¹ Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts par apustuli, izvēlēts, sludināt Dieva evaņģēliju, ¹

1. Gal.1,10.15. Ap.darb.13,2. 26,16. 1Tim.1,11.

² Ko Viņš papriekš caur Saviem praviešiem svētos rakstos apsolījis, ¹

1. 3,21. 16,25. Tit.1,2.

³ Par Savu Dēlu, (kas pēc miesas ir cēlies no Dāvida sēklas. ¹

1. Ap.darb.13,23.

⁴ Un pēc tā svētīšanas Gara caur augšāmcelšanos no miroņiem spēkā ir parādīts Dieva dēls), par Jēzu Kristu, mūsu Kungu, ¹

1. Ap.darb.13,33.34. 1Pēt.3,18. 1Jāņ.5,6. 1Kor.12,3. 1Tim.3,16.

⁵ Caur ko mēs esam dabūjuši žēlastību un apustuļa amatu, lai ticībai paklausa Viņa Vārda labad visi pagāni, ¹

1. 15,18. Efe.3,8. Gal.2,7.9. 1Kor.15,10. Ap.darb.6,7.

⁶ Kuru starpā arī jūs esat Jēzus Kristus aicinātie, - ¹

1. 9,24.

⁷ Visiem Dieva mīļiem, tiem aicinātiem svētiem Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Tā Kunga Jēzus Kristus. ¹

1. 11,28. Efe.1,6. Kol.3,12. 1Kor.1,2.3. 2Kor.1,2.

⁸ Papriekš es savam Dievam pateicos caur Jēzu Kristu par jums visiem, ka jūsu ticība top teikta visā pasaulē. ¹

1. 16,19. 1Kor.1,4.

⁹ Jo Dievs, kam es savā garā kalpoju, Viņa Dēla evaņģēliju sludinādams, ir mans liecinieks, ka es bez mitēšanās jūs pieminu, ¹

1. p.1. 9,1. Filip.1,8. Efe.1,16.

¹⁰ Allažiņ savās lūgšanās lūgdams, lai jel kādu reiz ceļš man izdotos pēc Dieva prāta pie jums nākt. ¹

1. 15,23.32. Ap.darb.19,21.

¹¹ Jo es ilgojos jūs redzēt, lai jums iedotu kādu garīgu dāvanu, ka jūs topat stiprināti: ¹

1. 1Tes.3,10.

¹² Tas ir, ka es līdz ar jums taptu iepriecināts caur mūsu abēju, tā jūsu kā manu ticību. ¹

1. 15,32. 2Pēt.1,1. Sak.11,25.

¹³ Bet es jums, brāļi, negribu slēpt, ka daudzreiz esmu apņēmies pie jums nākt (un līdz šim esmu aizkavēts), lai es arī pie jums kādu augli dabūtu, kā pie tiem citiem pagāniem. ¹

1. 11,25. 15,22. Filip.4,17.

¹⁴ Jo es esmu parādnieks Grieķiem un barbariem, gudriem un negudriem. ¹

1. 1Kor.1,22-24. 9,16. Kol.1,28. 3,11.

¹⁵ Tādēļ no savas puses esmu gatavs, arī jums, kas esat Romā, evaņģēliju sludināt. ¹

1. Ap.darb.28,31.

¹⁶ Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ; jo tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, papriekš Jūdam un arī Grieķim. ¹

1. 2,9. 2Tim.1,8.12. Dāv.dz.119,46. 1Kor.1,18. Ap.darb.3,25. 13,46.

¹⁷ Jo Dieva taisnība iekš tā parādās no ticības uz ticību. Itin kā ir rakstīts: taisnais dzīvos no ticības. ¹

1. 3,21. 10,3. Habak.2,4.

¹⁸ Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār ikvienu bezdievību un netaisnību pie cilvēkiem, kas patiesību netaisnībā aiztur. ¹

1. 2,8. 2Tes.1,8. Ebr.10,26.

¹⁹ Jo Tā Dieva atzīšana tiem ir zināma, jo Dievs tiem to ir zināmu darījis. ¹

1. Ap.darb.14,15. 17,25.

²⁰ Jo Viņa neredzamā būšana no pasaules radīšanas pie tiem darbiem top nomanīta un ieraudzīta, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievība, tā ka tie nevar aizbildināties. ¹

1. Dāv.dz.19,2. Ebr.11,3.

²¹ Tāpēc ka tie Dievu atzīdami, to kā Dievu nav godājuši nedz Viņam pateikušies, bet savās domās nelieši tapuši un viņu neprātīgā sirds ir aptumšota. ¹

1. 2Ķēn.17,15. Sak.19,3. Efe.4,1-8.

²² Teikdamies gudri esoši, tie palikuši par ģeķiem, ¹

1. Jer.10,14. 1Kor.1,19.

²³ Un ir apmainījuši tā neiznīcīgā Dieva godību par ģīmi, kas līdzīgs nīcīgam cilvēkam un putniem un četrkājīgiem lopiem un tārpiem. ¹

1. Dāv.dz.106,20. Jer.2,11. 5Moz.4,16.

²⁴ Tāpēc Dievs tos arī nodevis viņu siržu kārībās uz nešķīstību, savas miesas sagānīt savā starpā.

²⁵ Dieva patiesību tie ir pārvērtuši melos un radītas lietas lielākā godā turējuši un tām vairāk kalpojuši nekā tam Radītājam, kas ir augsti teicams mūžīgi! Āmen. ¹

1. 9,5. Jāņ.8,44. 2Tes.2,11.

²⁶ Tāpēc Dievs tos ir nodevis negodīgās kārībās; jo viņu sievieši to sadzīvi, kas pēc dabas, ir pārvērtuši par tādu, kas ir pret dabu.

²⁷ Tāpat arīdzan tie vīrieši ir atstājuši to sadzīvi ar sievieti, kas pēc dabas, un savā kārībā cits uz citu iekarsušies, un vīrieši ar vīriešiem bezkaunību dzinuši un savas nomaldīšanās pienākamo algu pie sev pašiem dabūjuši. ¹

1. p.24. 3Moz.18,22.

²⁸ Un kā tie nav cienījuši Dievu turēt atzīšanā, tā Dievs tos ir nodevis pārvērstam prātam, to darīt, kas neklājās, ¹

1. p.21,24.

²⁹ Piepildītus ar visādu netaisnību, maucību, blēdību, mantas kārību, niknumu, pilnus skaudības, slepkavības, ķildu, viltības, netiklības, ¹

1. 2Tim.3,2.

³⁰ Mēlnešus, apmelotājus, Dievam negantus, varas darītājus, lepnus, lielīgus, ļaunuma izgudrotājus, vecākiem nepaklausīgus,

³¹ Neprātīgus, derības pārkāpējus, cietsirdīgus, nesaderīgus, nežēlīgus;

³² Kas zinādami to Dieva likumu, ka tie, kas tādas lietas dara, nāvi pelna, nevien tādas lietas dara, bet arī labu prātu tur pie tiem, kas tā dara. ¹

1. 2,14.