¹ Tad nu nav nekādas pazudināšanas tiem, kas ir iekš Kristus Jēzus, kas nestaigā pēc miesas, bet pēc Gara. ¹

1. 7,6. 10,4. Gal.5,16-25.

² Jo tā dzīvības Gara bauslība iekš Kristus Jēzus mani ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības. ¹

1. 3,27. 7,23. 2Kor.3,6.17.

³ Jo kad tas bauslībai nebija iespējams, tāpēc ka tā caur miesu bija nespēcīga, tad Dievs ir sūtījis Savu paša Dēlu grēcīgas miesas līdzībā un grēka dēļ un grēku pazudinājis iekš miesas, ¹

1. 7,12-14. 4Moz.21,9. Ap.darb.13,39. 15,10. 2Kor.5,21. Gal.4,4. 1Jāņ.4,9. Ebr.2,14-17. 4,15. 7,18. 10,5. Kol.1,2.

⁴ Ka bauslības taisnība taptu piepildīta iekš mums, kas nestaigājam pēc miesas, bet pēc Gara. ¹

1. p.1. 3,31. 2Kor.5,21. Tit.2,14.

⁵ Jo tie, kas ir pēc miesas, tie domā uz to, kas patīk miesai; bet tie, kas pēc Gara, uz to, kas patīk Garam.

⁶ Jo miesas prāts ir nāve; un Gara prāts ir dzīvība un miers. ¹

1. 5,1. 6,21.22.

⁷ Tāpēc ka miesas prāts ir naids pret Dievu; jo tas Dieva bauslībai nepaklausa un arī nespēj. ¹

1. 6,14. Jer.13,23. Jēk.4,4.

⁸ Bet tie, kas pēc miesas dzīvo, nevar Dievam patikt.

⁹ Bet jūs nedzīvojiet pēc miesas, bet pēc Gara, ja tikai Dieva Gars iekš jums mīt; bet ja kam Kristus Gara nav, tas Viņam nepieder. ¹

1. 7,17. 1Kor.3,16.

¹⁰ Bet ja Kristus ir iekš jums, tad miesa gan ir nedzīva grēka dēļ, bet Tas Gars ir dzīvība taisnības dēļ. ¹

1. p.2. 6,6. 7,24. Kol.2,12.13.

¹¹ Bet ja Tā Gars, kas Jēzu ir uzmodinājis no miroņiem, iekš jums mīt, tad Tas, kas Kristu ir uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstamas miesas darīs dzīvas caur Savu Garu, kas iekš jums mīt.

¹² Tad nu mēs, brāļi, esam parādnieki ne miesai, ka pēc miesas būtu jādzīvo. ¹

1. 6,7.18.

¹³ Ja jūs pēc miesas dzīvojiet, tad jūs mirsiet, bet ja jūs caur To Garu miesas darbošanās nonāvējat, tad jūs dzīvosiet. ¹

1. 6,21-23. Gal.6,8.

¹⁴ Jo cik no Dieva Gara top vadīti, tie ir Dieva bērni. ¹

1. Gal.4,5.6.5,18. (Mat.5,9. Ebr.12,14. 1Jāņ.3,10.)

¹⁵ Jo jūs neesat dabūjuši kalpošanas garu, ka jums atkal jābīstas, bet jūs esat dabūjuši dievbērnības Garu, caur ko mēs saucam: Abba, Tēvs. ¹

1. Mark.14,36. Gal.4,1-6. 2Tim.1,7. 1Jāņ.4,18.

¹⁶ Tas Gars pats apliecina līdz ar mūsu garu, ka esam Dieva bērni;

¹⁷ Bet ja bērni, tad arī mantinieki, proti Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki, ja tikai līdz ciešam, ka arī līdz topam pagodināti. ¹

1. Lūk.24,26. Gal.4,7. 2Tim.2,11.12. 3,12. Ebr.1,2. 9,15. 11,16. Parād.3,21. 21,7.

¹⁸ Jo es turu, ka šī laika ciešanas neatsver to godību, kas mums taps parādīta. ¹

1. 2Kor.4,17.

¹⁹ Jo tie radījumi ilgodamies gaida uz Dieva bērnu parādīšanu. ¹

1. p.16.17. Kol.3,4.

