jo ja Ābrahāms caur darbiem ir taisnots, tad tam ir gan slava, bet ne pie Dieva. ¹

1. 3,27. (Jēk.2,21.)

³ Jo ko tas raksts saka? Ābrahāms Dievam ir ticējis un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību. ¹

1. 1Moz.15,6. Gal.3,6.

⁴ Bet tam darba darītājam alga netop pielīdzināta pēc žēlastības, bet pēc parāda. ¹

1. 11,6. Mat.20,7.14. Gal.3,10.

⁵ Bet tam, kas nav darba darītājs, bet tic uz To, kas bezdievīgo taisno, tam ticība top pielīdzināta par taisnību. ¹

1. Joz.24,2. (Sak.17,15.)

⁶ Tā kā arī Dāvids saka, to cilvēku esam svētīgu, kam Dievs taisnību pielīdzina bez darbiem: ¹

1. 3,28.

⁷ Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti; ¹

1. Dāv.dz.32,1.2.

⁸ Svētīgs tas vīrs, kam Tas Kungs grēku nepielīdzina.

⁹ Vai nu šis labums atlec apgraizījumam vien, vai arī priekšādai? Jo mēs sakām, ka Ābrahāmam ticība ir pielīdzināta par taisnību. ¹

1. 3,29.30.

¹⁰ Kā tad tā viņam ir pielīdzināta? Vai iekš apgraizījuma, vai iekš priekšādas? Ne iekš apgraizījuma, bet iekš priekšādas.

¹¹ Bet to apgraizīšanas zīmi viņš dabūja par taisnības zieģeli tai ticībai, ko viņš vēl priekšādā būdams turēja; ka tas būtu par tēvu visiem, kas priekšādā būdami tic, lai ticība tiem arīdzan taptu pielīdzināta par taisnību, ¹

1. p.16.17. 2,28. 1Moz.17,10.11. Gal.3,7. Kol.2,13.

¹² Un par apgraizīšanas tēvu tiem, kas ne vien apgraizīti, bet arī staigā tās ticības pēdās, kas mūsu tēvam Ābrahāmam bija priekšādā. ¹

1. Mat.3,9. Jāņ.8,39.

¹³ Jo tā apsolīšana, ka viņš būšot pasaules mantinieks, Ābrahāmam jeb viņa sēklai nav notikusi caur bauslību, bet caur ticības taisnību. ¹

1. p.16. 1Moz.12,7. 15,5. 18,18. Gal.3,16-18.29.

¹⁴ Jo ja tie bauslības ļaudis - mantinieki, tad ticība ir veltīga un tā apsolīšana iznīkusi. ¹

1. Gal.3,15.

¹⁵ Jo bauslība padara dusmību; jo kur bauslības nav, tur arī nav pārkāpšanas. ¹

1. 3,20. 5,13. 7,8.10.

¹⁶ Tāpēc no ticības, lai ir pēc žēlastības; lai tā apsolīšana ir pastāvīga visam dzimumam, ne vien tam, kas no bauslības, bet arī tam, kas no Ābrahāma ticības. Tas mums visiem ir tēvs, ¹

1. p.12. 3,29.

¹⁷ (Kā ir rakstīts: daudz tautām Es tevi esmu cēlis par tēvu,) Tā Dieva priekšā, kam viņš ir ticējis, kas miroņus dara dzīvus un sauc to, kas vēl nav, tā kā tas jau būtu. ¹

1. 1Moz.17,5. Jes.48,13. (Eceh.36,29.)

¹⁸ Pret cerību viņš ir ticējis uz cerību, lai paliktu par tēvu daudz tautām, pēc tā vārda: Tādam būs būt tavam dzimumam. ¹

1. 1Moz.15,5. Ebr.11,1.

¹⁹ Un viņš nepalika vājš iekš ticības, nedz lūkoja uz savām izdēdējušām miesām, tik ne simts gadus vecs būdams, nedz uz Sāras izdēdējušām miesām. ¹

1. 1Moz.17,1.17. 18,11. Ebr.11,11.12.

²⁰ Bet pie tās Dieva apsolīšanas viņa prāts neticībā nešaubījās, bet kļuva spēcīgs iekš ticības un Dievam deva godu,

²¹ Pilnā ticībā zinādams, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, arī spēj darīt. ¹

1. 1Moz.18,14. Ebr.11,11.

²² Tāpēc tas viņam arī pielīdzināts par taisnību. ¹

1. p.3.

²³ Bet tas ne vien viņa dēļ ir rakstīts, ka tas viņam ir pielīdzināts, ¹

1. 15,4.

²⁴ Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiks pielīdzināts, kad ticam uz to, kas no miroņiem ir uzmodinājis mūsu Kungu Jēzu, ¹

1. 19,9. 1Pēt.1,21.

²⁵ Kas ir nodots mūsu grēku dēļ un uzmodināts mūsu taisnošanas labad. ¹

1. 3,25. 5,10. 6,4. 8,10.32.