¹ Un notikās, kad Viņš kādā vietā Dievu lūdza, un kad bija pabeidzis, tad viens no Viņa mācekļiem uz Viņu sacīja: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis savus mācekļus ir mācījis.” ¹

1. 5,33.

² Un Viņš uz tiem sacīja: “Kad jūs lūdzat, sakāt: Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds; lai nāk Tava valstība; Tavs prāts lai notiek, kā debesīs, tā arī virs zemes; ¹

1. Mat.6,9.

³ Mūsu dienišķu maizi dod mums ikdienas;

⁴ Un piedod mums mūsu grēkus, jo mēs paši arīdzan piedodam ikvienam, kas mums parādā; un neieved mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no tā ļauna.”

⁵ Un Viņš uz tiem sacīja: “Kuram jūsu starpā ir draugs, kad viņš pie tā noietu nakts vidū un uz to sacītu: “Lūdzams, aizdod man trīs maizes;

⁶ Jo draugs pie manis no ceļa ir atnācis, un man nav, ko tam celt priekšā.”

⁷ Un tas iekšā atbildēdams sacītu: “Neapgrūtini mani, durvis jau aizslēgtas, un mani bērni pie manis jau ir gultā. Es nevaru celties un tev dot;” -

⁸ Es jums saku: “Jebšu viņš arī neceltos un tam nedotu tāpēc, ka tas ir viņa draugs, tad tomēr viņa nekaunīgās uzstāšanās dēļ tas celsies un viņam dos, cik tam vajag.” ¹

1. (8,15.)

⁹ Un Es jums saku: “Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klaudzinājiet, tad jums taps atvērts. ¹

1. Mat.7,7.

¹⁰ Jo ikviens lūgdams dabū un meklēdams atrod, un kas klaudzina, tam top atvērts.”

¹¹ Ja kādam tēvam jūsu starpā dēls lūdz maizi, vai tas viņam dos akmeni? Jeb arī ja zivi, vai tas viņam zivs vietā dos čūsku?

¹² Jeb arī ja lūdz olu, vai tas viņam dos skarpiju? ¹

1. 10,19.

¹³ Ja tad jūs, kas esat ļauni, mākat dot saviem bērniem labas dāvanas, cik vairāk jūsu Debesu Tēvs dos To Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdzās.”

¹⁴ Un Viņš izdzina vienu velnu, un tas bija mēms. Bet notikās, kad velns bija izbēdzis, tad tas mēmais runāja, un tie ļaudis brīnījās. ¹

1. Mat.9,32. 12,22.

¹⁵ Bet citi no tiem sacīja: “Šis velnus izdzen caur Belcebulu, velnu virsnieku.” ¹

1. Mat.12,24.

¹⁶ Bet citi kārdinādami meklēja no Viņa zīmi no debess. ¹

1. Mat.12,38. 16,1.

¹⁷ Bet Viņš, viņu domas nomanījis, uz tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas savā starpā top ienaidā, tā aiziet postā, un nams grūst uz namu. ¹

1. Mat.12,25.

¹⁸ Ja tad arī sātans savā starpā ienaidā, kā viņa valsts var pastāvēt? Jo jūs sakāt, ka Es velnus izdzenu caur Belcebulu.

¹⁹ Bet ja Es velnus izdzenu caur Belcebulu, caur ko tad jūsu bērni tos izdzen? Tāpēc tie būs jūsu tiesātāji.

²⁰ Bet ja Es velnus izdzenu caur Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums atnākusi. ¹

1. 2Moz.8,19.

²¹ Kad tas stiprais apbruņojies savu pili apsargā, tad viņa lietas paliek mierā.

²² Bet kad viens stiprāks viņam uziet, kas viņu uzvar, tad tas paņem viņa bruņas, uz ko viņš paļāvās, un izdala viņa laupījumu. ¹

1. Kol.2,15.

²³ Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani; un kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa. ¹

1. 9,50.

²⁴ Kad tas nešķīstais gars izgājis no cilvēka, tad viņš pārstaigā sausas vietas un meklē dusēt. Bet to neatradis viņš saka: es gribu atpakaļ griezties uz savu namu, no kurienes esmu izgājis. ¹

1. Mat.12,43.

²⁵ Un kad viņš nāk, tad viņš to atrod ar slotām mēztu un izpušķotu.

²⁶ Tad viņš noiet un ņem pie sevis septiņus citus garus, kas niknāki nekā viņš pats; un tur iekšā nākuši tie tur dzīvo, un top pēc ar to cilvēku niknāki, nekā bijis papriekš.” ¹

1. 8,2.

²⁷ Un notikās, kad Viņš tā runāja, tad viena sieva tanī pulkā savu balsi pacēla un uz Viņu sacīja: “Svētīgas ir tās miesas, kas Tevi nesušas, un tās krūtis, ko Tu esi zīdis.” ¹

1. 1,28. 30,48.

²⁸ Bet Viņš sacīja: “Tiešām, svētīgi tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā.” ¹

1. 1,45. 2,19. 8,15.21.

²⁹ Un kad tie ļaudis sapulcinājās, tad Viņš iesāka sacīt: “Šī cilts ir nikna, tā meklē zīmi, un zīme tai netaps dota kā vien pravieša Jonas zīme. ¹

1. p.16. Mat.12,39. 16,4.

