¹ Bet Jēzus, Svēta Gara pilns, nāca atpakaļ no Jardānes un no Tā Gara tapa vests tuksnesī. ¹

1. p.14. 2,27. 3,21.22. Mat.4,1.

² Tur Viņš četrdesmit dienas no velna tapa kārdināts; un tanīs dienās nebaudīja nenieka, un kad tās bija pagājušas, tad pēc Viņam gribējās ēst.

³ Un velns uz Viņu sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.”

⁴ Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena Dieva vārda.” ¹

1. 5Moz.8,3.

⁵ Un velns Viņu veda uz ļoti augstu kalnu un Tam rādīja visas pasaules valstis vienā acumirklī.

⁶ Un velns uz Viņu sacīja: “Es Tev došu visu šo varu un šo godību, jo tā man ir nodota, un kam es gribu, tam es to dodu. ¹

1. Jāņ.14,30. 2Kor.4,4.

⁷ Kad Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.”

⁸ Un Jēzus tam atbildēja sacīdams: “Atkāpies no Manis; jo stāv rakstīts: tev būs pielūgt To Kungu, savu Dievu, un Viņam vien kalpot.” ¹

1. 5Moz.6,13.14.

⁹ Un tas Viņu veda uz Jeruzālemi, un Viņu cēla Dieva nama jumta galā un sacīja uz Viņu: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies no šejienes zemē.

¹⁰ Jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, Tevi pasargāt, ¹

1. Dāv.dz.91,11.12.

¹¹ Un tie Tevi uz rokām nesīs, ka Tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.”

¹² Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ir sacīts: tev To Kungu, savu Dievu, nebūs kārdināt.” ¹

1. 5Moz.6,16.

¹³ Un velns visu savu kārdināšanu beidzis, no Viņa atstājās līdz savam laikam. ¹

1. 22,44.53. Ebr.4,15.

¹⁴ Un Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtēju zemi. ¹

1. p.1. Mat.4,12. Ap.darb.10,37.

¹⁵ Un Viņš mācīja viņu baznīcās un tapa slavēts no visiem. ¹

1. Mat.4,23.24.

¹⁶ Un Viņš nāca uz Nacareti, kur bija audzināts, un pēc Sava ieraduma svētdienā iegāja baznīcā, un Viņš pacēlās lasīt. ¹

1. 2,51.

¹⁷ Un Viņam deva pravieša Jesajas grāmatu, un to grāmatu atvēris, Viņš atrada to vietu, kur bija rakstīts: ¹

1. Jes.61,1.2.

¹⁸ “Tā Kunga gars ir uz Manis, tāpēc Viņš Mani svaidījis, nabagiem sludināt prieka vēsti, tos, kam sagrauztas sirdis, dziedināt, cietuma ļaudīm sludināt atsvabināšanu, un akliem gaismu, salauztos palaist vaļā,

¹⁹ Pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu.” ¹

1. 3Moz.25,10.

²⁰ Un to grāmatu aiztaisījis, Viņš to deva tam sulainim un apsēdās. Un visi, kas tur bija baznīcā, savas acis meta uz Viņu.

²¹ Un Viņš iesāka uz tiem sacīt: “Šodien šis raksts ir piepildīts jūsu ausīs.”

²² Un visi Viņam deva liecību un brīnījās par tādiem žēlastības vārdiem, kas no Viņa mutes izgāja, un sacīja: “Vai šis nav Jāzepa dēls?” ¹

1. Dāv.dz.45,3. Mat.13,54. Jāņ.6,42.

²³ Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs laikam gan uz Mani sacīsiet šo sakāmu vārdu: ārsts, dziedini pats sevi! Visu, ko esam dzirdējuši, kā noticis Kapernaūmā, to dari arī še Savā tēva pilsētā.” ¹

1. 23,37. Mat.4,13.

²⁴ Un Viņš sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav pieņēmīgs savā tēva pilsētā. ¹

1. Mat.13,33. 13,57.

²⁵ Bet tiešām, Es jums saku: Daudz atraitņu bija Elijas laikā iekš Israēla, kad debess bija aizslēgta trīs gadus un sešus mēnešus, ka liels bads uzgāja visai tai zemei. ¹

1. 1Ķēn.17,1. 18,1. 8,35.

²⁶ Un Elija nekļuva sūtīts pie nevienas no tām, kā vien pie vienas atraitnes uz Sareptu Sidonijā.

²⁷ Un daudz spitālīgu bija pravieša Elišas laikā iekš Israēla, un neviens no tiem netapa šķīstīts, kā vien Naēmans no Sīrijas.” ¹

1. 2Ķēn.7,3. 5,1.

²⁸ Un to dzirdēdami, visi baznīcā tapa dusmu pilni. ¹

1. Ap.darb.22,21.22. 28,25.

²⁹ Un cēlušies To izstūma no pilsētas ārā un veda uz kalna malu, kur viņu pilsēta stāvēja, ka To nogāztu zemē. ¹

1. 2Laik.25,12.

³⁰ Un caur viņu vidu iedams Viņš aizgāja. ¹

1. Jāņ.8,59.

³¹ Un Viņš nogāja uz Kapernaūmu, Galilejas pilsētu, un tos mācīja svētdienās, ¹

1. Mat.4,13. Mark.1,21. Jāņ.2,12.

³² Un tie ļoti brīnījās par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni. ¹

1. Mat.7,28. Jāņ.7,46.

³³ Un tur baznīcā bija viens cilvēks, tam bija nešķīsta velna gars, un tas brēca stiprā balsī ¹

1. Mark.1,23.

³⁴ Sacīdams: “Vai! kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Tas Dieva Svētais.” ¹

1. 18,37.

³⁵ Un Jēzus to apdraudēja sacīdams: “Paliec klusu un izej no tā.” Un velns to raustīja viņu vidū un izgāja no tā, tam neko ļauna nepadarījis.

³⁶ Un izbailes uznāca visiem un tie runāja savā starpā sacīdami: “Kas tas par vārdu? Jo Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstiem gariem, un tie atstājās.”

³⁷ Un Viņa slava izgāja pa visu apkārtēju zemi.

³⁸ Un cēlies no tās baznīcas, Viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar grūtu drudzi, un tie viņas dēļ To lūdza. ¹

1. Mat.8,14.

³⁹ Un Viņš galvgalā pie tās piestājies apdraudēja to drudzi un tas no tās atstājās; un tā tūdaļ cēlās un viņiem kalpoja.

⁴⁰ Un kad saule bija nogājusi, tad visi, kam bija neveseli ar dažādām sērgām, tos noveda pie Viņa; un Viņš ikkatram no tiem rokas uzlika un tos dziedināja. ¹

1. p.31.

⁴¹ Un tur arī velni no daudziem atstājās, brēkdami un sacīdami: “Tu esi Kristus, Dieva Dēls!” Un Viņš tos apdraudēja un tiem neļāva teikt, ka tie zināja, Viņu esam Kristu. ¹

1. 8,28. Mark.3,11.

⁴² Un gaismai austot Viņš iziedams gāja uz tuksnesi. Un tie ļaudis Viņu meklēja un pie Viņa nogāja un Viņu turēja, lai no tiem neaizietu. ¹

1. 5,16.

⁴³ Un Viņš uz tiem sacīja: “Arī tām citām pilsētām Man pienākas sludināt Dieva valstības priecas mācību, jo tāpēc Es esmu sūtīts.” ¹

1. p.18. 20,1. Mark.1,38. Mat.4,23.

⁴⁴ Un Viņš sludināja Galilejas baznīcās. ¹

1. p.15.