¹ Un kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā ka tie viens otru gandrīz samina, tad Jēzus iesāka sacīt uz Saviem mācekļiem: “Visvairāk sargājaties no farizeju rauga, kas ir liekulība. ¹

1. Mat.16,6.

² Bet nekas nav apslēpts, kas nenāks gaismā, nedz slepens, kas nekļūs zināms. ¹

1. 8,17. Mat.10,26. Rom.2,16.

³ Tāpēc, ko jūs esat sacījuši tumsībā, to dzirdēs gaismā, un ko esat ausī runājuši kambaros, to sludinās uz jumtiem. ¹

1. 2Ķēn.6,12.

⁴ Bet Es jums, Saviem draugiem, saku: nebīstaties no tiem, kas miesu nokauj un pēc vairāk neko nespēj darīt. ¹

1. Ebr.13,6.

⁵ Bet Es jums rādīšu, no kā jums jābīstas: bīstaties no tā, kam ir vara nokaut un tad iemest ellē: tiešām, Es jums saku, no tā bīstaties. ¹

1. Mat.5,25. 1Pēt.5,8.

⁶ Vai piecus zvirbuļus nepērk par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts pie Dieva.

⁷ Bet arī visi jūsu galvas mati ir skaitīti, tāpēc nebīstaties; jūs esat labāki nekā daudz zvirbuļi. ¹

1. 21,18.

⁸ Bet Es jums saku: ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Tas Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā. ¹

1. Mat.10,32.

⁹ Un kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā. ¹

1. 9,26. 2Tim.2,12.

¹⁰ Un ikvienam, kas ko runās pret To Cilvēka Dēlu, taps piedots; bet kas To Svēto Garu zaimojis, tam netaps piedots. ¹

1. Mat.12,31.

¹¹ Bet kad jūs vedīs baznīcas tiesu un valdnieku un vareno priekšā, tad nebēdājaties, kā un ar ko aizbildināsities, jeb ko runāsiet. ¹

1. 21,14. Mat.10,19. Mark.13,11.

¹² Jo Tas Svētais Gars jums mācīs tanī pašā stundā, ko būs runāt.”

¹³ Bet viens no tiem ļaudīm uz Viņu sacīja: “Mācītāj, saki manam brālim, lai tas tēva mantu ar mani dala.”

¹⁴ Bet Viņš uz to sacīja: “Cilvēks, kas Mani pār jums iecēlis par tiesnesi vai izšķīrēju?” ¹

1. (1Kor.6,2.)

¹⁵ Bet Viņš uz tiem sacīja: “Pieraugāt un sargājaties no mantas kārības! Jo neviens nedzīvo no tā, ka viņam pārlieku daudz mantas.” ¹

1. 1Tim.6,7-10.

¹⁶ Un Viņš tiem stāstīja līdzību sacīdams: “Kāda bagāta cilvēka tīrums bija nesis papilnam augļus.

¹⁷ Un tas domāja savā prātā sacīdams: ko darīšu? Jo man nav, kur savus augļus likt.

¹⁸ Un tas sacīja: to darīšu: es savus šķūņus gribu noplēst un lielākus uztaisīt un tur likšu visus savus augļus un savu labību, ¹

1. Dāv.dz.39,7.

¹⁹ Un sacīšu uz savu dvēseli: dvēsele, tev ir liels mantas krājums uz daudz gadiem: dusi, ēd un dzer un līksmojies!

²⁰ Bet Dievs uz to sacīja: tu bezprātīgais! šinī naktī tavu dvēseli no tevis atprasīs, un kam tas būs ko tu esi sakrājis? ¹

1. Ījab.27,8. Dāv.dz.49,11.

²¹ Tāds pat ir, kas sev mantas krāj un nav bagāts iekš Dieva.” ¹

1. 1Tim.6,17. Mat.6,20. Dāv.dz.73,25.

²² Un Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Tāpēc Es jums saku: nezūdaties savas dzīvības pēc, ko jūs ēdīsiet, nedz miesas pēc, ar ko jūs ģērbsities. ¹

1. Mat.6,25.

²³ Dzīvība ir labāka nekā barība, un miesa labāka nekā drēbes.

²⁴ Ņemiet vērā kraukļus, kas nedz sēj, nedz pļauj, kam ne klēts, nedz šķūņa; un jūsu Dievs tos uztur. Cik daudz labāki jūs esat nekā putni! ¹

1. Dāv.dz.147,9.

²⁵ Un kurš jūsu starpā savam mūžam spēj pielikt vienu olekti, lai gan tādēļ raizējās?

²⁶ Ja nu jūs ne to vismazāko neiespējat, ko tad raizējaties par tām citām lietām?

²⁷ Ņemiet vērā puķes, kā tās aug: ne tās strādā, ne tas vērpj; bet Es jums saku, ka pat Salamans visa savā godībā tā nav bijis apģērbts, kā viena no tām.

²⁸ Ja tad Dievs zāli laukā tā apģērbj, kas šodien stāv un rītu top iemesta krāsnī, cik vairāk jūs? Ak jūs mazticīgie!

²⁹ Tā arīdzan nebēdājaties, ko ēdīsiet un ko dzersiet, nedz šaubāties šurpu turpu.