³⁰ Jo itin kā Jona bija par zīmi Niniviešiem, tāpat arī Tas Cilvēka Dēls būs šai ciltij.

³¹ Tā ķēniņiene no dienvidu puses celsies soda dienā pret šīs cilts ļaudīm un tos pazudinās; jo tā no pasaules gala ir nākusi, Salamana gudrību dzirdēt, un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans. ¹

1. 1Ķēn.10,1.

³² Ninivieši celsies soda dienā pret šo cilti un to pazudinās; jo tie ir atgriezušies no grēkiem uz Jonas sludināšanu: un redzi, šeit ir vairāk nekā Jona. ¹

1. Jon.3,5.

³³ Bet sveci iededzinājis, neviens to neliek kaktā, nedz apakš pūra, bet uz lukturi, lai tie, kas nāk iekšā, to gaišumu redz. ¹

1. 8,16. Mat.5,15.

³⁴ Miesas svece ir acs; tāpēc ja tava acs ir laba, tad arī visa tava miesa ir gaiša; bet ja tā ir kaitīga, tad arī tava miesa ir tumša. ¹

1. Mat.6,22.

³⁵ Tāpēc pieraugi, ka tas gaišums, kas ir iekš tevis, nav tumsība.

³⁶ Ja tad nu visa tava miesa ir gaiša, tā ka tai nemaz nav tumsības, tad tā būs visai gaiša, itin kā kad svece tevi apgaismo ar savu spīdumu.”

³⁷ Bet kamēr Viņš vēl tā runāja, viens farizejs Viņu lūdza, ka Viņš azaidu pie tā ēstu. Un Viņš iegājis apsēdās. ¹

1. 14,1. 7,36.

³⁸ Un tas farizejs brīnījās redzēdams, ka Viņš nemazgājās priekš azaida. ¹

1. Mat.15,2. Mark.7,2.

³⁹ Bet Tas Kungs uz to sacīja: “Tagad jūs farizeji šķīstat biķera un bļodas ārapusi, bet jūsu iekšpuse ir piepildīta ar laupījumu un blēdību. ¹

1. 18,11.12. Mat.23,25.

⁴⁰ Jūs bezprātīgie, vai tas, kas āra pusi darījis, nav arī darījis iekšpusi? ¹

1. Mat.23,26.

⁴¹ Bet dodiet to, kas tur iekšā, nabagiem, un redzi, viss jums ir šķīsts.

⁴² Bet ak vai, jums, farizejiem! jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un visādiem dārza augiem, un pārkāpiet tiesu un Dieva mīlestību. Šo vajadzēja darīt, un to nevajadzēja pamest. ¹

1. 18,12. Mat.23,23.

⁴³ Ak vai, jums, farizejiem! jums tīk jo augstos krēslos baznīcās sēdēt un tirgos tapt sveicinātiem. ¹

1. 20,46.

⁴⁴ Ak vai, jums, rakstu mācītājiem un farizejiem! jūs liekuļi! jo jūs esat tā kā paslēpti kapi, un tie cilvēki, kas virsū staigā, to nezina.” ¹

1. Mat.23,27.

⁴⁵ Bet viens no tiem bauslības mācītājiem atbildēdams uz Viņu sacīja: “Mācītāj, Tu to runādams arī mūs nievā.”

⁴⁶ Bet Viņš sacīja: “Ak vai, arī jums, rakstu mācītājiem! Jo jūs cilvēkus apkraujat ar grūti nesamām nastām, un paši tās nastas neaizskarat ne ar vienu pirkstu. ¹

1. Mat.23,4. (Ap.darb.15,10.)

⁴⁷ Ak vai, jums, jo jūs uztaisiet praviešu kapus, un jūsu tēvi tos ir nokāvuši. ¹

1. Mat.23,29.

⁴⁸ Tad nu jūs dodat liecību, ka jums jūsu tēvu darbi patīk; tie gan viņus ir nokāvuši, bet jūs uztaisiet viņu kapus.

⁴⁹ Tāpēc arī Dieva gudrība saka: Es sūtīšu pie tiem praviešus un apustuļus, un tie citus no tiem nokaus un citus izdzīs, ¹

1. p.31. 7,35. Mat.23,34. Jāņ.8,12. Sak.8,1.22.

⁵⁰ Ka pie šās cilts visu praviešu asinis taptu meklētas, kas ir izlietas no pasaules iesākuma, ¹

1. Mat.25,34.

⁵¹ No Abela asinīm līdz Zaharijas asinīm, kas ir nokauts starp altāri un Dieva namu. Patiesi, Es jums saku: tās taps meklētas pie šās tautas.

⁵² Ak vai, jums, rakstu mācītājiem, jo jūs to atzīšanas atslēgu esat noņēmuši. Jūs paši neieejat, un tos, kas gribēja ieiet, jūs esat atturējuši.” ¹

1. Mat.23,13.

⁵³ Un kad Viņš tā uz tiem sacīja, tad tie rakstu mācītāji un farizeji iesāka gauži viņam lauzties virsū un par daudz lietām Viņam tos vārdus izvilt no mutes. ¹