²⁰ Jo tie radījumi ir padoti nīcībai, ne pēc savas gribēšanas, bet Tā dēļ, kas tos tai ir padevis uz cerību, ¹

1. 1Moz.3,17. 5,29. Māc.1,2.

²¹ Jo arī tie radījumi paši taps atsvabināti no iznīcības kalpošanas uz Dieva bērnu godības svabadību. ¹

1. 2Pēt.3,13. (Mark.16,15.)

²² Jo mēs zinām, ka visi radījumi kopā nopūšās un kopā mokās līdz šim.

²³ Un ne vien tie, bet arī mēs paši, kam Tā Gara pirmība ir, mēs paši arīdzan nopūšamies pie sevis, gaidīdami uz to bērnību, uz mūsu miesas atpestīšanu. ¹

1. p.10.11. 1Kor.1,30. 2Kor.1,22. 5,2. Jēk.1,18.

²⁴ Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas ir redzama, nav cerība; jo ko kas redz, kā tas to var cerēt? ¹

1. 2Kor.5,7. Ebr.11,1.

²⁵ Bet ja mēs ceram, ko neredzam, tad mēs uz to gaidām ar paciešanu. ¹

1. 2Kor.4,18. Ebr.10,36.

²⁶ Tāpat arī Tas Gars mūsu vājībai nāk palīgā; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt, kā piederas, bet Tas Gars pats mūs aizstāv ar neizrunājamām nopūtām. ¹

1. (Mat.20,22.)

²⁷ Un Tas, kas sirdis pārmeklē, zin, kas ir Tā Gara prāts, jo Tas pēc Dieva prāta tos svētos aizstāv. ¹

1. Dāv.dz.7,10. 1Jāņ.5,14.

²⁸ Un mēs zinām, ka tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu, tiem, kas pēc Viņa nodoma ir aicināti. ¹

1. Efe.1,11. 3,11.

²⁹ Jo kurus Viņš papriekš paredzējis, tos Viņš arī papriekš ir nolicis, lai Viņa Dēla ģīmim būtu līdzīgi, ka Tas būtu tas pirmdzimtais starp daudz brāļiem. ¹

1. p.17. 11,2. Jāņ.6,64. 1Kor.15,20.46. Kol.1,18. Filip.3,10.11. Ebr.2,10.

³⁰ Bet kurus Viņš papriekš nolicis, tos Viņš arī aicinājis; un kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; un kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis. ¹

1. p.17. 3,22. 8,10. 2Tes.2,13.14.

³¹ Ko lai nu par to sakām? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? ¹

1. Dāv.dz.118,6.

³² Jo Viņš arī Savu paša Dēlu nav taupījis, bet To par mums visiem nodevis, kā Viņš mums ar To nedāvinās visas lietas? ¹

1. 1Moz.22,12. Jāņ.3,16. 1Kor.2,12. 3,21. Ebr.2,9.

³³ Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? Dievs ir, kas taisno. ¹

1. Jes.50,8.9. Parād.12,10.

³⁴ Kas pazudinās? Kristus ir nomiris, bet vēl vairāk, Viņš arī uzmodināts; Viņš ir pie Dieva labās rokas, Viņš mūs arī aizstāv. ¹

1. 4,25. Ījab.34,29. Efe.1,20. Ebr.7,25.

³⁵ Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai bailība, vai vajāšana, vai bads, vai plikums, vai liksta, vai zobens? ¹

1. 5,5.

³⁶ Tā kā ir rakstīts: “Tevis dēļ mēs topam nāvēti augu dienu; mēs esam turēti līdzi kaujamām avīm.” ¹

1. Dāv.dz.44,23. 1Kor.15,31.

³⁷ Bet visās šinīs lietās mēs pārpārim uzvaram caur to, kas mūs ir mīlējis.  ¹

1. 1Kor.15,57. 2Kor.1,5. Efe.5,2. 1Jāņ.5,4.

³⁸ Jo es zinu tiešām, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne spēki, ne klātbūdamas, ne nākamas lietas, ¹

1. Efe.1,21. 6,12. Kol.1,16. 2Tim.1,12.

³⁹ Ne augstums, ne dziļums, nedz cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir iekš Kristus Jēzus, mūsu Kunga. ¹

1. Dāv.dz.42,8. 2Kor.10,5. Parād.2,24.(Jes.7,11.)