¹ Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,

² Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši: ¹

1. Ebr.2,3. 1Jāņ.1,1. 2Pēt.1,16.

³ Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil, ¹

1. Ap.darb.23,26.

⁴ Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta. ¹

1. Ap.darb.10,36.37. 1Tim.3,15.

⁵ Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete. ¹

1. Mat.2,1. 1Laik.25,10. 2Laik.31,2.

⁶ Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem. ¹

1. 1Moz.17,1. 5Moz.10,12. 26,17. 2Ķēn.20,3.

⁷ Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu. ¹

1. 1Moz.17,30. 18,11.

⁸ Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,

⁹ Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt. ¹

1. 2Moz.40,27.

¹⁰ Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā. ¹

1. Ap.darb.3,1. 10,30.

¹¹ Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses. ¹

1. 2Moz.30,1.

¹² Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.

¹³ Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis. ¹

1. Ap.darb.10,31.

¹⁴ Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies. ¹

1. p.58.

¹⁵ Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu. ¹

1. p.41. Mat.11,9.11. Soģ.13,4.5.

¹⁶ Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.

¹⁷ Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.” ¹

1. Mat.17,11.12. 18,3. Mal.3,1. 4,5.6.

¹⁸ Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.” ¹

1. p.7. 1Moz.15,8.

¹⁹ Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti. ¹

1. Dan.8,16.

²⁰ Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.” ¹

1. p.45.

²¹ Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā. ¹

1. p.10.

²² Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.

²³ Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām. ¹

1. p.8. 39,40.

²⁴ Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:

²⁵ “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.” ¹

1. p.48. 1Moz.30,23.

²⁶ Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete ¹

1. p.19. Jāņ.1,46.

²⁷ Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija. ¹

1. 2,4. Mat.1,16.

²⁸ Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.” ¹

1. Soģ.5,24. 6,12.

²⁹ Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?

³⁰ Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. ¹

1. Ap.darb.7,46.

³¹ Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. ¹

1. Soģ.13,3. Mat.1,21-23.

³² Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu. ¹

1. p.15. 2Sam.7,12. Eceh.21,27.

³³ Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gals.” ¹

1. Jes.9,7. Dan.7,14.

³⁴ Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.” ¹

1. 1Moz.24,16.

³⁵ Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls. ¹

1. 24,49. Mat.1,18.20. Dan.9,24.

³⁶ Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga. ¹

1. p.24.25.

³⁷ Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.” ¹

1. 1Moz.18,14.

³⁸ Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja. ¹

1. 2Sam.7,25.28.

³⁹ Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda, ¹

1. Joz.21,11.

⁴⁰ Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.

⁴¹ Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna. ¹

1. p.15.

⁴² Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis. ¹

1. p.28.

⁴³ Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis? ¹

1. p.16.17.

⁴⁴ Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.

⁴⁵ Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.” ¹

1. p.20. 11,28.

⁴⁶ Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu, ¹

1. 1Sam.2,1.

⁴⁷ Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju. ¹

1. Jes.61,10.

⁴⁸ Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu. ¹

1. p.25. 11,27. Dāv.dz.113,5.6. 1Moz.30,13.

⁴⁹ Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds. ¹

1. Dāv.dz.126,3. 111,9.

⁵⁰ Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas. ¹

1. Dāv.dz.103,13.17.

⁵¹ Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā. ¹

1. Ījab.34,24. Jes.62,10. 1Sam.2,7.

⁵² Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos. ¹

1. 1Sam.2,8. Dāv.dz.147,6.

⁵³ Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus. ¹

1. Dāv.dz.107,9. 34,11. Parād.3,17.

⁵⁴ Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību, ¹

1. Jes.41,8. Jer.31,20. Habak.4,2.

⁵⁵ Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa bērniem mūžīgi.” ¹

1. 5Moz.7,7.8. 1Moz.17,7.19.

⁵⁶ Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām. ¹

1. p.26.39.

⁵⁷ Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.

⁵⁸ Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu. ¹

1. p.14. 15,9.

⁵⁹ Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju. ¹

1. 1Moz.21,3.4.

⁶⁰ Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.” ¹

1. p.13.

⁶¹ Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”

⁶² Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.

⁶³ Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.

⁶⁴ Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams. ¹