¹ Un tur viens cilvēks bija no tiem farizejiem, vārdā Nikademus, Jūdu virsnieks. ¹

1. 2,25. 7,48.50. 19,39.

² Tas nāca pie Jēzus naktī un uz Viņu sacīja: “Rabbi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis; jo neviens nevar darīt tās brīnuma zīmes, ko Tu dari, ja Dievs nav ar to.” ¹

1. p.21. 4,45. 9,24.29. Soģ.6,27. Lūk.20,21. Ap.darb.10,38.

³ Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku, ja kas nav piedzimis no augšienes, tad tas Debesu valstību nevar redzēt.” ¹

1. 1,13. 1Pēt.1,23.

⁴ Nikademus uz Viņu saka: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai viņš atkal var ieiet savas mātes miesās un piedzimt?” ¹

1. Mat.18,3.

⁵ Un Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi, Es tev saku: ja kas nepiedzimst caur ūdeni un Garu, tad tas nevar ieiet Dieva valstībā. ¹

1. 7,38.39. Eceh.36,25. Efe.5,26. Tit.3,5. (1Moz.1,2.)

⁶ Kas piedzimis no miesas, tas ir miesa, un kas piedzimis no Gara, tas ir gars. ¹

1. 1Moz.5,3. 6,3. Dāv.dz.51,7. Rom.7,14.

⁷ Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: Jums būs piedzimt no augšienes.

⁸ Vējš pūš, kur gribēdams, un tu gan dzirdi viņa pūšanu, bet tu nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tā ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” ¹

1. Māc.11,5.

⁹ Nikademus atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kā tas var notikt?” ¹

1. (6,52.) Lūk.1,34.35.

¹⁰ Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Tu esi mācītājs iekš Israēla un to tu nezini? ¹

1. 5Moz.30,6. Dāv.dz.51,12. Eceh.11,19.

¹¹ Patiesi, patiesi, Es tev saku. Mēs runājam, ko zinām, un liecinājām, ko esam redzējuši, un jūs mūsu liecību nepieņemat. ¹

1. p.2.32. 1,18. 7,16. 8,26.28.

¹² Ja jūs neticat, kad Es jums saku par zemes lietām; kā jūs tad ticēsiet, kad Es jums sacīšu par debesu lietām?

¹³ Jo neviens nav braucis uz debesīm kā vien Tas, kas ir nācis no debesīm, Tas Cilvēka Dēls, kas ir debesīs. ¹

1. p.31. 1,51. 6,62. Sak.30,4.

¹⁴ Un kā Mozus tuksnesī čūsku ir paaugstinājis, tāpat Tam Cilvēka Dēlam būs tapt paaugstinātam, ¹

1. 12,32.33. 4Moz.21,8.9. Rom.8,3.

¹⁵ Lai ikviens, kas tic uz Viņu, dabū mūžīgu dzīvošanu. ¹

1. 20,31. Mark.16,16.

¹⁶ Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš Savu vienpiedzimušo Dēlu devis, ka visiem tiem, kas tic uz Viņu, nebūs pazust, bet dabūt mūžīgu dzīvošanu. ¹

1. 1,14. 4,10. 1Jāņ.4,9. Rom.8,32.

¹⁷ Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, ka Tas pasauli sodītu, bet ka pasaule caur Viņu taptu pestīta. ¹

1. (9,39.) 12,47. Lūk.9,56.

¹⁸ Kas tic uz Viņu, tas netop sodīts, bet kas netic, tas jau ir sodīts, tāpēc ka tas nav ticējis uz tā vienpiedzimušā Dieva Dēla Vārdu. ¹

1. 5,24. 12,48. 2Tes.2,12.

¹⁹ Bet šī ir tā sodība, ka gaišums nācis pasaulē un cilvēki vairāk mīlēja tumsību nekā gaišumu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni. ¹

1. 1,4. 9,39. 2Kor.4,4.

²⁰ Jo ikviens, kas dara ļaunu, tas ienīst gaismu un nenāk priekš gaismas, lai viņa darbi netop norāti. ¹

1. 7,7. Efe.5,13. (Ījab.24,16.)

²¹ Bet kas dara patiesību, tas nāk priekš gaismas, lai viņa darbus var redzēt, jo tie darīti iekš Dieva.” ¹

1. 6,28.29. Efe.5,8.9.

²² Pēc tam Jēzus un Viņa mācekļi nāca uz Jūdu zemi, un Viņš tur ar tiem palika un kristīja. ¹

1. 2,13. 4,1.2.

²³ Un Jānis arīdzan kristīja Enonā, tuvu pie Zalimes, jo tur bija daudz ūdens. Un tie (ļaudis) nogāja un tapa kristīti. ¹

1. 1,28. (1Sam.9,4.)

²⁴ Jo Jānis vēl nebija likts cietumā. ¹

1. Mat.14,3.

²⁵ Tad viena apjautāšanās cēlās starp Jāņa mācekļiem un tiem Jūdiem par šķīstīšanu. ¹

1. 1,25.35. 2,6.

²⁶ Un tie nāca pie Jāņa un uz to sacīja: “Rabbi, Tas, kas bija pie tevis viņpus Jardānes, kam tu liecību devi, redzi, Tas kristī, un visi nāk pie Viņa.” ¹

1. p.32. 1,26-34. 12,19.

²⁷ Jānis atbildēja un sacīja: “Cilvēks nekā nevar ņemties, ja tas viņam nav dots no debesīm. ¹

1. 19,11. Ebr.5,4.

²⁸ Jūs paši esat mani liecinieki, ka es esmu sacījis: Es neesmu Tas Kristus, bet sūtīts Viņa priekšā. ¹

1. 1,20.30. Ap.darb.13,25. 19,4.

²⁹ Kam tā brūte, tas ir brūtgāns, bet tā brūtgāna draugs, kas stāv un viņu dzird, priecājās ļoti par tā brūtgāna balsi. Tad nu šis mans prieks ir piepildīts. ¹

1. Mat.9,15. Dāv.dz.45,8.10.

³⁰ Viņam būs iet lielumā, bet man mazumā.

³¹ Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem; kas ir no zemes, tas ir no zemes: kas nāk no debesīm, tas ir pār visiem. ¹

1. p.13. 6,38. 8,23. 1Kor.15,47.

³² Un ko Tas ir redzējis un dzirdējis, to Tas apliecina; un Viņa liecību neviens nepieņem. ¹

1. p.11. 5,19.

³³ Kas Viņa liecību pieņēmis, tas ir apzieģelējis, Dievu esam patiesīgu. ¹

1. 7,17. 1Jāņ.5,10. Rom.3,4.

³⁴ Jo ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo Dievs nedod To Garu ar mēru. ¹

1. Dāv.dz.45,3. Efe.4,7. Rom.12,3.

³⁵ Tas Tēvs mīļo To Dēlu un visas lietas ir devis Viņa rokā. ¹

1. 5,22. 13,3. Mat.11,27.

³⁶ Kas tic uz To Dēlu, tam ir mūžīga dzīvība; bet kas Tam Dēlam neklausa, tas dzīvību neredzēs, bet Dieva dusmība uz tā paliek.” ¹

1. p.16-18. 1Jāņ.5,12. Rom.5,9. Efe.2,3. 1Tes.1,10.