³⁰ Jo visas šīs lietas pagāni pasaulē meklē, bet jūsu Tēvs zina, ka jums šo lietu vajag. ¹

1. Mat.6,32.

³¹ Bet meklējiet Dieva valstību, un tad jums visas šīs lietas taps piemestas. ¹

1. (1Pēt.5,7.)

³² Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēva žēlīgais prāts ir, jums dot to valstību. ¹

1. 22,29. Jes.41,14.

³³ Pārdodiet, kas jums ir, un dodiet nabagiem, gādājiet sev makus, kas nenovecojas, neiznīcīgu mantu debesīs, kur zaģļi netiek klāt, un kodes nesamaitā. ¹

1. 16,9. 18,22. Mat.6,19. 1Kor.7,30. Ebr.10,34.

³⁴ Jo kur jūsu manta, tur arī būs jūsu sirds.

³⁵ Lai jūsu gurni ir apjozti un tās sveces spīdošas. ¹

1. 17,18. Jer.1,17. 1Pēt.1,13. Mat.25,1.

³⁶ Un esiet līdzīgi cilvēkiem, kas savu kungu gaida, kad tas celsies no kāzām, ka tie viņam nākot un klaudzinājot tūdaļ var atdarīt. ¹

1. Mat.25,1-13.

³⁷ Svētīgi tie kalpi, ko Tas Kungs pārnācis atradīs nomodā. Patiesi, Es jums saku, ka viņš apjozīsies, un tiem liks apsēsties un apkārt iedams tiem kalpos. ¹

1. Mat.24,45. Jāņ.13,4.

³⁸ Un kad viņš nāks nakts vidū, vai pirmajos gaiļos un tā atradīs, svētīgi tie kalpi. ¹

1. Mat.14,25. Mark.13,35.

³⁹ Bet to ziniet, kad tas nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāk, tad viņš būtu nomodā un neļautu savā namā ielauzties. ¹

1. Mat.24,43. 1Tes.5,2.

⁴⁰ Un jūs arīdzan esat gatavi: jo tanī stundā, kurā nedomājat, Tas Cilvēka Dēls nāks.” ¹

1. 21,34-36.

⁴¹ Un Pēteris uz To sacīja: “Kungs, vai Tu šo līdzību saki uz mums, vai arī uz visiem?”

⁴² Bet Tas Kungs sacīja: “Kas gan ir tas uzticīgais un gudrais nama turētājs, ko kungs ieceļ pār savu saimi, tiem piederīgo barību dot īstenā laikā?

⁴³ Svētīgs tas kalps, ko kungs, pārnācis atradīs tā darām.

⁴⁴ Es jums tiešām saku, ka viņš to iecels pār visu savu mantu. ¹

1. 19,17. 1Tim.3,13.

⁴⁵ Bet ja tas kalps sacīs savā prātā: mans kungs kavējās nākt; un iesāks kalpus un kalpones sist, un ēst un dzert un piedzerties:

⁴⁶ Tad šī kalpa kungs nāks tanī dienā, kurā tas viņu negaida, un tanī stundā, ko tas nezina, un to šķels pušu un tam savu algu dos ar tiem neticīgiem.

⁴⁷ Bet tas kalps, kas sava kunga prātu zinādams nav sataisījies, nedz darījis pēc viņa prāta, tas dabūs daudz sitienu. ¹

1. Jēk.4,17.

⁴⁸ Bet kas nezinādams darījis, ar ko viņš sitienus pelnījis, dabūs maz sitienu; bet no ikviena, kam daudz ir dots, daudz meklēs, un kam daudz ir uzticēts, no tā vairāk prasīs. ¹

1. Sak.24,12.

⁴⁹ Es esmu nācis, uguni mest uz zemi, un kā Es gribētu, ka (tā) jau degtu. ¹

1. p.51. 3,16. 24,32. Jes.4,4.

⁵⁰ Bet Man būs tapt kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta! ¹

1. Mat.20,22. Dāv.dz.42,8. 69,2.3.

⁵¹ Vai jums šķiet, ka esmu nācis mieru dot virs zemes? Es jums saku: nebūt ne, bet ienaidu. ¹

1. Mat.10,34.

⁵² Jo no šī laika vienā namā pieci savā starpā būs ienaidā, trīs pret diviem un divi pret trim.

⁵³ Tēvs cels ienaidu pret dēlu, un dēls pret tēvu, māte pret meitu, un meita pret māti, un vīra māte pret savu vedeklu, un vedekla pret savu vīra māti.” ¹

1. Mih.7,6.

⁵⁴ Un viņš arī uz tiem ļaudīm sacīja: “Kad redzat kādu padebesi uzkāpjam no vakara puses, tad jūs tūdaļ sakāt: lietus nāk; un tā notiek. ¹

1. Mat.16,2.

⁵⁵ Un kad vējš pūš no dienvidiem, tad jūs sakāt: būs karsts laiks; un tā notiek. ¹

1. Ījab.37,17.

⁵⁶ Jūs liekuļi, debess un zemes ģīmi jūs varat noprast, bet kā šo laiku neizprotat?